Latvijas Republikas Valsts prezidentei
akadēmiķei Vairai Vīķei – Freibergai

Latvijas Zinātnieku savienības
VII kongresa rezolūcija

1.Kongress ar gandarījumu atzīmē Latvijas Republikas Saeimas un valdības pozitīvo attieksmi pret zinātni, par ko liecina pieņemtais Zinātniskās darbības likums un reālais zinātnes finansējuma palielinājums. Tomēr situācija kopumā joprojām nav atzīstama par apmierinošu uz citu Latvijas tuvāko kaimiņu – ES dalībvalstu fona, tai skaitā doktoru disertāciju sagatavošanas jomā. Pastāv draudi, ka valsts ekonomiskās dzīves sarežģījumi var tikt risināti uz zinātnes finansējuma rēķina.

2. Kongress aicina Latvijas Zinātnes padomi un Izglītības un zinātnes ministriju sagatavot un iesniegt grozījumus Ministru kabineta noteikumos ar mērķi vienkāršot zinātnisko projektu pieteikšanas, administrēšanas un atskaites procedūru, kā arī vienkāršot doktora grāda piešķiršanas (promocijas) kārtību, būtiskāk balstoties uz zinātnieku godaprātu un viņu personīgo atbildību, kā arī aicina valdību atbalstīt minētos priekšlikumus.

3. Lai veicinātu zinātnieku piesaisti fundamentālajiem pētījumiem, Kongress aicina valdību paredzēt bāzes finansējuma nodrošinātas ilgtermiņa pētniecības programmas, vienlaikus nodrošinot ar adekvātu finansējumu LZP fundamentālo pētījumu projektus.

4. Lai ilgtermiņā nodrošinātu Latvijas uzsākto straujo zinātnes attīstību, Kongress aicina valdību aktivizēt doktorantu un jauno zinātnieku atbalsta instrumentu izveidi.

5. LZS un citām zinātnes institūcijām jāintensificē pasākumi ar nolūku celt zinātnes prestižu sabiedrībā kopumā, bet it īpaši skolu jaunatnes un studentu vidū, iekļaujot visās augstskolu studiju programmās zinātniskās pētniecība elementus, kā arī organizējot saistošus zinātni popularizējošus pasākumus.

Latvijas Zinātnieku savienības VII kongress
2007. gada 25. maijā

Mandātu komisijas vārdā ziņoja Ināra Bondare – no 392 Latvijas Zinātnieku savienības individuālajiem biedriem un vienas juridiskās personas kongresā ieradušies 204 biedri (personīgi un ar pilnvarām), tādēļ kongresu var uzskatīt par balsstiesīgu.

Kongresu, kā parasts, raiti vada Uldis Raitums.

LZS Valdes pārskata ziņojumu nolasa Valdes priekšsēdētājs Aivars Āboltiņš. Ar Revīzijas komisijas ziņojumu iepazīstina Andris Morozovs, atzīstot, ka Zinātnieku savienībai naudiņas ir maz, tikai biedru naudas.

Arī turpmākā kongresa gaita norit atbilstoši jau vairākkārt publicētajai darba kārtībai. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis (līdz Latvijas Zinātnes padomes jaunās vadības vēlēšanām 14. maijā viņš bija arī LZP priekšsēdētājs) apsveica kongresa dalībniekus Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā. Sākumā mazliet statistikas. LZS, kā tika teikts Mandātu komisijas ziņojumā, šobrīd ir 390 biedru. Latvijas zinātnē ir trīs lielas zinātniskās institūcijas – bez LZS vēl arī Latvijas Zinātņu akadēmija ar aptuveni 300 locekļiem un Latvijas Zinātnes padome, kurā kopā ar ekspertiem arī ir ap 300 zinātnieku. Taču 3 x 300 nebūt nav 900, jo šie cilvēki bieži vien “pārklājas”, un var lēst, ka kopējais aktīvo zinātnieku skaits ir 400 – 500, ne vairāk. Vai tas ir daudz vai maz? Statistika par 2005. gadu min faktu, ka Latvijā zinātniskās pētniecības darbu strādā 3203 zinātnieku, savukārt ar zinātņu doktora grādu Latvijā ir 5,5 tūkstoši. LZP vēlēšanām bija reģistrējušies ap 2000 zinātnieku, grantos strādā apmēram 5000 cilvēku. Aktīvi zinātniskajās organizācijās – ap 500. Tā kā J. Ekmaņa ziņojums saucās “Zinātniskā darba stāvoklis un iespējas Latvijā”, tad apakšvirsrakstu tam varēja likt “Zinātne Latvijā šodien un nākotnē”. Iespēju aktīvi darboties zinātnē un piedalīties visdažādākos projektos kļūst arvien vairāk un pamatoti rodas jautājums, vai šī idille turpināsies arī nākošajos gados. Ja iestāsies “lielais taupības režīms”, vai inflācijas apkarošanas vārdā netiks ziedoti sūri grūti izcīnītie 0,15 % no iekšzemes kopprodukta, kas katru gadu būtu jāliek klāt zinātnes budžetam? Teiksim, uz laiku apturēti... Jūs jau tāpat saņemat tik daudz naudas un sūdzaties, ka zinātnieku pietrūkst, nav kam to apgūt... Šim procesam būtu uzmanīgi jāseko arī Latvijas Zinātnieku savienībai un jābūt gatavai momentāli iejaukties.

Otrā problēma – projektu skaits pieaug, bet mēs esam tik, cik esam. Nākotne neizskatās necik spoža, jo aizstāvas pa drusciņai, nedaudz vairāk par simtu gadā. Lai aizstātu aizejošos doktorus, gadā vajadzētu aizstāvēties 250 – 300 jauniem doktoriem, turklāt demogrāfiskā situācija Latvijā ir vairāk nekā draudīga. Salīdzinot, cik pagājušajā gadā iestājās studentu mūsu 34 augstskolās ar skolēnu skaitu 1. klasēs, tad izrādījās, ka augstskolās ir iestājušies divas reizes vairāk nekā 1.klasēs! Mums ir tikai viena iespēja – izmantot mūsu potenciālu maksimāli efektīvi. Taču izrādās, ka efektivitāti var izprast dažādi. Valsts kontrole divus gadus pētīja Latvijas Zinātnes padomes darbu un noteica projektu efektivitāti. Šogad uzzinājām, kā tā tiek aprēķināta – projektam tiek piešķirti x lati un izlietoti x lati. Sastādīts akts ar parakstiem un basta! Tas arī ir vienīgais kritērijs. Mūsu vaina, ka mēs to nezinājām. Izcils birokrātijas pierādījums ir grantu projektu līgumi. Pirms gada pietika ar divām lapiņām divos eksemplāros. Pagājšgad Ministru kabinets pieņēma jaunus noteikumus – 7 lappuses 3 eksemplāros, kopā 21 lappuse. Zinātnes padomes priekšsēdētājam uz katra projekta bija jāparakstās 15 reizes, bet tādu projektu bija 672. Jāparakstās daudziem zinātniekiem. Viss jānoslēdz februārī. Tad nav brīnums, ka Zinātnes padome saņēma vairāku zinātnieku lūgumus turpmāk viņus neiesaistīt valsts finansēto projektu vadīšanā. Tas ir skumīgi, jo norāda, ka ar birokrātiju kaut kas nav kārtībā.

Vēl viena problēma – zinātniskajam darbiniekam ir tiesības saņemt bāzes finansējumu kā līdzfinansējumu blakus tiešajai darba algai, ja viņš strādā projektos. Bet, te jāsaka ar uzsvaru – bet eksistē jēdziens darba laiks, darba slodze. Latvijā daudzi projekti prasa lielu skaitu zinātnieku, kuri katrs veic nelielu darba daļu. Viņiem samaksāt kļūst arvien grūtāk. Ja zinātnieks piedalās 10 projektos un katrā strādā 1 stundu dienā, tad viņš ir pārsniedzis atļautās normas. Eiropas Savienība stingri kontrolē, lai starptautiskos projektos slodzes tiktu strikti uzskaitītas, tādēļ zinātnieka atalgojums nereti ir Ls 0,00. Ir tādi projekti, kur no 17 dalībniekiem 16 ir ar šo 0 apmaksu. Ja zinātnieks par mazu naudiņu piedalās daudzos projektos, tad kopējais darba laiks iznāk liels, tādēļ nevajadzētu ģenerēt lielu skaitu sīku grantu, tos pakļaujot nepatikšanām, bet apvienot klāsteros, kur vieglāk operēt ar slodzēm un atskaitēm.

Par jaunajiem. Visiem spēkiem jāveicina maģistrantu un doktorantu skaita pieaugums. Zinātnieku savienība varētu nākt talkā, lai jaunais zinātnieks varētu tikt sagatavots jebkurā institūtā, kas ir zinātnisko institūciju reģistrā un kas realizē projektus. Šobrīd doktoranti ir piesaistīti augstskolām, bet tāds izcils institūts kā OSI ar lielisku zinātnisko potenciālu un laboratoriju bāzi nedrīkst sagatavot doktorantus. Tas ir absurds. Ja vēlamies iesaistīt zinātnē jaunatni, tad katram zinātņu doktoram vajadzētu atrast jaunu, spējīgu cilvēku un viņu gatavot zinātnei. Un likumdošanai tas jāatbalsta.

Uz U. Raituma jautājumu, vai LZS biedriem nevajadzētu papētīt, kā jauno doktoru sagatavošana notiek Amerikā un Eiropā, J. Ekmanis atbildēja, ka ir laiks rīkoties pašiem, atbilstoši mūsu demogrāfiskajai situācijai un iepriekšējai pieredzei. Nacionālajā attīstības plānā izglītība un zinātne atzītas par prioritātēm, plāns pieņemts visaugstākajā līmenī un tas aktīvi ir jāizmanto kā arguments.

Jura Roberta Kalniņa uzstāšanās “Radošo spēju attīstīšana zinātnē un uzņēmējdarbībā” bija koši ilustrēts kreativitātes (radošuma) nepieciešamības pamatojums, pret ko dažs labs no vecākās paaudzes zinātniekiem izturējās visai skeptiski. Piemēram, pret apgalvojumu, ka 5 gadu vecumā šī īpašība piemīt 98 % gadījumu, bet 20 gadu vecumā vairs tikai 2 %.

Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža izteica gandarījumu, ka jaunajā Latvijas Zinātnes padomē ievēlēts LZS pārstāvis Aivars Āboltiņš, kas ļauj cerēt uz labu sadarbību starp LZP un LZS. Valsts loma zinātnes tālākajā attīstībā, kā saucās B. Rivžas uzstāšanās, balstās uz tiem dokumentiem, kas likti pamatā ES attiecībās ar zinātni, t. i. zinātne ir viens no valsts konkurētspējas virzītājspēkiem. Viņa atgādināja ES un Latvijā pieņemtos dokumentus, kas nosaka šō virzību, tādus kā Lisabonas un Boloņas stratēģijas, Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2007. – 2013. gadam u. c. Valsts ir sniegusi atbalstu jaunajiem zinātniekiem – reemigrācijai, stipendijām, viesprofesoru apmaksai. Apgūstot ES fondus, liels akcents likts uz infrastruktūras modernizēšanu. Tās ir skolu un augstskolu laboratorijas, kas bieži vien ir novecojušas un nespēj izraisīt jaunatnē interesi par zinātnisko darbību. Zinātnieku savienības biedri ir visur – augstskolās, zinātniskos institūtos , pārstāv visu zinātnisko sabiedrību, tādēļ LZS ir stingrs un respektējams partneris Izglītības un zinātnes minsitrijai jautājumos, kas saistīti ar prioritātēm un Eiropas fondiem. B. Rivža nosauca 2007. gada prioritātes zinātnē: valsts pētījumu programmas, bāzes finansējums, lietišķie pētījumi, emeritēto zinātnieku grantu paaugstināšana līdz Ls 150,– mēnesī, finansējuma palielināšana fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem, zinātniskās literatūras pieejamība, zinātniskā darba motivācija un izpratne sabiedrībā.

Vairāki jautājumi B. Rivžai tika uzdoti par doktorantūru. Piemēram, doktorantam ir jābūt pārliecinātam, ka viņam būs garantēta darba vieta. Kā arī – par doktorantu kvalitāti. Lai nebūtu tā, ka būs 1000 jaunu doktoru, kuri nebūs spējīgi neko jaunu radīt, jo vidusskolās prasības dabaszinātnēs ir noreducētas. Kreativitātes zinātniskā institūta direktore Rita Bebre atzīmēja, ka mūsu skolu jaunatne nemaz tik vārga nav. 2,5 tūkstoši jauniešu piedalās zinātnisko darbu konkursā, un tie ir izcili skolēni.

Debatēs Uldis Grāvītis, novērtējot LZS aktīvo līdzdalību Zinātniskās darbības likuma un Augstākās izglītības likuma zinātniskās sadaļas izstrādāšanā, teica, ka galvenais LZS uzdevums ir palīdzēt visiem zinātniekiem radoši un labi strādāt un sekmīgi apgūt finansējumu. LZS jāatbalsta gan jaunie zinātnieki, gan zinātnieki pilnbriedā un arī emeritētie zinātnieki, panākot, lai mūža granta summa sasniegtu Ls 200,– mēnesī.

Tāpat nav taisnīgi, ka emeritētie zinātnieki nedrīkst saņemt atalgojumu no grantu finansējuma. Var būt kādi ierobežojumi, bet nedrīkst aizliegt pilnībā. U. Grāvītis uzskatīja, ka jauniem zinātniekiem psiholoģiski traumējoša ir promocijas darba vērtēšana Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisijā pirms aizstāvēšanas. Tāpat viņu neapmierināja zinātnes pielīdzināšana rūpniecībai un celtniecībai, piem. iepirkuma procedūrā. U. Grāvīti satrauc skolotāju spiediens uz valdību paaugstināt algas, jo, ja visi skolotāji saņems atalgojumu, tuvu profesora algai, tad, pirmkārt, zinātnē zudīs morālais gandarījums un, otrkārt, pastāv bažās, ka tai atņems to, kas ir, jo kaut kur tā nauda valdībai būs jādabū. U. Grāvītis aicināja LZS biedrus aktīvāk iesaistīt savienībā savus kolēģus. Jo mēs būsim vairāk, jo vairāk mūsu balsī ieklausīsies.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības priekšsēdētājs Jānis Jaško iepazīstināja ar jauno zinātnieku organizāciju, tās uzdevumiem un aktivitātēm.

Gunārs Pommers runāja par motivācijas maiņu augstskolās. Pirms 40 gadiem toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā studentiem nodarbošanās ar zinātni bija izvēles lieta. Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē gadskārtējās studentu zinātniskās konferencēs piedalījās 5 – 6 studenti. Ap 1964. gadu programmās kā obligātu priekšmetu ieviesa zinātniskā darba pamatus un studentus obligāti iesaistīja zinātniskā pētniecībā, kuras iemaņas nevienam par ļaunu nenāca. Konferencēs zinātnisko referātu skaits palielinājās par 2 vai 3 kārtām. Simtiem studentu gatavoja zinātniskos darbus. Vairāk nekā 1000 darbu Latvijas Lauksaimniecības universitātē! Patlaban stāvoklis ir atgriezies 40 gadus atpakaļ. Vajadzētu LZS kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju mēģināt panākt , lai zinātniskās pētniecības pamatus ieviestu kā obligātu mācību programmu.

Jānis Gedrovics aicināja Latvijas Zinātnieku savienību pavērsties ar seju pret sabiedrību, jo sabiedrība nezina, ko tie zinātnieki īsti dara. Padomju laikā bija populārs tāds jociņš, ka zinātnieks ir cilvēks, kas savu personīgo ziņkāri apmierina uz valsts rēķina. Šis “stereotips” ir jālauž. Novembra beigās paies 20 gadu kopš savienības dibināšanas. J. Gedrovics ierosina to atzīmēt nevis ar zinātnisku konferenci, kurā vārītos paši savā sulā, bet ar kādu pasākumu kopu, kurā varētu iesaistīt plašu sabiedrību, zinātnes festivālu vai kaut ko tamlīdzīgu. Palīdzēt sabiedrībai izprast, kādu izglītību mēs gribam Latvijai – universālu, profesionālu (plaši izglītots speciālists darba devējam bieži vien ir traucēklis). Galvenais – ko mēs varam dot un skaidrot sabiedrībai!

Kongress ievēlēja Latvijas Zinātnieku savienības Padomi un Revīzijas komisiju.

LZS Valdes pārskata ziņojums

Augsti cienīta ministres kundze, augsti godātie LZS biedri, dāmas un kungi!

Šis ir jau VII Latvijas zinātnieku savienības kongress. 2003. gada 27. novembrī tika ievēlēta pašreizējā Latvijas Zinātnieku savienības Padome un tās pirmajā sēdē tika ievēlēta Valde kurā darbojās profesori Rita Bebre, Ināra Bondare, Uldis Grāvitis, Jānis Kristapsons, Uldis Raitums, Ivars Šmelds un Aivars Āboltiņš. Tika norādīs galvenais Valdes darbības virziens – adekvāts finansējums zinātnei, t.i. panākt grozījumus Zinātniskās darbības likumā, celt LZS prestižu sabiedrībā.

Līdz ar IT ienākšanu visās dzīves sfērās arī Padomes un Valdes darbā tika aktīvi izmantoti elektroniskie saziņas līdzekļi (e-pasts, internetlapa, diskusiju grupas utt), Padomes un Valdes sēdes bija atklātas un darba kārtība iepriekš izziņota (par to jāpateicas “Zinātnes Vēstneša” redaktorei Zaigai Kiperei).

Jau pirmajās Valdes sēdēs tika uzsvērts, ka LZS jāstrādā kā katalizatoram, vērtējot IZM darbību zinātnieku interesēs. Tika definēti galvenie LZS uzdevumi:

– sekot līdzi Zinātniskās darbības likuma sagatavošanai un pieņemšanai
– LZS popularizācija Latvijas reģionos,
– jauno zinātnieku iesaistīšana LZS,
– lielo zinātnisko institūtu iesaistīšana LZS darbā.

Tika izveidotas darba grupas:

– likuma par zinātnisko darbību kurēšanai( vad. U. Grāvītis),
– darba grupa kontaktiem ar citām radošām organizācijām (vad, R. Bebre),
– darba grupa LZS Programmas izstrādei ( vad, A. Āboltiņš),
– darba grupa starptautiskai sadarbībai( vad. J. Kristapsons).

Valdei bija vēlme, lai katrs Padomes loceklis ņemtu dalību vismaz vienā darba grupā, taču dažādu iemeslu dēļ nodoms nerealizējās.

Ar gandarījumu jāatzīmē , ka LZS bija pirmā , kas prasīja valdībai 0,1% IKP pieaugumu zinātnei. LZS bija tā, kas aicināja jaunveidojamai valdībai iesniegt Saeimā apstiprināšanai Latvijas valsts zinātnes un tehnoloģijas attīstības stratēģiju. Tika sasaukta Padomes paplašināta sēde par iesniedzamajiem grozījumiem Zinātniskās darbības likumā, kurā piedalījās daudzu zinātnisko biedrību pārstāvji (piem., Ķīmijas, Fizikas, Matemātikas, Ģenētiķu un selekcionāru), kā ari pārstāvji no reģionālajām augstskolām (DU, LPA) un zinātnisko institūtu pārstāvji. Sēdē apstiprinātie grozījumi un priekšlikumi tika iesniegti likuma sagatavošanas darba grupai Saeimā, kur daudzi no tiem tika iestrādāti likumā, kuru vēlāk pieņēma.

Jāuzsver Valdes operatīvā rīcība uz Ministru prezidenta A. Kalvīša izteikumiem laikrakstā “Diena”, ka Saeimas 2. balsojums par 0,1 % ikgadējo pieaugumu zinātnei ir kļūda un 3. balsojumā tā tiks novērsta. Kā zināms, visu institūciju, tai skaitā LZS pūliņu rezultātā Latvijas zinātnieku sabiedrība ieguva 0,15 % IKP pieaugumu zinātnei. Šeit jāatzīmē Valdes locekļa Ulda Grāvīša ieguldījums, jo viņš kā LZS pārstāvis piedalījās Saeimas komisijas sēdēs un regulāri aizstāvēja Latvijas zinātnieku intereses

LZS aktīvi iestājās par izmaiņām stipendiju nolikumā, kur bija aizliegums vienlaikus strādāt un saņemt stipendiju. Tika sagatavota vēstule IZM par LZS Valdes viedokli, ka aizliegums doktorantūrā strādāt zinātnisko un akadēmisko darbu nav pieņemams, jo zinātniskā darba kvalitāte atkarīga no darba, ko pretendents veic.

2004. gadā stājās spēkā jaunais Biedrību un nodibinājumu likums, kas prasīja LZS pārreģistrāciju. Darba grupa , vairākkārtīgi apspriežot Valdes sēdēs, izstrādāja un noslīpēja jaunos LZS Statūtus, kuri tika publicēti “Zinātnes Vēstnesī” un kurus pieņēma LZS VI kongress. Pēc reģistrācijas LZS ir BIEDRĪBA LATVIJAS ZINĀTNIEKU SAVIENĪBA.

Jāatzimē LZS, LZA un Latvijas Zinātnes padomes kopīgi organizētā konference “Latvijas zinātnes attīstība”, kurā ziņojumus nolasīja LZA prezidents Juris Ekmanis, LZA korespodentloceklis Imants Bērsons, akadēmiķi Elmārs Grēns un Maija Kūle.

Svarīgs Valdes darbības virziens bija reģionu iesaistīšana LZS darbībā. Jāsaprot, ka zinātne nav tikai Rīgā un mums jāaktivizē zinātniskā darbība reģionos, jādod iespēja reģionu zinātnieku problēmām tikt sadzirdētām arī Rīgā. Ar gandarījumu jāatzīmē, ka mūsu kongresā piedalās pārstāvji no Ventspils, Daugavpils, Valmieras, Rēzeknes, Liepājas.

Aktuāls visu laiku ir bijis jautājums par zinātnisko darbinieku atalgojumu. Šī jautājuma ietvarā 2005. gada 28. novembrī tika sagatavota LZS paplašinātā Padomes sēde uz kuru bija uzaicinātas Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāves Astrīda Harbacēviča, Ilze Trapenciere un Rasma Stabiņa, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta projektu vadītājs Vilnis Dimza. Diskusiju rezultātā sagatavota vēstule LR Izglītības un zinātnes ministrijai “Par zinātnisko darbinieku atalgojumu” ar ierosinājumu pielīdzināt vadošā pētnieka algu profesora algai.

LZS aktīvi piedalījās Augstākās izglītības likumprojekta izstrādē, īpaši jautājumos par zinātni. Balstoties uz vairākkārtīgi Valdes sēdes izdiskutētiem priekšlikumiem, tika sasaukta paplašināta Padomes sēde, kur tika izanalizēti likumprojektā iekļaujamie punkti un izdarīti nepieciešamie labojumi, kas tika iesniegti izskatīšanai Saeimas komisijām.

Pēdējā laika Valdes darbība vērsta, lai LZS iegūtu sabiedriskā labuma organizācijas statusu, kas ļautu piesaistīt līdzekļus savienības veiksmīgākai darbībai.

Otrs Valdes darbības virziens, kas diemžēl vēl nav pabeigts, ir LZS reģistrācija Zinātnisko institūciju reģistrā.

LZS ir viena no 12 radošām organizācijām kas darbojas Latvijas Radošo savienību padomē. LZS tajā pārstāv Rita Bebre, Aina Blinkena un Aivars Āboltiņš. Jāatzīmē , ka darbošanās šajā Padomē ir devusi ari savu labumu, jo Kulturkapitāla fonda mūžu stipendiju ieguva LZA goda doktore Elga Kagaine.

LZS ir sava mājas lapa, kuru izstrādāja un uzturēja Kristapsona kungs.

Svarīgs zinātnes jautājums ir zinātnes pēctecība. Ar gandarījumu jāatzīmē ka š. g. 17. maijā Latvijas Zinātnieku savienības sastāvā ir uzņemta organizācija ar juridiskās personas statusu “Latvijas jauno zinātnieku apvienība”, kuras pārstāvji ir klāt mūsu kongresā un kuri apsolījās piedalīties debatēs.

LZS vienmēr iestājusies par atklātību un atvērtību savā darbībā. Tur mums ļoti palīdz “Zinātnes Vēstneša” redaktore Zaiga Kipere. Visi interesenti regulāri varēja iegūt informāciju par Valdes darbu un izskatāmajiem jautājumiem. Tāpēc savā ziņojumā nepievērsos notikušo Valdes sēžu un sīkai aplūkojamo jautājumu uzskaitei, bet akcentēju tikai pamatlietas.

– jāturpina risināt jautājumus par reģionālo augstskolu, zinātnisko institūtu iesaistīšanu LZS darbībā,

– jāieinteresē atjaunot zinātnisko institūtu (kuri kādreiz pameta LZS ) darbība Latvijas Zinātnieku savienībā,

– jāakcentē un operatīvi jāreaģē uz konkrētiem uzdevumiem, sekojot līdzi likumdošanai, sabiedriskām norisēm ar zinātni sais­tītās sfērās,

– jāturpina jauno zinātnieku iesaistīšana LZS darbībā,

– jācenšas atrisināt jautājumu, par algota darbinieka (direktora, ģenerālsekretāra) vakanci, kas regulāri būtu uz vietas un risinātu aktuālos jautājumus.

Vēlreiz pateicos visiem Valdes, kā ari Padomes locekļiem par nesavtīgo darbu šajā laika periodā un novēlu jaunajai Padomei izdarīt vairāk, labāk un kvalitatīvāk nekā tas izdevās mums.

1. Andris Morozovs LLU
2. Tālivaldis Purītis RTU
3. Kazimirs Špoģis LLU
4. Uldis Švinks LSPA

31. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijā LZA, a/s “Dati Exigen Group” un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” Gada balvu un stipendiju par informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminu izstrādi saņēma pirmā sieviete – programmētāja Latvijā, Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta (RITI) vadošā pētniece Dr. sc. comp. Ilze Irēna Ilziņa.

Ilze Irēna Ilziņa 1957. gadā absolvēja LU Fizikas un matemātikas fakultāti, iegūstot matemātiķa specialitāti. Strādāja LZA Fizikas, vēlāk LZA Elektronikas un skaitļošanas tehnikas (tagad – Elektronikas un datorzinātņu) institūtā. 1968. gadā aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju “Neorientēta grafa virsotņu krāsošanas metodes”. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados tika izveidots LZA kolektīvās lietošanas skaitļošanas centrs, kurš apkalpoja akadēmijas institūtu darbiniekus. I.I. Ilziņas pārziņā bija centra programmatūras izvēle un veidošana.

No 1990. gada Ilze Irēna Ilziņa piedalījās LZP finansētos zinātniskos projektos, izstrādāja latviešu terminoloģiju (“Distributīvā datu apstrāde: latviešu terminoloģija”) un kopš 1992. gada veic LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas trehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas komisijas sekretāres pienākumus. Komisijas 285 sēdēs iztirzāti apmēram 7000 terminu. Ilze Irēna Ilziņa ir vairāk nekā 50 zinātnisku darbu autore.

Kopš 1999. gada, kad tika iedibināta balva ievērojamiem zinātniekiem un praktiķiem par izcilu veikumu vai mūža devumu datorzinātnēs, informātikā vai arī par nozīmīgu informācijas izstrādes sistēmu veicināšanu, laureātu godināšana norit īpaši sirsnīgi un atjautīgi, jo šīs specialitātes cilvēki, neraugoties uz jauniem gadiem vai sirmiem matiem, ir asprātīgi un atraktīvi, tādēļ joki mijas ar nopietnību tā, ka nereti grūti izprast, kur beidzas pirmie un sākas otrā. Šoreiz Laudatio jeb slavinājumu kolēģei nolasīja RITI direktors Juris Borzovs.

Laudatio Ilzei Irēnai Ilziņai

Esmu lasījis, ka cilvēki mēdz savā apziņā it kā sapresēt vēsturi, kā rezultātā parādās tipiskas atziņu “pērles”, piemēram, “tas bija tolaik, kad Ņikita Gorbačovs pret alkoholismu cīnījās”. Īstenībā nedz Gorbačovu sauca Ņikita, nedz arī viņš bija tas, kas pret alkoholismu cīnījās. Tāpēc arī pat nemēģināšu turēties pie akadēmiski precīzas hronoloģijas, vien izmantošu formulu “tas bija Ilzes Ilziņas Laikā (ar lielo burtu)”. Tādai pieejai ir arī vēl kāds pamatojums – III principiāli neatzīmē un neļauj arī citiem atzīmēt savu dzimšanas dienu. Ja jau nav atskaites punkta, nevar būt arī precīzas hronoloģijas, varam runāt tikai par Laiku (ar lielo burtu).

“Tajā Laikā” es iestājos Rīgas 50. videnes pirmajā klasītē un pēc noteiktā laika to pabeidzu, bet tikmēr kāda šausmīgi pievilcīga blondīne – III, kuru gan satiku daudz vēlāk, absolvēja Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, uzsāka darbu LPSR Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtā, izstrādājot programmatūru pirmajam Latvijā vēl neizgatavotajam elektroniskajam datoram, ko vēlāk nosauca par LM–3. Latvijā tolaik izmācīties programmēt vēl nebija iespējams (mūsdienās skan neticami, vai ne?), tāpēc jau pieminēto blondīni cits mūsu dižgars, kura vārdā nosaukta viena no Latvijas Zinātņu akadēmijas balvām – Eižens Āriņš, Latvijā pirmā skaitļošanas centra dibinātājs un ilggadējs direktors, bet tolaik vēl tikai LVU docents – ielādēja Rīgas–Maskavas vilcienā un aizveda mācīties programmēt uz kādu Maskavas institūtu, kura nosaukumu mūsu varone pat vēl tagad rakstītajā CV jeb dzīvesgājumā neatklāj. Tādējādi mums ir neapšaubāms vēsturisks fakts – mūsu vidū ir pati pirmā Latvijas sieviete–programmētāja un pirmais mācītais programmētājs vispār.

Kaut kad vēlāk, bet tajā pašā Laikā, šī stāsta varone ir ņēmusies pa institūtiem vien. Pēc Fizikas institūta raibā virknē nākuši “slepenais” institūts Maskavā, Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts, Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūts un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts. Tā vien šķiet, ka burtam I varones dzīvē ir kāda varbūt nenojausta, īpaša loma.

Vispār jau programmu tekstu rakstīšana un datora pierunāšana šo tekstu pareizai uztverei ir pārsvarā jaunu cilvēku nodarbe. Nezinu, kāpēc tā ir, varbūt viņiem ir kādi brīvi atmiņas resursi. Arī mūsu varone kādā Laika momentā ir pametusi datora dīdīšanu, lai pievērstos pirmās mīlestības – matemātikas – apakšnozarei “Grafu teorija” un kādu desmitgadi nodotos tolaik populārajai grafu virsotņu krāsošanas problēmai. Kaut arī vispazīstamāko, t.s. četru krāsu problēmu atrisināja vēsturiski pavisam nesen, reducējot to uz gandrīz 2000 speciāliem gadījumiem, kurus pārbaudīja ar datora palīdzību, fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādam arī ar mūsu varones izdomātajiem algoritmiem pietika atliku likām.

Kā jau visi talantiem bagāti cilvēki, arī III ķeras pie visdažākajiem virzieniem, pamīšus mācoties operdziedāšanu, būtiski piedaloties Padomju Savienībā pirmā akadēmiskā datoru tīkla izveidē, vadot datoru laboratorijas un centrus, arī kādreiz populāros algoritmu un programmu fondu, rušinoties pa mazdārziņu un apgādājot kārtējā institūta telpas ar izcila paskata puķēm, desmitiem gadu vadot Universitātes diplomdarbu aizstāvēšanas komisiju, bet Laika pēdējās desmitgades III ir IKT nozares terminoloģijas apakškomisijas motors, tās zinātniskā sekretāre. Nav otras apakškomisijas, kuras sanāksmju kopskaits ar apbrīnojamu regularitāti būtu iestiepies tālu trešajā simtā.

Ja mūsu varoni būtu jāraksturo tikai ar trīs vārdiem, es teiktu – mīļums, haotiskums un enerģiskums. Novēlu visiem mums vēl ilgi būt šīs lieliskās īpašību buķetes starojumā un lai Laikam (ar lielo burtu) ne tikai nav sākuma, bet nav arī gala!

Jauni valsts emeritētie zinātnieki

Pamatojoties uz LR MK Nolikumu par valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanu, Valsts emeritēto zinātnieku padome 2007.gada 28.maijā, izskatījusi 59 VEZ nosaukuma pretendentu iesniegtos pieteikumus, nolēma:

I Saskaņā ar aizklātās balsošanas rezultātiem valsts emeritētā zinātnieka nosaukumu piešķirt 23 zinātniekiem:

II. Noteiktajā kārtībā no 2007.gada 1.jūlija sākt mūža granta izmaksu augstāk minētajiem zinātniekiem.

Valsts emeritēto zinātnieku padomes priekšsēdētājs R. Valters

Šī gada 26.aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija, sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) un LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātnisko institūtu “Sigra” organizēja izbraukuma sēdi uz Iecavu, SIA “Iecavnieks”, par tematu “Rapša pārstrādes iespējas Latvijā”.

Sēdes sākumā SIA “Iecavnieks” priekšsēdētāja vietniece Iveta Grudovska iepazīstināja ar uzņēmuma darbības un attīstības rādītājiem. SIA “Iecavnieks” ir viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas uzsāka pārtikas eļļu ražošanu neatkarīgajā Latvijā. Kopš dibināšanas 2000. gadā uzņēmums audzis gan ražošanas jaudu, gan produkcijas kvalitātes ziņā. Šobrīd uzņēmumā strādā apmēram 140 pieredzējušu darbinieku. SIA “Iecavnieks” visā Latvijas teritorijā pazīstams ar savu augstvērtīgo un pilnīgi unikālo kaņepju pavalgu “Kanapē”, savām nerafinētajām – veselīgajām un vērtīgajām pārtikas eļļām, kā arī ar maltajām linsēklām, kas ir lielisks proteīna avots.

Izbraukuma sēdē ar referātu “Ekstrudēto rapša raušu izmantošana liellopu ēdināšanā” uzstājās arī LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta “Sigra” zinātniskā sekretāre, Dr.med.vet. I.Zītare. Viņas izpēte tika saistīta ar faktu, ka, ražojot biodegvielu no rapša sēklām, rodas ievērojams daudzums blakusproduktu (spraukumi, rauši), kuru pielietojumam Latvijā ir nepieciešams zinātnisks pamatojums. Līdz ar to viņas prezentētā pētījuma mērķis bija noskaidrot termiski neapstrādātu un dažādā temperatūrā (110^oC un 140^oC) termiski apstrādātu rapša raušu izēdināšanas iespējas un ietekmi uz slaucamo govju veselību un produktivitāti.

Ar ziņojumu “Ekstrudēto rapša raušu izmantošana broilercāļu ēdināšanā” uzstājās LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta “Sigra” vadošā pētniece Dr. agr. V.Krastiņa. Viņas prezentētā pētījuma mērķis bija izvērtēt ekstrudēto rapša raušu saturošas barības ietekmi uz broilercāļu produktivitāti un produkcijas kvalitāti.

Referātu izklāstu noslēdza LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta “Sigra” vadošās pētnieces Dr.biol. Ī.Vītiņas ziņojums “Ekstrudēto rapša raušu izmantošana dējējvistu ēdināšanā”. Pētījuma mērķis bija izvērtēt ekstrudēto rapša raušu saturošas barības izēdināšanas ietekmi uz dējējvistu produktivitāti, olu kvalitāti, kā arī apkārtējās vides piesārņojumu.

Pēc ziņojumiem tika dota iespēja apskatīt SIA “Iecavnieks” ražotni. SIA “Iecavnieks” apsaimnieko ap 1000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kurā audzē vasaras un ziemas rapšus, vasaras un ziemas kviešus, eļļas linus un otro gadu nelielās platībās kaņepes sēklu ieguvei. Labas ražas var sasniegt tikai ievērojot pareizu agrotehniku, izvēloties piemērotākās šķirnes un nemitīgi palielinot zināšanas. Nopietns izglītojoši informatīvs darbs tiek ieguldīts arī to zemnieku apmācībā, kuri jau sadarbojas ar uzņēmumu vai vēlas slēgt līgumus par ražas piegādi. Sadarbība izveidojusies kvalitatīva sēklas materiālas nodrošināšanā, tehnikas pakalpojumu sniegšanā un lopbarības raušu nodrošinājuma ziņā. Visas īpašumā esošās un nomātās zemes tiek apstrādātas ar pašu lauksaimniecības tehniku, katru gadu tehnikas parks tiek atjaunots un iegādātas jaudīgākas lauksaimniecības mašīnas.

Izmantojot ES strukturālo fondu līdzekļus un uzņēmību, SIA “Iecavnieks” 2003.gadā uzstādīja jaunu dāņu graudu kalti “Cimbria” ar jaudu 75 t/stundā, kas būtiski palielina uzņēmuma konkurētspēju un turpmāku ražošanas paplašināšanu.

Papildus jau esošajām presēm, 2004. gadā iegādāta jaudīga čehu prese “Farmet” eļļas spiešanai. Kopējā jauda 1200 kg rapšu sēklu stundā. Eļļu iegūst ar aukstās spiešanas metodi, lai maksimāli saglabātu visas vērtīgās mono–nepiesātinātās un poli–nepiesātinātās taukskābes, vitamīnus un bioloģiski aktīvās vielas. Strādājot pārtikas produktu ražošanas sfērā, ļoti būtiska ir izejvielu kvalitātes noteikšana – jebkura sēklu partija pirms pārstrādes tiek pārbaudīta uzņēmuma modernizētajā laboratorijā. Graudu un rapšu raušu analizators “Infratec 1275” ļauj laboratorijas darbiniekiem iegūt precīzas analīzes īsā laika sprīdī.

Izbraukuma sēdē bija iespēja arī pārliecinātie, ka uzņēmuma tehnikas parks regulāri tiek uzlabots, piemērojoties uzņēmuma straujajai attīstībai. Nefasētas eļļas transportēšanai iegādāta cisterna, ar kuru var piegādāt līdz 25 t eļļas klientam vēlamā laikā. Transporta pakalpojumi ir viens no uzņēmuma ienākumu avotiem, tādēļ papildus jau esošajam autotransportam iegādāti vēl divi – Volvo un DAF markas vilcēji. Iegūta arī starptautisko pārvadājumu licence.

LZA LMZN zinātniskā sekretāre I.Sloka¹

1 Raksta sagatavošanā izmantota informācija no mājas lapas www.iecavnieks.lv

Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa savulaik ar lielu gandarījumu ieteica “Rīgas balvai” LZA goda locekli Vaideloti Apsīti. Tikko bija iznākusi eseju grāmata “Esmu Rīgas puika” un tā atgādināja, ko puika bija darījis dzimtās pilsētas labā.

Tāpēc balvas pieteikums skanēja: “par nozīmīgiem pētījumiem Rīgas kultūrvēsturē un arhitektūras vēsturē.”

Vaidelotis Apsītis (dz.12.11.1921. Rīgā), beidza Šampoliona liceju (Francija, 1939) un LVU Arhitektūras fakultāti (1949), visu mūžu bija saistīts ar Rīgas arhitektoniskā tēla veidošanu un arhitektūras vēstures un kultūrvēstures pētniecību. Viņš ir bijis Rīgas galvenais arhitekts (1959– 1960), vadījis Rīgas pilsētas Ģenerālplāna biroju (1960 – 1964), strādājis institūtā “Pilsētprojekts” un dažādos ar Rīgas pilsētas plānošanu saistītos vadošos amatos. Docējis RTU Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā (60.– 70. gados).

V. Apsītis piedalījies vairāku nozīmīgu objektu projektēšanā – LZA Augstceltnes, vairāku tirdzniecības centru un dzīvojamo māju, metrostacijas “Rīga” un Latvijas paviljona PSRS Tautas Saimniecības sasniegumu izstādē (abi – Maskavā) izveidē.

Latvijas Arhitektu savienības biedrs (1957), Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1994), apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995), Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts (1999).

Vaidelotis Apsītis publicējis vairāk nekā 400 rakstu par pilsētbūvniecību un Rīgas/Latvijas kultūras pieminekļiem. Savu erudīciju un lielo pieredzi pielietojis diskusijās un pilsētbūvniecisko projektu un pieminekļu vērtēšanas komisijās.

V. Apsīša monogrāfijas ieguvušas speciālistu augstu atzinību un lasītāju cieņu. Tās veltītas būtiskiem Rīgas vēstures jautājumiem: “Brāļu kapi” (1982, 1995), “Kārlis Zāle” (1988), “Brīvības piemineklis” (1988, 1993), “Pie nacionālās savdabības avotiem” (1999). Visi minētie darbi veicinājuši sabiedrības izglītošanu Rīgas kultūrvēstures jautājumos un audzināšanu patriotisma garā. Jaunākais darbs “Esmu Rīgas puika” (2005) esejās atklāj Rīgu 20.gs. 20. gados un vēlāk– laika posmā, par kuru mums joprojām trūkst uz faktu materiāla pamatotas un emocionāli iedarbīgi pasniegtas atmiņu literatūras.

Vaidelotis Apsītis bija apbrīnojami gaiša lielas kultūras personība. Atsaucīgs Zinātņu akadēmijas aktivitātēm, laipns, izturēts. Liekas, ka apmeklēt LZA Augstceltni viņam īpaši patika. Ne velti akadēmija 60. dzimšanas dienā saņēma no sava goda locekļa Vaideloša Apsīša oriģinālu dāvanu – apmēram 15 cm garu tā stiegrojuma nogriezni, kāds pielietots šīs Rīgā pirmās dzelzbetona augstceltnes celtniecībā. Tā sakot, liecība tam, cik pamatīga šī būve un vēlējums, lai turas gan Augstceltne, gan akadēmija. Paldies, mīļais un godātais Apsīša kungs!

Aizstāvēšana

2007.gada 25.jūnijā plkst. 14.00 LU Filoloģijas fakultātes (Visvalža ielā 4a, Rīgā) 204. auditorijā notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde, kurā disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats “Krievu trimdas vēsturiskās prozas žanri (20.gadsimta 20.–30.gados Latvijā)”.
Recenzenti: Dr.habil.philol. Fjodors Fjodorovs; Dr.habil.art. Silvija Radzobe; Dr.philol. Irina Belobrovtceva.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā un LU Filoloģijas fakultātē 219.telpā.

***

2007.gada 25.jūnijā plkst. 16.00 LU Filoloģijas fakultātes (Visvalža ielā 4a, Rīgā) 204. auditorijā notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde, kurā disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats “Dualitāte seno latviešu reliģiskajos priekšstatos”.
Recenzenti: Dr.philol. Angelika Ju?ko–?tekele; Dr.art. Valdis Muktupāvels; Dr.habil. art. Juris Urtāns
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā un LU Filoloģijas fakultātē 219.telpā.

***

2007. gada 27. jūnijā plkst. 14.00 Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes 145. auditorijā, Jelgavā, Lielā ielā 2, notiks LLU Pārtikas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde, kurā

aizstāvēs promocijas darbu “Auzu hidrolizāti pārtikā” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.sc.ing. Daina Kārkliņa LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, Pārtikas tehnoloģijas katedras profesore; Dr.chem. Ida Jākobsone LU, Ķīmijas fakultātes asoc. profesore; Dr.sc.ing. Ludmila Rukšana, Mogiļevas pārtikas produktu valsts universitāte, Maizes izstrādājumu tehnoloģijas katedras docente.
Ar zinātnisko darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā, Lielā ielā 2, Jelgavā un http://llufb.llu.lv/llu–theses.htm.

***

2007. gada 27. jūnijā plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Internās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Vīrushepatīts C hemofilijas slimniekiem: norise, ārstēšana, prognoze” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: profesors, Dr. habil. med., Alvydas Lai?konis (Lietuva); profesors, Dr. habil. med., Andris Rubins (RSU), profesors, Dr. habil. biol., Pauls Pumpēns (LU)
Ar promocijas darbu var iepazīties RSU, Akadēmiskajā un Nacionālajā bibliotēkās, RSU mājas lapā www.rsu.lv

***

2007.gada 28.jūnijā plkst. 10.00 Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, Kronvalda bulvārī 4, 2.klausītavā LU Bioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē

aizstāvēs promocijas darbu “Īslaicīga pastāvīgā magnētiskā lauka ietekmes uz laboratorijas dzīvnieku fizioloģiskām funkcijām atkarībā no indukcijas vektora virziena” bioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.habil.biol. Valdis Ģirts Balodis, Dr.habil.med. Imants Detlavs; Dr.biol. Uldis Teibe .
Ar darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulv. 4.

***

2007.gada 29.jūnijā plkst. 10.00 Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Konferenču zālē, Ķengaraga ielā 8, LU Fizikas nozares promocijas padomes atklātā sēdē

aizstāvēs promocijas darbu “Jaunas fotopletizmogrāfiskās metodes un ierīces sirdsdarbības un asinsrites neinvazīvai kontrolei” fizikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.habil.phys., profesors Ivars Lācis (LU); Dr.habil.phys., profesors Jurijs Dehtjars (RTU); Dr.biol., profesors Uldis Teibe (RSU).
Ar darbu var iepazīties LU Centrālajā bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2007.gada 29.jūnijā plkst. 13.00 Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Konferenču zālē, Ķengaraga ielā 8, LU Fizikas nozares promocijas padomes atklātā sēdē

aizstāvēs promocijas darbu “Jaunu kompozītmateriālu pētījumi ūdeņraža uzglabāšanai”” fizikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.habil.phys., profesors Juris Ekmanis (LZA); Dr.habil.sc.ing. Jānis Grabis, RTU NĶI; Dr.habil.phys., profesors Antanas F. Orliukas (Viļņas Universitāte).
Ar darbu var iepazīties LU Centrālajā bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4.

***

4. jūlijā LU Ķīmijas fakultātes 45. telpā Kr. Valdemāra ielā, 48 notiks LU Ķīmijas zinātņu nozares promocijas padomes sēde, kurā plkst.14.00 promocijas darbu ķīmijas doktora grāda iegūšanai organiskās ķīmijas
apakšnozarē aizstāvēs

Promocijas darba tēma : “2–Amino–6–, tiokso– ,2–amino–6–okso–8–tiokso un 2–amino–6,8–di–tiokso–N–alkoksialkilpurīnu atvasinājumu sintēze un īpašību izpēte”
Recenzenti: Dr.habil.chem.M.Klaviņš (LU), Dr. chem. V.Kokars (RTU) un Dr. chem. J.Logins (LU).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī, 4.

***

Latvijas Universitātes Promocijas padome ģeoloģijā 2007. gada 23. marta atklātā sēdē piešķīra ģeoloģijas doktora zinātnisko grādu (Dr. ģeol.) lietišķās ģeoloģijas apakšnozarē Aijai Dēliņai par promocijas darbu “Latvijas kvartārsegas pazemes ūdeņi”.
Balsošanas rezultāti: piešķirt – 7, nepiešķirt – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2007. gada 27. martā Vineta Gerkena aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Mūsdienu bibliotekārās apkalpošanas pamattendences”. Balsošanas rezultāti: par – 8, pret – nav, nederīgu biļetenu – nav. Vinetai Gerkenai tika piešķirts filoloģijas doktores (Dr.philol.) zinātniskais grāds komunikāciju zinātnes nozarē bibliotēkzinātnes apakšnozarē.

***

LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2007. gada 27. martā Baiba Mūze aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Bibliotēku elektroniskie katalogi un to kvalitāte”. Balsošanas rezultāti: par – 7 , pret – nav, nederīgu biļetenu – nav. Baibai Mūzei tika piešķirts filoloģijas doktores (Dr.philol.) zinātniskais grāds komunikāciju zinātnes nozarē bibliotēkzinātnes apakšnozarē.