Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2008. gada  17. marts: 6 (361)     ISSN 14076748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs


LZA Senāts – Augstceltnē un Organiskās
sintezes institūtā

zv361-1.jpg (20512 bytes)
LZA Senāta priekšsēdētājs akadēmiķis J.Stradiņš atklāj
sēdi OSI ar Valsts prezidenta V.Zatlera piedalīšanos
zv361-2.jpg (20392 bytes)
Vīru saruna. No kreisās: I.Kalviņš, V.Zatlers, J.Ekmanis
A.Edžiņas foto

Ārvalstu finansējuma daļa – 18,5%, kamēr ES – tikai 8,5%. Tas rāda uzņēmēju ieinteresētības trūkumu jaunos produktos un dod pamatu apgalvojumam, ka daļa Latvijas zinātnieku arī turpmāk strādās citu valstu ekonomiku interesēs.

Bet Latvijas OSI ir viens no piemēriem, kā zinātne strādā roku rokā ar inovatīvu ražošanu. Institūts var noderēt kā modelis šo sarežģīto jautājumu risināšanai.

Kas tad Latvijas zinātniekiem traucē darboties inovatīvajā pētniecībā – jautāja institūta direktors Ivars Kalviņš un konstruktīvā referātā analizēja problēmas: vispirms katastrofāli pietrūkst speciālistu. Ir lielas materiāli tehniskās bāzes problēmas, jo visas eksperimentālās bāzes ir atdalītas no pētniecības institūtiem un privatizētas. Netiek nodrošināta jaunradītā intelektuālā īpašuma aizsardzība, jo valsts nefinansē patentēšanu. Un visbeidzot, zinātniski tehniskā informācija ir nepietiekami pieejama, jo literatūras un datubāzu valsts iepirkums ir ārkārtīgi ierobežots.

Ko dara OSI? Savas pastāvēšanas gados (dibināts 1957.g.) ir pasaulei izstrādājis 17 oriģinālus preparātus un izstrādājis 65 jaunus iegūšanas paņēmienus aktīvo farmaceitisko vielu sintēzei. Katru gadu darbinieki aizstāv trīs doktora disertācijas, publicē vairāk nekā 120 zinātnisko rakstu. Ar saviem stabilajiem 11 sadarbības partneriem pēdējo piecu gadu laikā pieteikti vai iegūti 190 patenti. Visvairāk pārdotā preparāta – mildronāta – eksports 2007.gadā sasniedza 69 miljonus ASV dolāru.

Lai sasniegtu institūta mērķi – atjaunot pilna cikla zāļu izstrādes iespējas Latvijā no idejas līdz gatavām zālēm –, jākonsolidē spēki, jāveido biofarmācijas kompetences un kontraktpētniecības centri un īpaša vērība jāvelta izglītības sistēmai, sākot jau ar dabas zinību mācīšanu vidusskolās līdz doktoru sagatavošanai.

Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers uzsvēra, ka zinātniskās pētniecības institūta pastāvēšanai ir vajadzīgas tradīcijas un intelektuālais potenciāls. Iedziļinoties izglītības procesā, jāslēdz “spraugas” starp atsevišķiem posmiem. Prezidents aicināja risināt problēmas likumdošanas ceļā, jo valsts lielākā vērtība ir intelektuālais kapitāls.

Ilga Tālberga

Satura rādītājs


LZA Lielās medaļas laureāti

Akadēmiķis VITAUTS TAMUŽS

Akadēmiķa Vitauta Tamuža pētnieciskais darbs, veltīts vienai no cietvielu mehānikas fundamentālākām problēmām – materiālu sabrukšanas procesu izpētei, plīsumu prognozēšanai un izturīgu materiālu izveidei. Neraugoties uz acīm redzamo svarīgumu, problēma joprojām nav pilnībā atrisināta, kaut arī 20. gadsimtā tika iegūti nozīmīgi rezultāti problēmas izpratnei un veidojās zinātniskās skolas. Ar pagājušā gs. 60. gadiem saistāma arī Rīgas zinātniskās skolas izveidošanās sabrukšanas mehānikā, kurā nozīmīga loma bija un joprojām ir prof. V.Tamuža zinātniskajām idejām un rezultātiem. V.Tamužs ir jaunas stiprības un sabrukuma teorijas koncepcijas autors, kas tālāk attīstīta daudzos līdzautoru un skolnieku darbos. Viņa izstrādātā sabrukuma teorija ievēro materiāla defektu orientāciju telpā atkarībā no slogošanas veida un materiāla struktūras, kas ir būtisks solis problēmas labākas izpratnes virzienā. Tālāk attīstot teoriju, ievērtēta defektu rašanās statistiska, veikti pētījumi par plaisu un bojājumu mehānikas sintēzi, risinātas praktiski aktuālas problēmas – atslāņošanās plaisu pētījumi slāņainos kompozītos, noguruma procesu analīze, betona konstrukciju stiprināšana ar kompozītiem.

Par V.Tamuža zinātniskā devuma nozīmīgumu un starptautisko atzīšanu liecina tas, ka Pasaules Mehānikas kongresā Japānā 1997.gadā viņam tika uzdots nolasīt pārskata referātu par tēmu ”Fracture and damage of nonhomogeneous solids” (Nehomogeno cieto vielu plīsuma un bojājumu mehānika). V.Tamužs ir 203 zinātnisku darbu autors, starp tiem ir 11 monogrāfijas. Par devumu cietvielu mehānikas attīstībā Latvijā V.Tamužs ir saņēmis A/S “Grindeks” gada balvu.

Prof. V.Tamužs daudz darījis mehānikas skolas nostiprināšanā Latvijā, gatavojot jaunos speciālistus LU Fizikas un matemātikas fakultātē kā profesors, vadot starptautiski citēto (SCI u.c. datu bāzēs) zinātnisko žurnālu “Mechanics of Composite Materials” kā galvenais redaktors un vadot Latvijas Nacionālo mehānikas komiteju, būdams tās prezidents.

Korespondētājloceklis ĒRIKS KUPČE

Ēriks Kupče (dz. 1955. g.), beidzis LU Ķīmijas fakultāti (1978), kopš 1980. gada strādājis Organiskās sintēzes institūtā. 1984. gadā LOSI aizstāvējis ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju, 1994. gadā – ķīmijas zinātņu doktora disertāciju. 1992. ievēlēts par LZA korespondētājlocekli. 1990. gadā saņēmis A.Humbolta stipendiju un tās ietvaros strādājis zinātnisko darbu Baireitas universitātē. 1991. gadā E.Kupče strādājis profesora R. Frīmena (R. Freeman) grupā Kembridžas universitātē, 1993. gadā – profesora I. Kembela (I. Campbell, FRS) grupā kā postdoks, vienlaicīgi turpinot pētījumus kopā ar profesoru R.Frīmenu un sadarbojoties ar vienu no pasaules lielākajām medicīnisko un zinātnisko iekārtu ražotājfirmām Varian. 1995. gadā strādājis kā vieszinātnieks izcilā proteīnu ķīmijas speciālista G.Vāgnera

(G. Wagner) grupā Hārvarda universitātē. Ē. Kupče 2006. gadā saņēmis prestižo Gintera Laukiena prēmiju.To piešķir par jaunu eksperimentālo kodolu magnētiskās rezonanses spektroskopijas (KMR) metožu izstrādi.

Izvirzīts ievēlēšanai par Anglijas Karaliskās biedrības (Fellow of Royal Society) locekli. Pašreiz strādā kā pielietojumu eksperts Varian firmas Eiropas nodaļā Lielbritānijā.

Ē. Kupče izstrādājis daudzas jaunas efektīvas metodes, kas ļauj ievērojami paātrināt multidimensionālo KMR spektru iegūšanu sarežģītas struktūras biomakromolekulām, galvenokārt proteīniem. Ievērību speciālistu vidū guvuši Ē. Kupčes atklātie jauna tipa adiabātiskie impulsi, kā arī projekciju–rekonstrukcijas metode, kas ļauj par veselu kārtu paātrināt daudzdimensionālo KMR spektru iegūšanu. Pēdējo metodi plaši izmanto proteīnu pētnieku grupas visā pasaulē, ieskaitot Nobela prēmijas laureātu K.Vītrihu (K.Wuthrich). Ē. Kupčes izstrādātās metodes ir iekļautas daudzu komerciālo spektrometru darba programmu nodrošinājumā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas 4.marta Senāta sēdē tika piešķirta LZA Lielā medaļa – augstākais apbalvojums izciliem zinātniekiem. 2008.gada laureāti nu ir nosaucami: LZA īstenais loceklis Vitauts Tamužs par materiālmehānikas zinātniskās skolas izveidi Latvijā un LZA korespondētājloceklis Ēriks Kupče par principiāli jaunu kodolmagnētiskās rezonanses spektroskopijas metodoloģiju izstrādāšanu.

Senāta sēdes otrā daļa “Inovatīvas zinātnes attīstība Latvijā” notika Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (OSI) kopsēdē ar institūta padomi. Kopsēdi pagodināja Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers. OSI direktora akadēmiķa Ivara Kalviņa pavadībā Valsts prezidents iepazinās ar institūta attīstības lieciniecēm – Centrālās nervu sistēmas aktīvo savienojumu laboratoriju, Fizikāli organiskās ķīmijas laboratoriju un Zāļu stabilitātes pētījumu laboratoriju.

Sēdes vadītājs akadēmiķis Jānis Stradiņš atgādināja, ka OSI ir skaitliski lielākais un arī kvalitātes ziņā ievērojamākais zinātniski pētnieciskais institūts, kura kreatīvā inovāciju politika strādā Latvijas attīstībai.

Inovāciju aktualitāte kā būtība dominēja LZA prezidenta Jura Ekmaņa ievadvārdos un tēzēs. Proti, Latvijas cilvēkresurss, kura izglītības līmenis ļauj darboties pētniecībā un inovācijā (34,8% no kopējā darbaspēka), tikai nedaudz atpaliek no ES vidējā – 38,3%.

Taču inovatīvo uzņēmumu daudzums ir mazs – tikai 17% no kopskaita. Arī iegūto patentu skaits neapmierinošs – seši Eiropas Patentu biroja patenti uz miljonu iedzīvotāju, kamēr ES vidējais – 120 patenti. Latvijā augsto tehnoloģiju daļa eksportā – 3,2%, bet ES – 18,4%.

Latvijā vēl ir pārāk maz doktorantūras studentu – 0,13% no 20 līdz 29 gadus veciem iedzīvotājiem (Somijā – 1,33%), arī augošais doktoru skaits – 158 pagājušajā – gadā ir nepietiekams. Inovatīvās specialitātes – dabas zinātnes, matemātiku, informātiku – izvēlējušies tikai 14% no visiem doktorantiem.

Pozitīvs ir valsts finansējuma pieaugums, tā apjoms pieaug kopš 2001.gada, kopš 2004.gada pieaug arī intensitāte – 2006.gadā sasniedzot 0,69% no IKP (ES rādītājs ir 1,84% IKP). Biznesa finansējums – 34,5% no kopējā zinātnes finansējuma – Latvijā redzami atšķiras no ES rādītāja – 54,5%.

Satura rādītājs


Sveicam!

LZA korespondētājloceklei
Dr. habil.hist. Ilgai Apinei

Ļoti cienītā Jubilāre!

Jūsu izcilās darbaspējas, mērķtiecība un neatlaidība ir paraugs Latvijas zinātnieku saimei. LU Filozofijas un socioloģijas institūts un Latvijas Zinātņu akadēmija sirsnīgi sveic Jūs un pateicas par lielo devumu vēstures, etnisko attiecību un etnopsiholoģijas izpētē.

Esam pārliecināti, ka Jūsu talants arī turpmāk mirdzēs zinātniskajā jaunradē un rādīs ceļazīmes jaunajiem pētniekiem. Vēlam Jums stipru veselību un darbaprieku, daudz jaunu publikāciju!

Mācāmies no Jūsu pieredzes.

Patiesā cieņā

LU Filozofijas un socioloģijas institūta direktore Maija Kūle
LZA prezidents Juris Ekmanis
LZA HSZN priekšsēdētājs Tālavs Jundzis

Satura rādītājs


Lūdzam Jūs piedalīties
Latvijas Zinātņu akadēmijas

PAVASARA PILNSAPULCĒ

2008. gada 3. aprīlī plkst. 14. 00
LZA konferenču zālē, Rīgā, Akadēmijas laukumā 1

DARBA KĀRTĪBA

Atklāšana

Akadēmijas balvu pasniegšana

Pārskats par LZA darbību 2007. gadā
LZA ģenerālsekretārs Raimonds Valters

LZA Uzraudzības padomes ziņojums
Akadēmiķis Pēteris Zvidriņš

LZA Statūtu grozījumi
Akadēmiķis Juris Jansons

LZA prezidenta amata kandidāta runa
Akadēmiķis Juris Ekmanis

LZA prezidenta, amatpersonu, Senāta
un Uzraudzības padomes vēlēšanas

LZA Prezidijs

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnieku savienībā

28. februārī notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde. Tajā vēlreiz tika diskutēts par LZP ekspertu komisiju ekspertiem izvirzītajām prasībām. A.Āboltiņš iepazīstināja ar LZP Zinātniskās ekspertīzes komisijas priekšsēdētāja I. Muižnieka priekšlikumiem par to, kas var kandidēt uz ekspertu komisijas locekļa vietu un ko uzskatīt par starptautisku zinātnisku periodiku. Par to izvērtās spraigas debates. Piemēram, ja par īpaši nozīmīgu rādītāju tiek minēta monogrāfija, vai tai var būt 16 autori. I. Bondare uzskatīja, ka var, ja tas ir liela kopīga pētījuma rezumējums.

R. Bebre domāja, ka tas tomēr ir zinātnisku rakstu krājums.

LZS saņēmusi vēstuli no Dr. biol. G. Kavaca ar jautājumu, vai savienība ir iecerējusi kādu Č. Darvina 200 gadu un viņa grāmatas “Sugu izcelšanās” 150 gadu jubilejas pasākumu. Abas šīs jubilejas ir 2009. gadā. Valde nolēma šajā jautājumā koordinēties ar LU Bioloģijas fakultāti.

Gatavojoties LZS 20 gadu jubilejai, tika apspriests R. Bebres piedāvātais informatīvā bukleta makets. Tā ideju atzina par labu un realizēšanas vērtu.

Nākošā LZS Valdes sēde notiks ceturtdien, 27. martā.

Satura rādītājs


LZA prezidenta trīs jautājumi un 10 piedāvājumi

LZA Senātā 4. martā LZA prezidents un vienīgais kandidāts nakamajam prezidentūras termiņam Juris EKMANIS uzstājās ar savu redzējumu, kādai vajadzētu būt akadēmijai turpmākajos gados. Vispirms viņš meklēja atbildi uz trim jautājumiem.

Vai akadēmijai ir tiesības?

Vai akadēmijai ir ko teikt?

Vai ir kas klausās?

Vai akadēmijai ir tiesības? Akadēmijas tiesības ir noteiktas Statutos un Hartā. Akadēmijas pārraudzību realizē Ministru kabinets. Un tikai tas. Formāli ar Izglītības un zinātnes ministriju esam saistīti tikai caur finansēšanas kārtību. Ministru kabineta uzdevumā akadēmijas pārraudzības funkcijas veic tikai ministrs, nevis ministrija.

LZA un LZP. No šī gada finansējumu vairs nesaņemam caur Zinātnes padomi, bet pamatojoties uz tiešo līgumu ar Izglītības un zinātnes ministriju. No 12 LZP locekļiem 9 ir LZA locekļi. Augstākās izglītības padomē no 9 locekļiem 4 ir akadēmiķi. Arī Nacionālās attīstības plāna veidotāju zinātnieku grupā vairums bija akadēmiķi.

Vai akadēmijai ir ko teikt? Ir un būs. Bezgalīgā zinātnes reorganizācija vainagojās ar Zinātniskās darbības likumu, kurā dabūjām iekšā to, ko gribējām.Tas pats tagad notiek ar augstskolu likumu, ko sāka veidot Augstākās izglītības padomē, kurā aktīvi darbojas LZA locekļi. Likums virzās uz priekšu grūti. Akadēmiķi darbojas dažādās Saeimas komisijās. Pirms 2 – 3 nedēļām LZA prezidents kopā ar LZP priekšsēdētāju nosūtīja IZM vēstuli ar jautājumu, kādā veidā grantos nodarbinātajiem zinātniekiem apmaksāt atvaļinājumu, kā to pieprasa darba likumdošana. Cits jautājums – kā savienot darba likumdošanu, pēc kuras drīkst strādāt ne vairāk kā 8 stundas, ar reālo pētniecības darbu projektos, kam pēc 8 stundu darbadienas nedrīkst laist tuvumā. Jautājumi ir arī par universitāšu īpašumiem.

Vai ir kas klausās? Akadēmijas prestižs nodrošina to, ka ir. Akadēmijā jau ir bijuši izglītības un zinātnes ministre un ekonomikas ministrs. Senāta sēdes otrā daļa Organiskās sintēzes institūtā notiks kopā ar Valsts prezidentu. Viņš jau bija ieradies Zinātņu akadēmijā pirms savas ievēlēšanas, šodien sarunu turpināsim. V. Zatleram zinātne nav sveša, viņš pats nāk no kādreizējā Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūta, tagadējās slimnīcas. Pēc sarunas ar izglītības un zinātnes ministri T. Koķi LZA parakstīja jumta līgumu par sadarbību starp IZM un LZA, kurā esam vienlīdzīgi partneri. IZM deleģē daļu savu funkciju LZA, piemēram, ārzemju sakari, kurus ministrija organizēja Eiropas tīklos, tiek nodoti LZA ar attiecīgu papildus finansējumu. Arī līdz šim LZA daļēji pildījusi valstiskas funkcijas, kā piemēram, Terminoloģijas komisija un valsts emeritēto zinātnieku aprūpe.

Tālāk J. Ekmanis iepazīstināja ar LZA pamatuzdevumiem 2008. – 2012. gadam un atbildēja uz jautājumiem.

Z. K.

Satura rādītājs


LZA pamatuzdevumi 2008. – 2012.

1. Saglabāt un nostiprināt LZA stabīlu atpazīstamību (zīmolu) Latvijas zinātnes un augstākās izglītības sistēmā, kā tipiskai Eiropas Zinātņu akadēmijai, izmantojot LZA locekļu pieredzi un prestižu (LZA locekļi šobrīd pārstāv visas Latvijas universitātes, lielākos zinātniskos institūtus un augstskolas).

2. Izmantojot ievērojamo LZA locekļu zinātnisko un organizatorisko potenciālu un pieredzi, turpināt aktīvu līdzdalību valsts startēģisko likumdošanas iniciatīvu izstrādē, valsts attīstības programmu pilnveidošanā un realizēšanā, valsts starptautiskās daudzpusīgās sadarbības pilnveidošanā u.c.

3. Maksimāli izmantot LZA pieredzi un prestižu Latvijas zinātnes, augstākās izglītības, kultūras attīstības situācijas analīzei un prognozēšanai, uzturot aktīvus sakarus ar Saeimas, MK, ministriju un to struktūru, uzņēmējdarbības un vēstniecību pārstāvjiem, t. sk. sniedzot priekšlikumus par zinātnes lomas palielināšanas iespējām Latvijas stratēģisko attīstības uzdevumu risināšanā.

4. Organizatoriski sekmēt jaunu projektu un iniciatīvu, t. sk. starptautisku, piesaisti un realizāciju, izmantojot LZA locekļu ierosinājumus ( konsultācijas, rekomendācijas, starptautiskos sakarus un zinātnieku apmaiņu ).

5. Veicināt akadēmiskas diskusijas par “strīdīgiem” zinātnes, izglītības, tautsaimniecības problēmu jautājumiem, piesaistot dažāda profila speciālistus un izmantojot LZA ekspertīzes institūcijas prestižu.

6. Realizēt akadēmiskās un lietišķās LZA izbraukuma sēdes Latvijas reģionos, uzturot aktīvus kontaktus ar reģionālām augstskolām un pašvaldībām.

7. Aktīvi deleģēt LZA pārstāvniecību valstiskās, sabiedriskās un starptautiskās institūcijās, lai sekmētu uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanos Latvijā.

8. Aktīvi sekmēt latviešu valodas, kultūras un mākslas identitātes apzināšanu un saglabāšanu, realizējot “Letonikas” veida zinātniskas programmas.

9. Turpināt aktīvu sadarbību ar masu mediju pārstāvjiem, informējot par zinātnes un augstākās izglītības aktivitātēm un sasniegumiem Latvijā.

10. Nodrošināt LZA un sadarbības partneru zinātnes balvu un atzinību sistēmu, identificējot un popularizējot izcilākos zinātniekus un to zinātniskos sasniegumus Latvijā.

Satura rādītājs


LZA Fizikas un tehnisko zinātņu
nodaļas darbība 2007.gadā

2007. gadā notika deviņas nodaļas sēdes (vienu no tām nodaļa rīkoja kopā ar Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļu (ĶBMZN)), divi nodaļas semināri. Nodaļa sagatavoja divas Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) sēdes.

Nodaļas sēdēs tika izskatītās šādas galvenās problēmas:

11. janvārī sēdē “Valsts pētījumu programmas “Informācijas tehnoloģijas” projektu apspriešana” sēdes dalībnieki publiski apsprieda un analizēja sešus Valsts pētījumu programmas “Informācijas tehnoloģijas” projektus: “Uz modeļu transformācijām bāzētu sistēmu būves tehnoloģiju izstrāde” (projekta vadītājs Dr.habil.sc.comp. Audris Kalniņš), ”Semantiskā tīmekļa izpēte, attīstīšana un piemērošana Latvijas vajadzībām” ( projekta vadītājs Dr.sc.comp. Guntis Bārzdiņš), “Oriģinālu signālu apstrādes paņēmienu izveide un izpēte konkurētspējīgu IT tehnoloģiju radīšanai” (projekta vadītājs Dr.sc.comp. Modris Greitāns), “Jaunu tehnoloģiju izpēte un pielietošana elektroniskās aparātbūves jomā” ( projekta vadītājs Dr.habil.sc.comp. Jurijs Artjuhs), ”Jaunas elektronisko sakaru tehnoloģijas” ( projekta vadītājs Dr.sc. ing. Guntars Balodis), “IT pielietošana ražošanas problēmu risināšanai”(projekta vadītāja Dr.sc.ing. Irīna Oļeiņikova). Sēdes dalībnieki konstatēja projektu izpildes sekmīgo gaitu un arī to, ka, pateicoties Valsts pētījumu programmai, ir iespējams problēmas risināšanai piesaistīt jaunos zinātniekus.

21.februārī nodaļas locekļi noklausījās akad. Jura Jansona pārskatu par nodaļas darbību 2006.gadā un apsprieda priekšlikumus darbam 2007.gadā. Par Nacionālā daudzfunkcionālā ciklotrona projekta attīstību un ar to saistītām problēmām referēja akad. Jānis Bērziņš. Nodaļas locekļi nolēma sagatavot kopsēdi ar ĶBMZN un izstrādāt priekšlikumu Ministru kabinetam par Nacionālā Ciklotrona projekta attīstību.

14.martā notika sēde: “Eiropas Sociālā fonda programmas enerģētikas studiju pilnveidošanaiNodaļas locekļi apsprieda četrus referātus: “Būvniecības enerģētikā orientēta RTU programma “Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija”” – LZA kor.loc. Andris Krēsliņš; “Aukstumapgādes un gaisa kondicionēšanas enerģētiskās slodzes nākotnes projektos Latvijā” – RTU asoc. prof. Dr.sc. ing. Arturs Lešinskis un Dr.sc.ing. Uldis Pelīte; “Notekūdeņu un atkritumu depozitāriju biogāze elektrības un siltuma ražošanai” – RTU doc. Guntis Klīve; “Profesijas standarts – ēku inženiersistēmu un pilsētu infrastruktūras veidotājiem” – RTU prof. Dr.habil.sc.ing. Egīls Dzelzītis. Sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda būvniecības enerģētikā orientētu RTU programmu “Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija”. Nolēma: atzīt RTU pasniedzēju un pētnieku darbu šajā nozarē par efektīvu, perspektīvu un atbalstāmu. Atzīmēt labu sadarbību ar praktiskiem un citiem zinātniskiem institūtiem Latvijā. Tajā pašā laikā ir nepieciešams sekmēt racionālu enerģijas izmantošanu Latvijā un plaši izplatīt informāciju par problēmām un sasniegumiem energopatēriņa samazināšanā.

9.maijā FTZ un ĶBMZ nodaļas kopsēde “Nacionālā ciklotrona centra izveidošanas pašreizējais stāvoklis”. Sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda divus ziņojumus. Referātu “Akadēmiķis profesors Juris Tīliks un Latvijas cietvielu radiācijas ķīmijas un fizikas skola” nolasīja LU prof. Dr.chem. Andris Actiņš. Viņš iepazīstināja ar Jura Tīlika dzīves gaitu, viņa galvenajiem zinātniskajiem sasniegumiem un pētījumu rezultātiem un ierosināja atrast iespēju finansēt kādu kompetentu zinātnieku, kas varētu apkopot J.Tīlika nepublicētos zinātniskos darbus monogrāfijā. LZA akad. Jānis Bērziņš nolasīja referātu “Nacionālā ciklotrona centra izveidošanas pašreizējais stāvoklis”. LZA FTZN un ĶMBZN nolēma lūgt LR IZM izskatīt jautājumu par juridiskas personas izveidošanu ministrijā, lai racionāli apsaimniekotu IZM piešķirto finansējumu zinātnisko pētījumu nodrošināšanai.

23.maijā: FTZN sēdē “Kompozīto materiālu un sarežģītu telpisku konstrukciju aprēķinu metodika un tehnoloģijas izstrādes pieredze RTU Būvniecības fakultātē” referēja RTU Būvniecības un rekonstrukcijas institūta direktors akad. Kārlis Rocēns. K. Rocēns informēja par Būvniecības fakultātes nākotni un sniedza pārskatu par RTU panākumiem kompozīto materiālu pētījumos. Balstoties uz RTU Būvniecības fakultātes sasniegumiem, sēdes dalībnieki nolēma lūgt LZA Senātu atvērt LZA FTZN ietvaros īsteno locekļu un korespondētājlocekļu jaunas vakances būvzinātnes specialitātē.

24. augustā sēdē “Nuclear Theory – Nuclear Power” (Kodolfizikas teorija un kodolenerģija) sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda LZA ārzemju locekļa, prof., Ph.D.phys. Jura Pētera Svennes referātu, kurā viņš aprakstīja pētījumus kodolizikā. Ar trīsķermeņu teorijas izmantošanas palīdzību bija aprēķināti daži nukleon–nukleon potenciāli ar mazām enerģijām, no 50 keV līdz

10.0 MeV. Teorētiskie rezultāti bija salīdzināti ar eksperimentu. Referents iepazīstināja ar unikālajām Kanādas kodolenerģijas sistēmas CANDU īpašībām un nākamā reaktora uzstādīšanas un attīstības plānu. Nodaļas locekļi piešķīra LZA goda doktora grādu prof. Žozem Antonio Kastiļo–Alkarasam (Sanpaulo, Brazīlija).

26.septembrī ar LZA korespondētājlocekļa kandidāta LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta direktora p.i., prof. Dr.habil.phys. Jāņa Spīguļa ziņojumu par zinātnisko pētījumu rezultātiem un sasniegumiem ādas optikas pētījumos sākās nodaļas locekļu iepazīstināšana ar jaunajiem LZA korespondētājlocekļu kandidātiem.

1.novembrī sēdes dalībnieki noklausījās LZA korespondētājlocekļa kandidāta Dr.habil.sc.comp. Jura Borzova zinātnisko ziņojumu par pētījumu rezultātiem un LZA īstenā locekļa kandidāta LZA kor.loc., LU asoc. prof. Dr.sc.comp. Andra Ambaiņa ziņojumu par zinātnisko pētījumu rezultātiem. Uz 4 vakancēm 2007.gada LZA īsteno locekļu vēlēšanās tika pieteiktas 8 kandidatūras, to skaitā 2 – no FTZ nodaļas: kor.loc. Andris Ambainis un kor.loc. Leonīds Ribickis. Nodaļas locekļi piešķīra LZA goda doktora grādus izcilajiem speciālistiem datorzinātnē Dr.sc.ing. Edvīnam Karnītim un Dr.habil.sc.ing. Pēterim Rivžam.

14.novembrī sēdē “Telekomunikāciju vēsture Latvijā: Rīgas telefonu tīklam 125 gadi” sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda LZA goda locekļa, RTU prof. Jāzepa Ločmeļa referātu, kurā viņš definēja vairākus faktorus, kuri sekmējuši Latvijas telekomunikāciju attīstību. Tie ir: senās tradīcijas, labi organizēta izglītības sistēma un sakaru līdzekļu rūpniecība, sadarbība ar ārvalstu firmām un atsevišķu izcilu personību darba ieguldījums. Diskusijā klātesošie mēģināja noskaidrot, kāpēc toreiz jaunie sasniegumi tik ātri no zinātniskās laboratorijas sasniedza lietotājus un kas traucē inovācijas procesam tagad.

LZA Rudens pilnsapulce 22. novembrī par akadēmiķiem no nodaļas ievēlēja abus kandidātus: Andri Ambaini un Leonīdu Ribicki, par korespondētājlocekļiem Jāni Spīguli un Juri Borzovu.

Nodaļas semināros izskatītās problēmas

20. novembrī seminārā “Daudzkanālu datu ieguves sistēmas datoru sasaistei ar reālo pasauli” notika ERAF projekta Nr. DP1 /ERAF/ CFLA/05/APK/2.5.1. /000024/ 012 rezultātu izskatīšanas un ēapspriešanas sanāksme ar nolūku informēt par jaunām izstrādnēm. Seminārā piedalījās projektā iesaistītie zinātnieki. Sēdi organizēja akad. I.Biļinskis.

17.decembrī seminārā notika Valsts pētījumu programmas “Modernu metožu un tehnoloģiju izpēte un izstrāde enerģētikā ar videi draudzīgiem atjaunojamās enerģijas veidiem, enerģijas piegādes drošības un enerģijas efektīvai izmantošanai” 2.etapa rezultātu izskatīšana. Sēdē piedalījās Programmā iesaistītie zinātnieki, LR IZM Uzraudzības padomes locekļi, pārstāvji no Latvijas universitātēm, pētniecības institūtiem, enerģētikas nozares asociācijām un biedrībām.

LZA sēdes

  1. 15. martā jau tradicionāli nodaļa sagatavoja sēdi “Zinātnes popularizēšana sabiedrībā”, kurā domās par žurnāla ‘Terra” lomu zinātnes popularizēšanā dalījās LZA Artura Balklava vārdbalvas pirmie laureāti Latvijas Universitātes docents Dr.phys. Vitolds Grabovskis un Dr.paed. Ilgonis Vilks.
  2. 4. septembrī LZA kopā ar LR Patentu valdi otro reizi pasniedza Valtera Capa balvu labākajam izgudrotājam. Šogad par prestižās balvas laureātu kļuva Nodaļas ārzemju loceklis, 1999. gada LZA Lielās medaļas laureāts, prof. Juris Upatnieks (ASV). Svinīgā ceremonijā kor.loc. Andris Ozols raksturoja Jura Upatnieka dzīves gaitas. Juris Upatnieks nolasīja lekciju par sasniegumiem hologrāfijā un demonstrēja klātesošiem dažus hologrāfiskos izmēģinājumus.

Rudens pilnsapulcē ar spīdošu referātu uzstājas 2007.gada LZA Lielās medaļas laureāts, LZA ārzemju loceklis, Sanktpēterburgas Universitātes prorektors Roberts Evarestovs. Laudatio profesoram sacīja akad. Ivars Tāle.

Nodaļas locekļu ievērojamākie sasniegumi:

• Izstrādāti specifiskas signālu apstrādes tehnoloģijas teorētiskie pamati un rezultāti apkopoti monogrāfijā “Digital Alias–free Signal Processing” (Wiley, 2007). Jaunā tehnoloģija ļauj ievērojami paplašināt frekvenču joslu, kurā reālu objektu analogos signālus var pārveidot un apstrādāt diskrētā formā (akadēmiķis Ivars Biļinskis, Elektronikas un datorzinātņu institūts).

• Izstrādāti jauni organiskie materiāli virsmas reljefa hologrammu tiešam ierakstam spektra sarkanajā daļā (Dr. Valdis Kokars, LZA kor.loc. Andris Ozols, Mg. Dmitrijs Saharovs, akadēmiķis Valdis Kampars, Mg. Ansis Maļeckis, Dr. Gundars Mežinskis, Mg. Artūrs Plūdons, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte).

• Izpētītas stroncija titanāta virsmu īpašības, kas dod iespēju būtiski uzlabot informācijas apstrādes ierīču darbību (Dr. Jurijs Kotomins, Dr. Sergejs Piskunovs, Dr. Jurijs Žukovskis, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts).

• Pirmo reizi ir nodemonstrēta rentgenabsorbcijas spektroskopijas jūtība izotopu efektam kristāliskā ģermānijā ar femtometru precizitāti ( kor.loc. Aleksejs Kuzmins, Dr.habil.phys. Purāns CFI, sadarbībā ar University of Trento un Institute of Photonics and Nanotechnology , Itālija; European Synchrotron Radiation Facility, Francijā; Russian Research Centre “Kurchatov Institute” un Joint Institute for Nuclear Research, Krievijā.

• Izstrādāta oriģināla metode, kas ļauj mērīt gan vājus nanoteslu līmenī magnētiskos laukus. Magnētiskā lauka mērīšanas metodes ir lietojamas gan medicīnā, gan arī ģeofizikālos mērījumos un veikt magnētiskā lauka mērījumus nanoizmēra telpas apgabalos.(Dr. habil. phys. M. Auziņš, Dr. habil. phys. R. Ferbers, Dr. habil. phys. M. Tamanis, Latvijas Universitāte).

Par zinātniskajiem sasniegumiem tika piešķirtas balvas:

• Robertam Evarestovam – LZA ārzemju loceklim – LZA Lielo medaļa par būtisku ieguldījumu un aktīvu līdzdalību cietvielu kvantu ķīmijas skolas izveidošanā Latvijā,

• Zenonam Rokum Rudzikam – LZA ārzemju loceklim – Baltijas Zinātņu akadēmiju medaļa par Baltijas Zinātņu akadēmiju sadarbības veicināšanu un aktivitātēm, veidojot Eiropas pētniecības telpu,

• Andrejam Siliņam – LZA īstenais loceklim – Baltijas Zinātņu akadēmiju medaļa par Baltijas Zinātņu akadēmiju pozīciju starptautisku stiprināšanu un zinātniskās sadarbības veicināšanu,

• Ivaram Lācim – LZA īstenais loceklim – Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas balva – par veiksmīgu un radošu darbu izglītības sistēmas pilnveidē,

• Intai Muzikantei – LZA korespondētai loceklei – Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Goda diploms par ieguldījumu jauno zinātnieku audzināšanā,

• Jurim Upatniekam –LZA ārzemju loceklim – Valtera Capa balva – par izciliem izgudrojumiem hologrāfijā,

• Linardam Skujam – LZA īstenais loceklis– LZA un SIA “RD Electronics ” balva – par izciliem darbiem optisko stiklu fizikā,

• Jānim Spīgulim – LZA korespondētai loceklim – LZA un a/s “Grindeks” balva– par veiktajiem pētījumiem biomedicīniskajā optikā,

• Agrim Gailītim – LZA īstenais loceklim – Francijas Goda Leģiona ordeni (Goda Leģiona ordeņa virsnieka pakāpe) – par iniciatīvu, sadarbību un sasniegumiem “Ampēra iniciatīvas” uzsākšanā un īstenošanā,

• Andrejam Cēberam – LZA īstenais loceklim– Latvijas Universitātes Gada balva zinātnē par oriģināla pētījuma rezultātiem.

Nodaļas balvu ekspertu komisija veica dažādu balvu konkursiem iesniegto darbu izvērtēšanu. Nodaļas locekļi aktīvi piedalījās Latvijas zinātnes organizatoriskajā darbā, strādājot Latvijas Zinātnes padomē un tās ekspertu komisijās, kā arī dažādās padomēs, komisijās un darba grupās, t.sk. kā starptautiski eksperti.

Nodaļas priekšsēdētājs Juris Jansons
Zinātniskā sekretāre Sofja Negrejeva

Satura rādītājs


LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas darbība 2007. gadā

LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas galvenā uzmanība bija veltīta valsts pētījumu programmas “Letonika” izpildei un Letonikas II kongresa sagatavošanai.

Nodaļa noorganizēja trīs LZA sēdes: 15. martā– “Zinātnes popularizēšana sabiedrībā”, (kopā ar FTZN) un 26. aprīlī – “Aktuāli par demogrāfiju Latvijā” (atb. LZA korespomdētājloceklis Dr. habil. oec. Juris Krūmiņš un LZA korespomdētājlocekle Dr. habil.oec, Dr.geogr. Pārsla Eglīte). Trešā bija LZA izbraukuma sēde Valmierā 23. martā, kur LZA prezidents Juris Ekmanis pasniedza LZA goda locekļa diplomu Valmieras Drāmas teātra galvenajam režisoram Oļģertam Kroderam. Laudatio sacīja akadēmiķi J. Stradiņš un V. Hausmanis. Sēdes dalībnieki noskatījās O. Krodera režisēto V. Šekspīra lugu “Karalis Līrs”. Pēc nodaļas ierosmes notika divi tradicionālie saieti– “Akadēmijā Jāņi” (LZA goda loceklis režisors Jānis Streičs un aktieris Romualds Ancāns) un “Sagaidīsim Ziemassvētkus ar baltām domām”(LZA goda loceklis Jānis Streičs, aktrise Olga Dreģe, mūziķi Lība Ēce un Didzis Lauva), kā arī “LZA Vēstu”, viena no vecākajiem zinātniskajiem žurnāliem Latvijā, 60. gadadienas atzīmēšanu. Žurnāla A daļā tiek regulāri publicēti arī Letonikas valsts pētījumu programmas izpildes rezultāti.

Gada lielākais zinātnes dzīves notikums bija Letonikas II kongress– 30. – 31. oktobrī Rīgā. Atklāšanas plenārsēdes tiešraide bija skatāma internetā: www.letonikasprogramma.lv, www.tvnet. lv Iepriekš, 25. – 26. oktobrī, kongress notika Liepājas Pedagoģijas akadēmijā: “Kurzemes novada kultūrvēsturiskais mantojums, tā izpēte un saglabāšana”. Latgalē, Daugavpils Universitātes organizēts – 12. – 13. novembrī. 13 sekcijās un Kr. Barona dienas konferencē nolasīti 480 referāti, Daugavpilī – 20. Zīmīgi, ka dalībnieku vidū turpat 23% bija jaunie zinātnieki, maģistri un bakalauri, nākamie doktori. Pētnieku aktivitāte un plašsaziņas līdzekļu ieinteresētība rosināja domu Kongresa rezolūcijā pasludināt 2008. gadu par Letonikas gadu, lai veicinātu pētījumus un līdz ar to jaunu atziņu rašanos un integrāciju sabiedrībā. It īpaši tādēļ, ka 2008. gadā atzīmēsim Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienu un simtgadi kopš modernās ortogrāfijas ieviešanas.

Notikušas 4 nodaļas sēdes, tematikas izvēlē apvienojot tradicionālo (zinātniskie ziņojumi, pārskati) ar diskusijām – atsaukšanos uz politiskās un kultūras dzīves aktualitātēm.

8. februārī profesors Dr. iur. Valdis Birkavs referēja par tēmu ” 21. gadsimta izaicinājumi un Latvija: ārpolitisks skatījums”. Akadēmiķis Tālavs Jundzis ziņoja par nodaļas locekļu pētniecisko, organizatorisko un pedagoģisko darbu 2006. gadā. Sēdes dalībnieki aplūkoja plašu jaunāko publikāciju izstādi, liecību par valsts pētījumu programmas “Letonika” sekmīgu izpildi.

17. maijā par izglītības vadību kā vienu no vadībzinātnes stabilitātes garantiem referēja RPIVA rektore akadēmiķe Dace Markus. Pārskatu par Vēsturnieku komisijas pie Valsts prezidenta darbu desmit gados sniedza tās vadītājs akadēmiķis Andris Caune un uzdāvināja LZA Komisijas Rakstu 20 sējumus, kuros analizēti mazpētītie, aktuālie un strīdīgie Latvijas vēstures jautājumi: okupācijas, Otrais pasaules karš, holokausts, deportācijas, pēckara problēmas. Valdemārpils vidusskolas skolotājs Dr. paed. Indulis Ķēniņš dalījās savā pieredzē Latvijas vēstures mācīšanā. Piešķīra LZA goda doktora grādus vēsturē: I. Ķēniņam un muzeja “Ebreji Latvijā” kuratoram Marģeram Vestermanim.

18. oktobrī Dr.arch. Jānis Zilgalvis nolasīja LZA korespondētājlocekļa kandidāta zinātnisko ziņojumu “ Neogotikas arhitektūra Latvijā Eiropas būvmākslas kontekstā”. Par Letonikas II kongresa sagatavošanas un norises aktualitātēm runāja akadēmiķi J. Stradiņš, T. Jundzis un I. Jansone. Nodaļas locekļi izteica atbalstu LZA jauno locekļu kandidātiem 2007. gada vēlēšanās.

13. decembra sēdē pieminekļu aizsardzības speciālists Vitolds Mašnovskis referēja par savas enciklopēdijas “Latvijas luterāņu baznīcas”(4 sējumos) sagatavošanu, kā arī tika pieņemts Letonikas gada (2008) darba plāns. Notika Valsts pētījumu programmas “Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru” sabiedriskā apspriešana, piedaloties LR IZM Uzraudzības padomes, LZP Ekspertu komisijas un augstskolu un pētniecības institūciju pārstāvjiem. Programma ir pildīta sekmīgi – par to liecina 16 dalībnieku/institūciju publikācijas – 37 grāmatas un rakstu krājumi un 300 zinātniskie raksti, kā arī Letonikas II kongress.

Konferences: noorganizētas vairāk nekā 10 starptautiski nozīmīgas konferences, gan tradicionālās (J. Endzelīnam veltītā, “Meklējumi un atradumi”), gan laika un aktualitāšu iespaidā atrastas jaunas tēmas – konferences – veltījumi: teologam Edgaram Jundzim, filologam, vēsturniekam, diplomātam Arnoldam Spekkem, arheologam Francim Balodim. Īpaši nozīmīga bija Rīgā/Turaidā notikusī XI Baltijas Intelektuālās sadarbības konference, kurā, izvērtējot zinātnes situāciju un politiku Baltijā, tika pieņemtas divas nozīmīgas rezolūcijas: par enerģētiku un “Ŗezolūcija par zinātņu attīstību Baltijas valstīs”. Tajā atzīts, ka, līdz ar iestāšanos ES pieaudzis finansējums zinātņu nozarēm, kas veicina modernu tehnoloģiju/inovāciju attīstību, taču humanitāro zinātņu (arī Letonikas), kas sniedz valstiskās identitātes pamatojumu un ļauj attīstīt īpatnēju kultūru, atbalsts ir katras valsts goda lieta. Valstij tiek deleģēta šis prioritātes izpratne, sniedzot nacionālajām zinātnēm stabila, ilgstoša finansējuma nodrošinājumu.

LZA notikušas Nodaļas organizētas deviņas mākslas izstādes. Trīs izstādes, veltītas Letonikas II kongresam: “Valsts pētījumu programma Letonika” (16. X) “Letonikas avoti: Latvijas piekraste” (Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, 29. X), “Nevardarbīgā pretošanās dokumentos un publikācijās” (30.X). Pēdējās divas organizēja Latvijas Akadēmiskā bibliotēka sadarbībā ar kongresa sekciju vadītājiem akadēmiķiem Saulvedi Cimermani un Tālavu Jundzi. Mākslas izstādes: Jāzeps Pīgoznis “Ainava” (janv.), Kristaps Zariņš (20. II), tēlnieces Artas Dumpes “Zīmējumi” (13.III), Jānis Murovskis “Panākt pretī” (5. V). J. Murovskis ir Letonikas kongresu un Letonikas valsts programmas logo autors. Anitas Paegles bērnu grāmatu zīmējumu izstāde “Klusuma orķestris” (12. VI), Alekseja Naumova. Mani ceļojumi II (divas izstādes, 2. VII). Vilhelma Mihailovska “Rīga gadsimtu mijā” (4. IX) un Ausmas Krūmiņas “ No atmiņu pūralādes” (8. XI).

Zinātnieki ieguvuši LZA, valsts un starptautiskas atzinības:

15. janvārī LZA Lielo medaļu saņēma valodnieks Trevors Gārts Fennels (Austrālija), 22. novembrī – literatūras un teātra zinātnieks akadēmiķis Viktors Hausmanis. Aizvadītajā gadā īpaši atzinīgi vērtēta eksprezidente akadēmiķe Vaira Vīķe– Freiberga: ar Pasaules Ekonomikas foruma Kristāla balvu par ieguldījumu diskusijās par ekonomikas aktualitātēm, ar Baltijas Asamblejas medaļu, ar “Ekonomistu apvienības 2010” Spīdolas balvu par konsekvento darbu, veicinot Latvijas atpazīstamību potenciālo investoru vidē, par eksportspējas veicināšanu, ar vairāku universitāšu goda doktora grādiem.

Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoti: akadēmiķe Janīna Kursīte, LZA Dr.h.c. Atis Lejiņš. Ar Atzinības krustu – akadēmiķis Andris Caune, LZA kor.loc. Andrejs Veisbergs. Francijas Goda leģiona ordeņa Komandiera pakāpe piešķirta Imantam Lancmanim. Baltijas Asamblejas 2007. gada balvu zinātnē ieguva LZA kor.loc., Dr. habil. art., Dr. philol. Silvija Radzobe par monogrāfijas “Teātra režija Baltijā” sagatavošanu . 30. oktobrī tika piešķirtas LR Ministru kabineta balvas: LZA kor.loc. Dr.habil. hist. Ilzei Lozei par mūža ieguldījumu Latvijas arheoloģijā (neolīta pētniecībā) un LZA goda loceklim Zigmundam Skujiņam par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā. LZA goda loceklim Knutam Skujeniekam piešķirta E. Veidenbauma prēmija. Rīgas balva – akadēmiķei Ievai Osei un LZA goda loceklim tēlniekam Andrim Vārpam. 23. novembrī tradicionālajā teātru skatē balvu par labāko režiju ieguva LZA goda loceklis Oļģerts Kroders (V. Šekspīrs. “Karalis Līrs”, Valmieras Drāmas teātrī). 2008. gada sākumā LU balvu par zinātniskās skolas izveidošanu ieguva LZA kor.loc. Alberts Varslavāns, balvu par oriģināla pētījuma rezultātiem – akadēmiķe Janīna Kursīte. Laikraksta “Diena” 2007. gada Kultūras balvu laureātu vidū ir LZA goda locekļi Alvis Hermanis, Ilmārs Blumbergs un Māris Sirmais.

Pēc starptautiskās Astronomu savienības lēmuma Planēta Nr. 16513 nosaukta komponista, LZA goda locekļa Pētera Vaska vārdā. Par savdabīgu, sabiedrības izteiktu LZA goda locekļu darba vērtējumu var uzskatīt interneta balsojuma rezultātu: žurnāla “Sestdiena” aptaujā par septiņiem Latvijas brīnumiem vairāk nekā 1400 dalībnieki tos sakārtojuši šādā secībā: 1) Aglonas bazilika, 2) Āraišu ezerpils (LZA Dr.h.c., Dr.hist. Jānis Apals), 3) Brīvības piemineklis, 4) Rundāles pils (LZA goda loceklis, Dr. art. Imants Lancmanis), 5) Pokaiņu mežs, 6) Turaidas pils (LZA goda locekle Anna Jurkāne), 7) Kuldīgas tilts pār Ventas rumbu. Trīs ievērojamākās Latvijas vietas par savu izveidošanu, kopšanu, zinātnisko restaurāciju un rezultātā popularitāti var pateikties LZA locekļu darbam un entuziasmam.

Nodaļa sekmīgi sadarbojusies ar Latvijas plašsaziņas līdzekļiem. Par to liecina žurnālistu atsaucība Letonikas II kongresam un Letonikas gadam (vairāk nekā 40, arī starptautiskas, publikācijas, sižets TV, informācija Latvijas Radio I), XI Baltijas intelektuālās sadarbības konferencei (10 publikācijas), 2007. gada Latvijas ievērojamāko zinātnes sasniegumu popularizācijai (10 publikācijas, 3 TV sižeti) u.c. zinātnes dzīves aktualitātēm. Pateicamies Oskaram Gertam, Arno Jundzem, Zaigai Kiperei, Voldemāram Hermanim, Dacei Kokarevičai, Dacei Terzenai, Lindai Kusiņai, Violetai Brenčevai, Andrim Bērziņam, Ilzei Naglei, Laurai Dzērvei, Gundegai Skagalei, Oksanai Antoņenko, Judītei Čunkai un visiem Latvijas zinātnes dzīves aktualitātēs ieinteresētajiem masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem.

LZA HSZN pateicas par atsaucību un sadarbību kolēģiem LZA, augstskolās un zinātniskajās institūcijās.

Perspektīvā mūsu uzdevumi galvenokārt saistās ar Letonikas gada darba plāna izpildi, ar valsts pētījumu programmas “Letonika” turpinājumu, kā arī ar starptautiskās sabiedrības informēšanu par jaunumiem Letonikā.

Nodaļas priekšsēdētājs akadēmiķis Tālavs Jundzis

Satura rādītājs


Latvijas Akadēmiskā bibliotēka dodas pie zinātniekiem

Mūsdienās bibliotēkas ieņem jaunu daudzfunkcionālu vietu informācijas infrastruktūrā, nodrošinot brīvu un kvalitatīvu informāciju katram lietotājam.

Latvijas Akadēmiskā bibliotēka (LAB) ir izveidojusies par universālu informācijas pakalpojumu sniegšanas vietu, savā darbībā tā izmanto dažādas darba formas. Bibliotēka kā informācijas uzkrājēja vairs nav iedomājama bez informācijas tehnoloģijām, tā piedāvā jauna veida un kvalitātes pakalpojumus, tiek paplašināts informācijas pakalpojumu klāsts. Nepieciešama informācijas pakalpojumu sniegšanas jaunu modeļu aprobācija.

Bibliotēkas sekmīgai attīstībai nepieciešams arī sabiedrības pozitīvais viedoklis, izpratne un atbalsts tās darbībai. Ieguvēji šajā mijiedarbībā būs bibliotēkas lietotāji. Vitāli svarīga ir zinātnē strādājošo informētības veicināšana, tiek meklēti jauni ceļi un metodes tieši zinātnieku informēšanā par bibliotēkas pakalpojumiem.

Latvijas Akadēmiskā bibliotēka ir daudz strādājusi savas publicitātes veidošanā, bet semināri zinātniskajos institūtos ir jauna darbības forma.

2008.gada 19.februārī Latvijas Akadēmiskā bibliotēka sadarbībā ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu rīkoja semināru “Latvijas Akadēmiskā bibliotēka: Informācijas pakalpojumi 2008.gadā”. Semināru vadīja Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors Modris Greitāns un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere.

Pasākumu ievadot tika demonstrēts bibliotēkas izveidotais kompaktdisks par tās vēsturi un mūsdienām. Semināra turpinājumā LAB Lietotāju apkalpošanas un krājuma izmantošanas nodaļas galvenā bibliotekāre Zaiga Avote pastāstīja par to, kā var kļūt par bibliotēkas lietotāju, jo iepriekšējās sarunās ar institūta darbiniekiem bija radies iespaids, ka šajā jomā ne viss ir pilnīgi skaidrs. Vienotā lietotāju karte (VLK) dod tiesības ikvienai personai bez ierobežojumiem izmantot LAB krājumos esošos informācijas avotus, kā arī lietot vēl citu divpadsmit lielāko Latvijas zinātnisko bibliotēku krājumus.

Semināra galveno daļu veidoja LAB Informācijas tehnoloģiju nodaļas bibliotēku informācijas speciālistes Vijas Frances stāstījums par Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā pieejamajām tiešsaistes datu bāzēm un elektronisko dokumentu piegādi.

Pateicoties datoriem, strauji ir mainījušās informācijas apstrādes, uzkrāšanas, glabāšanas un arī piekļuves un ieguves tehnoloģijas, un līdz ar arī bibliotēku politika informācijas apgādē.

Bibliotēkā, protams, informācijas uzkrāšana un glabāšana paliek, taču katru dienu nozīmīgāka kļūst otra funkcija – lietotāja piekļuve tieši viņam vajadzīgajai informācijai. Informācijas meklēšana tiek atdalīta no lasīšanas.

Bibliotēkas lietotāji, sameklējot rakstu, tēzes, atskaiti, patentu, arī grāmatu, tieši definē prasības piekļuvei konkrētai informācijai, un to tad arī pasūta.

Līdz ar to process sadalās divās saistītās daļās:

Tuvāk meklēšanas iespējas ar konkrētiem piemēriem tika rādītas datu bāzēs.

Piemēram, ISI Web of Knowledge datu bāzē Web of Science (2001–2008) http://scientific.thomson.com veicot atlasi pēc atslēgvārdiem “computer Science”, iegūstam informāciju sekojošās datorzinātņu nodaļās:

  1. – Hardware and Architecture (46 žurnāli)
  2. – Artificial Intelligence (96 žurnāli)
  3. – Cybernetics (18 žurnāli)
  4. – Information Systems (99 žurnāli)
  5. – Interdisciplinary Applications (94 žurnāli)
  6. – Software Engineering (88 žurnāli)
  7. – Theory and Methods (87 žurnāli)

EBSCO Information Services (1975–2008) http://www.ebsco. com satur 11 tematiski atšķirīgas pilntekstu un bibliogrāfiskās datu bāzes un 8300 žurnāliem ir pieejami pilni teksti. Academic Search Complete ir visaptveroša zinātniska, daudznozaru pilnu tekstu datu bāze ar vairāk nekā 5500 periodisko izdevumu pilniem tekstiem, t.sk. 4600 zinātniski novērtētu žurnālu (peer–reviewed), anotācijas no vairāk nekā 9500 žurnāliem, 10000 publikācijas, ieskaitot monogrāfijas, referātus, konferenču materiālus u.c.

Business Source Complete ir datubāze uzņēmējdarbībā, satur profesionāli novērtētus ar uzņēmējdarbību saistītus žurnālus, ietver tirgzinības, menedžmentu, menedžmenta informācijas sistēmas, ražošanas vadību, grāmatvedību, finanses un ekonomiku, iekļauj SVID analīžu u.c. pilnus tekstus, 7400 periodisko izdevumu teksti pilnā apjomā.

Engineering Village2 datu bāze Compendex, satur vairāk nekā 8 milj. rakstu bibliogrāfiskos datus un referātus, kas iegūti no 8900 žurnāliem un konferenču krājumiem no 1990. līdz 2008. gadam. Pārstāvētas 175 nozares un apakšnozares: automātika, elektronika un komunikācijas, datorika un datu apstrāde, fizika u.c.

Referex Engineering (1987–2008) – ietver profesionālu e– grāmatu, kolekciju trīs zinātņu nozarēs – ar meklēšanas iespējām pilnā tekstā:

Šodien informācija ik brīdi dinamiski mainās, tādēļ svarīga nozīme ir savlaicīgai datu aktualizācijai. Elektroniskā dokumentu piegāde nodrošina pieprasījumu pēc dažāda profila informācijas, ikviens var piekļūt pasaules informācijas resursiem. Bibliotēkas kļūst par starpniekiem, kas nodrošina pieeju izdevumiem, kurus tās nekomplektē un neuzglabā ierobežotu resursu dēļ. Notiek orientācija uz informācijas piegādi pēc bibliotēkas lietotāju pieprasījumiem – dokumentu piegādes pakalpojumiem, kas ir konkrēts informācijas brīvas pieejamības principa iemiesojums.

No 2003. gada LAB sadarbojas ar dokumentu piegādes centru Vācijā – SUBITO. Periodisko izdevumu datubāze satur vairāk kā 1,3 miljonus izdevumu visās zinātņu nozarēs, kas izdoti pēc 1992. gada. SUBITO mājas lapas adrese: http://www.subito–doc.com

Dokumentu piegādes centru pakalpojumi tiek sniegti uz komerciāliem pamatiem, ievērojot autortiesību likumdošanu un citas prasības. Jebkura raksta kopiju pa e–pastu piegādā trīs dienu laikā, bet bieži arī daudz ātrāk. SUBITO filozofija ir: “Literatūrai jābūt pareizajā vietā pareizajā laikā!” LAB sadarbojas arī ar Britu bibliotēkas dokumentu piegādes centru.

Dokumentu piegādes pasūtījumus pieņem un izsniedz LAB darba laikā abās ēkās – Rūpniecības 10 un Lielvārdes 24.

Pasūtījumus var izdarīt arī no LAB mājas lapas www.acadlib.lv (to gan iespējams veikt tikai LAB reģistrētajiem lietotājiem).

Ja lietotājam nepieciešamā literatūra nav LAB, tad to var pasūtīt arī no citām bibliotēkām Latvijā vai ārzemēs, izmantojot Starpbibliotēku abonementu (SBA). Maksu par saņemtajiem izdevumiem un piegādes ātrumu nosaka bibliotēka piegādātāja. Vajadzīgo bibliogrāfisko ziņu precizēšanu veic informācijas resursus pārzinoši darbinieki, izmantojot bibliotēkā pieejamās datu bāzes un internetā esošos ārzemju bibliotēku kopkatalogus.

Semināru noslēdza atbildes uz jautājumiem un praktiski meklējumi datu bāzēs.

Radās iespaids, ka sadarbības iespēju paplašināšana ļauj optimālāk veikt bibliotēkas pamatuzdevumu – kvalitatīvu un operatīvu informācijas pakalpojumu sniegšanu, nodrošina jaunu ideju apmaiņu.

Inta Šmitiņa

Satura rādītājs


Diskusija

Maija Kūle, prof., akadēmiķe,
LZP Humanitāro un sociālo zinātņu 5. ekspertu komisijas priekšsēdētāja

Par humanitāro un sociālo zinātņu specifiku

Latvijas zinātnē ir sācies jauns pārvērtēšanas posms, tiek uzdoti jautājumi: cik vērtīgi ir granti, kā pārdalīt līdzekļus starp zinātņu nozarēm, kā pēc iespējas korektāk veikt rezultātu izvērtēšanu utt. Cilvēku prāti viļņojas satraukuma gaidās. No LZP un ierēdņiem tiek gaidīti taisnīgi, objektīvi un adekvāti risinājumi. Taisnīgums, kā māca filosofija, rodams nevis vienādošanā, bet gan subjektu un priekšmetisko sfēru specifikas respektēšanā. Taču tas, kas sācies zinātnes stratēģijā, ir vienādošana – visas zinātnes kā sporta sacensībās nostādām rindā pēc Science Citation index kvantitatīvajiem rādītājiem, pārējais esot mazāk būtisks. Degsme, ar kādu dabaszinātnieki–administratori, universitāšu rektori, ierēdņi tiecas uz SCI rādītāju paaugstināšanu kā galveno progresa rādītāju vienlīdzīgi visās zinātnēs, ir apbrīnojama. Pastāv tikai viena dimensija – vai ārzemnieks tevi citēs un vai tavam atklājumam piemīt universāls raksturs.

Taču viss nav tik vienkārši. Jāatzīst, ka zināšanām ir gan universāls, gan konkrēti unikāls raksturs. Universālās, eksperimentāli atkārtojamās likumsakarības un faktus izprot dabaszinātnes. Unikālo, lokālo, vērtības – humanitārās zinātnes. Sociālajās zinātnēs ir saskatāmas divējādas zināšanas – gan universalizējamas kā, piemēram, matemātiskā statistika, gan individualizējamas kā kvalitatīvā socioloģija. Šo atšķirību neokantieši jau izanalizēja 20. gadsimta sākumā, tas ir aprakstīts vairākos tūkstošos grāmatu. Dabaszinātnēm ir nomotētiskā pieeja, humanitārajām – ideogrāfiskā.

Taču vienalga, stratēģi–administratori soļo pa kvantifikācijas ceļu, zināšanas pielīdzinot savstarpēji noderīgiem vispasaules faktiem, nevis lokālām vērtībām. Ne viss lokālais principā ir globalizējams, jo tās nav vienlīdzīgas kategorijas. Var jau censties iedvest ķīniešiem un indiešiem, lai viņi ieinteresējas, piemēram, par mūsu Ungurpils vēsturisko situāciju un izrakumiem, lai tos citē, taču diezin vai mēs paši interesēsimies par kādas nezināmas “uigu” cilts savdabību un citēsim pētījumus par viņiem. Turpretī ūdens sastāva ķīmiskie pētījumi un piesārņojums ir salīdzināms gan Ķīnā, gan pie uigu cits, gan Latvijā.

Ja par humanitāro un sociālo zinātņu (turpmāk – HSZ) rezultativitātes augstāko rādītāju neizvirza apjomīgu monogrāfiju publicēšanu, bet gan kādu SCI rakstiņu, kas būtībā ir “štrihs” no Latvijas kultūrainas, tad tiek aizšķērsots ceļš fundamentāliem pētījumiem, kas satur unikālus atklājumus. Unikāls HSZ pētījums nav tas pats kas dabaszinātnēs, jo tas citur saturiski nedos tādus pašus rezultātus, to nevar patentēt vai ieviest. Prof. I. Maslo, atbildot uz LZP 5. EK aptauju, raksta: “SCI un cita veida citējamības rādītāji attiecībā pret humanitārajām un sociālajām zinātnēm nav adekvāts un galvenais rādītājs. [..] Humanitārajās zinātnēs jālieto sistēma ERIH”.

Prof. E. Kļaviņš ir pamanījis to pašu: “Citējamības indekss nevar būt noteicošais kritērijs humanitāro zinātņu jomā. Galvenie iemesli šī kritērija noraidīšanai: 1) kādai specializētai tēmai veltīts un neapšaubāmi zinātniski kvalitatīvs darbs visbiežāk netiek citos pētījumos citēts, ja tie neattiecas uz to pašu vai ļoti tuvu tēmu (šādu darbu skaits parasti nav liels); 2) disertāciju vai grāmatu historiogrāfiskos ievados par attiecīgo tēmu izstrādātie darbi un autori var būt citēti kā negatīvi piemēri, tādos gadījumos “citējums” nekādā ziņā nevar būt pozitīvs rādītājs”.

Humanitāro zinātņu specifika ir saistīta ar iespaida izvērtējumu uz kultūru, vērtību apliecinājumu, ekonomisko attīstību, sociālo mērķu sasniegšanu, nacionālās valodas nostiprināšanu u.c. Ja dabaszinātnēs pētījumu vērtē kā “patiess/aplams”, tehnoloģiski ir vai nav pielietojams, tad humanitārās un sociālās zinātnēs plašāk – nacionālai un kultūras identitātei nepieciešams, vēsturisko patiesību atklājošs, konkrēto ekonomisko problēmu atrisinošs utt. Pie tam plaša citējamība te var nozīmēt nevis atklājumu, bet skandālu. Dr. philol. O. Bušs raksta: “Visvairāk citēts parasti tiek nevis dziļākais, bet pretrunīgākais (vai pat skandalozākais) pētījums, Latvijas valodniecībā vairāk citēts tiks pētījums tajās apakšnozarēs, kurās Latvijā ir vairāk speciālistu, savukārt, ja cilvēks savā apakšnozarē strādā viens vai gandrīz viens, tad citējamības indekss pat viņa visizcilākajam pētījumam nebūs augsts”.

Dr. oec. A.Sproģis atgādina, ka gan mākslā, kultūrā, medicīnā un zinātnē pastāv dažādas “skolas”, kuras viena otru pat pilnībā noliedz. Ja dabaszinātnēs arī ir šī problēma, tad nesalīdzināmi lielākā mērā tā tas ir HSZ, kur nav universālās objektivitātes, bet ir zināšanu solidaritāte. Prof. V. Reņģe iesaka veidot valsts “iekšējās” citējamības biežuma rādītāju, ko veidotu, piemēram, LU bibliotēka. Dr. art. E.Grosmane jau tādu ir izveidojusi mākslas zinātnē. Top Baltijas valstu HSZ indekss, jo kā lokāli vienots reģions tas var stimulēt pētnieku savstarpējo ieinteresētību. Dr. philol. V. Muktupāvels atzīst: “Citējamības indekss labi raksturo “cieto” zinātņu pārstāvjus, taču izprotu, ka humanitārajās/sociālajās zinātnēs vajadzīgi citi kritēriji. Zinātnieka darbības ietekme uz kultūras un sabiedrības attīstības procesiem – šis aspekts HSZ ir daudz svarīgāks nekā eksaktajās”. Prof. T.Tīsenkopfs atgādina, ka HSZ sociālā misija izpaužas darbībā padomēs, kas analizē un plāno sabiedrības pārvaldību. Sociālajās zinātnēs svarīgi kritēriji bez publikācijām ir dalība starptautiskos, īpaši Ietvarprogrammu projektos, komisijās, kas veido valsts attīstības scenārijus un politiku, kā arī publiski izskaidrojoša darbība sabiedrībā, kas ir svarīgs un no citējamības atšķirīgs rādītājs.

Prof. A.Zunda, ilgstoši strādājot par Valsts prezidenta padomnieku, pārzina politisko, vēsturisko un zinātņu aktualitāšu saistību. Viņš mums raksta: “Darbu citējamība ir laba lieta, bet, ja es, piemēram, pētu Baltijas jautājumu pēckara posma starptautiskajās attiecībās, tad droši vien tas ne īpaši interesēs viduslaiku vai jauno laiku vēstures pētniekus citās valstīs un otrādi”.

Valodas, terminoloģijas un domāšanas formu attīstība ir saistīta ar pasaules klasisko tekstu tulkojumiem. Šāda uzdevuma nav dabaszinātnēs, bet to pārpilnām pilda humanitārās zinātnes. Latviešu valoda un domāšana gadsimtu laikā ir nogājusi ceļu no Stendera ‘Dziesmiņām” līdz Heidegera un Vitgenšteina lasījumam latviski. Nez vai tas būtu jāuzskata par mazāku panākumu nekā, piemēram, atklājumi par koksnes pārstrādi. Prof. R. Kūlis raksta: “Jāņem vērā vērtējums fundamentālajam darbam, kas ir augstākās sarežģītības pakāpes klasisko tekstu, piemēram, Platona, Kanta, Vēbera, Huserla u.c., tulkošana uz latviešu valodu, darinot jaunu terminoloģiju, aprobējot Latvijā šo ārkārtīgi sarežģīto rietumniecisko domāšanu. Šis darbs rezultātu ziņā, ja tas ir ar komentāriem, pielīdzināms monogrāfijas statusam”. Arhitekts J.Krastiņš atgādina par radošo darbību, izstāžu konceptuālajām nostādnēm, publikācijām, kas saistītas ar mākslu. Dr. philol. V. Muktupāvels piemin inovatīvo darbību attiecībā uz HSZ. Arī sociālās zinātnes ir inovatīvas unikālu problēmu risinājuma nozīmē. Tā, piemēram, nekur pasaulē nav precedenta, kā savienot ES pilsonību ar nacionālās valsts pilsonību. Juridiskie, politiskie un konceptuālie risinājumi prasa zinātnisku apdari un jauninājumus.

Daudzi humanitārie un sociālie zinātnieki nonāk pie kopēja viedokļa, ka par būtiskāko ir jāuzskata monogrāfijas. Tās nevar likt zemā vieta aiz SCI rakstiem. Plašā vēstulē 5.EK par to raksta Dr. hist. A. Jansone: “Ja arī izdodas kādu rakstu nopublicēt starptautiski citējamā izdevumā, tas nav rādītājs, ka šis raksts ir vērtīgāks un paliekošāks Latvijas vēsturē par monogrāfisku pētījumu. Monogrāfija – tā ir paliekoša vērtība, uz to balstīsies nākamo paaudžu pētnieki. Tāpēc ir svarīgi monogrāfiju vērtēt daudz augstāk (vismaz 5 reizes!) par vienu, lai arī citējamā izdevumā nopublicētu rakstu. Nākotnē ir jādomā, lai mūsu monogrāfijas varētu izlasīt arī pasaulē, tāpēc ideālā variantā tās vajadzētu tulkot – paralēli latviešu/angļu vai kādā citā valodā”. To pašu – jāpalielina zinātnisko monogrāfiju statuss, saka prof. D.Markus. Rinda zinātnieku no augstskolas “Turība” – Dr. sc. ing. O. Onževs , Dr. oec. A. Ābeltiņa, Dr. oec. V. Zariņa, Dr. sc. ing. A. Kiščenko, Dr sc. ing. I. Vīksne – rezultātu vērtējumos sākumā ierindojuši monogrāfijas, minot arī referātus starptautiskās konferencēs, ES projektu vadību un izpildi u.c.

Jautājums par zinātņu atšķirībām ir jādiskutē, bet sākumā skaidrs ir viens: nav pamatoti zinātnes stratēģijā pilnībā vienādot visas nozares, par vienīgo un augstāko rādītāju jebkurā gadījumā (bāzes finansējumā iespēja iegūt 3 punktus, grantu piešķiršanas ranžējumi, grantu pieteicēja vērtējums, nozaru rezultātu salīdzināšana utt.) uzskatīt SCI.

HSZ prasa pielietot adekvātus vērtēšanas kritērijus. Prof. Maslo, izpētot priekšlikumus ES zinātnes telpā, norāda, ka uz HSZ zinātniekiem būtu jāattiecina vērtējumi par rezultātiem, ko veido:

1) monogrāfijas, 2) grāmatu nodaļas, 3) sastādītās, recenzētas vairāku autoru grāmatas, 4) zinātnisko, recenzēto žurnālu raksti, 5) kritiski/tekstu/anotēti izdevumi, 6) šķirkļi enciklopēdijās, 7) raksti konferenču krājumos, 8) apjomīgas grāmatu recenzijas, 9) zinātniskie tulkojumi, 10) audio, video ieraksti, 11) ziņas par personas zinātnisko statusu (web scientific) utt.

Ja ņem vērā HSZ specifiku, tad jāatzīst, ka AHCI (ISI–Thomson) nav derīgs Eiropas humanitārajām zinātnēm. Ir nepieciešams Eiropas referenču indekss zinātniskās darbības novērtējumam (Urgent need for a European Reference Index for the Humanities (ERIH) as a tool for research assessment), Eiropas valstis tiek aicinātas līdzdarboties šās jaunās pieejas izveidošanā, taču Latvijas zinātnes stratēģi nevis cenšas iet līdzi laika garam, bet tā vietā izlīdzas ar zinātņu novienādošanu. ES apspriedēs tiek atzīts, ka ir grūti objektīvi identificēt un salīdzināt humanitārās zinātnes ar citām nozarēm, taču tas nav jāuzskata par to trūkumu, bet par īpašu ekselences veidu. Jāatzīst, ka ir nepieciešams sameklēt mērogus humanitāro zinātņu ekselences rādītājiem pārnacionālā (ES) līmenī, tas attiecas uz modeli ERC. Humanitārajās zinātnēs jāatzīst pētījumu rezultātu (output) formu vislielākā dažādība, tajā skaitā monogrāfijas, rediģēti sējumi, žurnāli, web–līmeņa zinātniskās izpausmes formas, datu bāzes, dažādi ietekmju veidi – ne tikai citējamība. Rezultātus ir grūti pārredzēt internacionālā līmenī, jo tie balstās uz nacionālajām valodām, taču tas nav trūkums, bet tieši otrādi – šo zinātņu dzinējspēks. HSZ rezultātu vērtējumam pirmām kārtām jābalstās uz unikalitātes, kvalitātes, vienreizējības, kultūrvēsturiskā nozīmīguma prasībām, nevis tik daudz uz kvantitatīvajiem, tehnoloģiski pragmatiskajiem apsvērumiem.

Satura rādītājs


Latvijas Hidroekoloģijas institūts izsludina konkursu
uz hidrobioloģijas pētnieka akadēmisko amatu – 1 vieta.

Pieteikumi iesniedzami līdz 2008. gada 2. aprīlim Rīgā, Daugavgrīvas ielā 8, 5. stāvā. Tālrunis uzziņām : 7 601995.

Pieteikumam pievienot:

1. Zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas.
2. CV.
3. Citas kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).

Satura rādītājs


Aizstāvēšana

2008. gada 28.martā plkst.16.00 LU Vadībzinātnes un Demogrāfijas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, 322. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. ekon.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

ANTRA SAKNE. Temats – “Veselības aprūpes organizāciju vadības sistēmas pārmaiņas Rīgā”. Nozare – vadībzinātne, apakšnozare– sabiedrības vadība. Recenzenti: Dr.h.inž., profesors Pēteris Rivža; Dr.h.med., profesors Māris Baltiņš; Dr.h.c., profesors Jānis Priedkalns Ar promocijas darbu var iepazīties LU Centrālajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2008.gada 3. aprīlī plkst. 11.00 notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Jūrmalas gatve 74/76, G16 aud.), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

INETA LŪKA. Temats: “Studentu profesionālās angļu valodas kompetences veidošanās tūrisma studijās”.

Recenzenti: prof., Dr. paed. Dainuvīte Blūma, LU; prof. Dr. paed. Baiba Briede, LLU; prof. Dr. habil. paed. Samuels Gento, Madrides Tālmācības universitāte (UNED), Spānija.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4

***

2008.gada 3. aprīlī plkst. 16.00 notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Jūrmalas gatve 74/76, G16 aud.), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

GUNDEGA LAPIŅA. Temats: “Inovācijas pedagoģiskā izpratne augstskolā”. Recenzenti: prof., Dr. habil.paed. Rasma Garleja, LU; prof. Dr. habil. sc.ing. Pēteris Rivža, LLU; prof. Dr. habil. psych. Aleksejs Vorobjovs, DU.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4

***

2008. gada 4. aprīlī plkst. 17:00 Latvijas Universitātes Datorzinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē, LU Matemātikas un informātikas institūta 413. telpā, Raiņa bulvārī 29

LAILA NIEDRĪTE

aizstāvēs promocijas darbu “Datu noliktavu konceptuālo modeļu izstrādes metodes un realizācijas mehānismi” datorzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr.math., profesors K. Podnieks (LU), Dr.sc.ing., profesors U. Sukovskis (RTU), profesore Hele–Mai Haav, (Tallinas Tehnoloģiju Universitāte).

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2008. gada 4.aprīlī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

INTA LIEPNIECE-KARELE aizstāvēs promocijas darbu “Latvijas sieviešu krūts vēža imūnhistoķīmiskās vizualizācijas un HER -2neu gēna pārmaiņu raksturojums”. Oficiālie recenzenti: Dr. habil. med., prof. Laila Feldmane (Dr. med. Ruta Brūvere; Dr. med. Vitālijs Svjatoha (Zviedrija). Ar promocijas darbu var iepazīties RSU bibliotēkā, RSU mājas lapā www.rsu.lv

***

2008. gada 8. aprīlī plkst. 16.00 LU Filoloģijas fakultātes (Visvalža ielā 4a, Rīgā) 204. auditorijā notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde, kurā disertāciju mākslas zinātņu doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

BAIBA KALNA-PUĶĪTE. Temats “Latviešu teātris (1940 – 1945) totalitārisma laika mākslas kontekstā”. Recenzenti: Dr.h. philol. Viktors Hausmanis; Dr.art. Lilija Dzene; Dr.art. Edīte Leščinksa. Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā un LU Filoloģijas fakultātē 220. telpā.

2008.gada 10. aprīlī plkst. 14.00 notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Jūrmalas gatve 74/76, G16 aud.), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

ANDRA FERNĀTE. Temats: “Transdisciplināra pieeja ķermeniskās izpratības izpētē”. Recenzenti: prof., Dr. phil. Vladimirs Kincāns, LU; prof., Dr. habil. paed. Nikolajs Jaružnijs, SPA; prof., Ph. D. Rolf Carlson, Sporta un veselības zinātņu augstskola (The Swedish School of Sport and Health Sciences), Zviedrija

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4

***

2008. gada 25. aprīlī plkst. 10.00 RTU, Kaļķu ielā 1– 407. auditorijā notiks

EDUARDA STAVECKA

promocijas darba “Kvalitātes sistēmas nodrošināšanas pilnveidošanas problēmas Latvijā” aizstāvēšana RTU P–09 promocijas padomes sēdē ekonomikas zinātņu doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: Anatolijs Magidenko Dr. habil. oec., RTU profesors; Dainis Tunsts Dr. oec., AS “Invest Riga” direktora vietnieks; Voiceh Kosidovski (Wojciech Kosiedowski), Dr. habil. oec., N. Kopernika Universitātes (Polija, Toruņa) profesors.

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10”

***

2008. gada 25. aprīlī plkst. 13.00 Kaļķu ielā 1 RTU 407. auditorijā notiks

KONSTANTINA KOZLOVSKA

promocijas darba “Mazo un vidējo investoru finanšu investīciju vadīšanas stratēģijas globalizācijas apstākļos” aizstāvēšana RTU P–09 promocijas padomes sēdē ekonomikas zinātņu doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: Juris Saulītis, Dr.oec., RTU profesors; Elmārs Zelgalvis, Dr. habil. oec., LU profesors; Aleksandras V. Rutkauskas, Dr. habil. oec., Viļņas Gediminas Tehniskās universitātes profesors.

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10”

***

LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2008. gada 4. martā ANDREJS VASIĻENKO aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Apokalipses tēma postmodernajā literatūrā (U. Eko, T. Pinčons, G. Grass, V. Sorokins)”. Balsošanas rezultāti: par – 6, pret – 1, nederīgu biļetenu – nav. Andrejam Vasiļenko tika piešķirts filoloģijas doktora (Dr.philol.) zinātniskais grāds literatūrzinātnes nozarē salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozarē.

Satura rādītājs


Nākošais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks 7. aprīlī.

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

Pēdējās izmaiņas: 2008. gada 17.martā