ALLEA (Eiropas Zinātņu akadēmijas) Ģenerālās Asamblejas sēde notika š.g. 16.-18. maijā Sofijā, Bulgārijas Zinātņu akadēmijā.

ŠĪ bija jau 19. ALLEA Ģenerālās Asamblejas sanāksme, un tajā piedalījās 59 Zinātņu akadēmiju pārstāvji no 40 valstīm. Ģenerālās Asamblejas darba kārtībā bija trīs lielu jautājumu grupas:

(1) zinātniskais simpozijs par zinātnes lomas maiņu,
(2) Stīla kundzes balvas pasniegšana un
(3) ALLEA Ģenerālās asamblejas sēde.

Pasākuma moto bija "Zinātne politikai un politikas - zinātnei" (science for policy, and policy - for science).

Pirmajā sanāksmes daļā - Ģenerālās Asamblejas simpozijā Eiropas Zinātņu akadēmiju eksperti nolasīja referātus un diskutēja par zinātnes lomu sabiedrībā  laikā, kad tiek apstrīdēta zinātnes ekspertīze un uzticamība.

ALLEA 19. Ģenerālās asamblejas darbu atklāja Bulgārijas Zinātņu akadēmijas prezidents prof. Julians Revalskis, ne tikai apsveicot dalībniekus, bet akcentējot jautājumu par zinātnisko atklājumu aizsardzību, īpaši tajos gadījumos, ja atklājumi ir starpnacionāli. Savukārt Bulgārijas Izglītības un zinātnes ministra vietnieks I. Dimovs runāja par Zinātņu akadēmijas lomu digitālajās transformācijās. Viņš pamatoja nepieciešamību palielināt zinātnes finansējumu, lai tā spētu kvalitatīvi atbildēt uz visiem tai izvirzītajiem izaicinājumiem, palielināt zinātnes sasniegumu pārneses iespējas un vienoto digitālo tirgu, kas ir kļuvis sevišķi aktuāls globalizētā ekonomikā un sabiedrībā kopumā, kad veidojas vienota digitālā ekosistēma, bet tai pašā laikā jāievēro cilvēciskās vērtības. Tas ir īpaši svarīgi, jo dažādo procesu automatizācija, balstoties uz digitālajām tehnoloģijām, radīs ne tikai jaunas iespējas, bet, kas ne mazāk svarīgi, -  jaunus izaicinājumus sabiedrības ētiskajiem aspektiem. Viens no šiem aspektiem ir datu aizsardzība. I.Dimovs informēja, ka Bulgārija kā Eiropas Savienības prezidējošā valsts strādā pie digitālās brīvības kā piektās pamatbrīvības, uzsverot, ka globalizētā sabiedrībā svarīgi ne tikai visu mērīt visu ne tikai ar superdatoriem, bet jāapzinās ētiskie izaicinājumi. Uzrunas nobeigumā I.Dimovs aicināja zinātniekus apzināties savu svarīgo lomu nākotnes sabiedrībā.

ALLEA prezidents G.Štoks izteica vēlējumu, lai Bulgārijas valdība savas prezidentūras laikā spētu darīt maksimālo, lai spētu palielināt zinātnes lomu. Viņš runāja par tādiem ar zinātnes lomas paaugstināšanu saistītiem jēdzieniem kā zinātnē noskaidrotā patiesība, uzticēšanās zinātnei un zinātnes ekspertīze (truth, trust, expertise), kas atspoguļo nākotnes zinātnes lomu publiskajā diskursā. G.Štoks augstu novērtēja Eiropas Zinātņu akadēmiju dažādo darba grupu izstrādātos ziņojumus Eiropas Komisijai, uzsverot zinātnieku un politikas veidotāju sadarbību Eiropas Savienībā, veicinot zinātnes izcilību lomas palielinājumu dažādās politikās.

E. Noorts, ALLEA viceprezidents, uzsvēra, ka mūsdienās vairāk nekā agrāk nepieciešama zinātnes un sabiedrības sadarbība, lai mazinātu viltus ziņu (fake news) izplatību un uzticēšanos tām, jo tieši šīs viltus ziņas, kas it kā atspoguļo pārbaudītus zinātnes atklājumus ļoti diskreditē zinātnes nozīmi sabiedrībā. Viņš uzsvēra, ka digitālo iezemiešu (digital natives) laikmetā, kad būtiski mainās jaunās paaudzes domāšanas veids, zinātniekiem, balstoties uz profesionālā loģiku, ir jāmeklē jauni veidi, kā veiktos zinātniskos atklājumus izklāstīt sabiedrībai.  Tas ir īpaši svarīgi labējā populisma laikmetā Eiropā, kad politiķi gatavi apstrīdēt ikvienu zinātnisku atklājumu, balstoties uz viltus ziņām.  

Keimbridžas profesore S.Ovena, kura 40 gadus veikusi pētījumus ekoloģijā un vides piesārņotībā, savā referātā akcentēja, ka viltus ziņas tiek tiražētas un izplatītas masu medijos un dažādos sociālajos tīklos. Viņa pārsvarā runāja par vides aizsardzību un viltus ziņu izplatīšanu visvairāk skatītajās televīzijas programmās Lielbritānijā, tādējādi radot risku diskreditēt zinātni un mazinot sabiedrības uzticēšanos zinātniskajai ekspertīzei. No vienas puses, uzticamu zinātnisku rezultātu ieguve un analīze ir laika un resursu ietilpīga, un zinātniekiem arī raksturīgs kriticisms un nepieciešamība ziņot par pārbaudītiem rezultātiem. Sabiedrība savukārt ne vienmēr saprot zinātni, daudzi gatavi uzticēties viltus ziņām, ja tās atbilstoši pasniegtas - kā atklājums. Uzticēšanos zinātnei mazina arī tas, ka šauri specializēti, bet pazīstami zinātnieki publiski izsaka savu viedokli par tēmām, kurās viņi nav eksperti; savukārt sabiedrība notic pārliecinoši izteiktam viedoklim par tēmu, kuru zinātnieks labākajā gadījumā pārzina tikai virspusēji. Tas rada gan ētiskas, gan faktu sagrozīšanas riskus, gan iespējas politiskām manipulācijām. Nobeigumā S.Ovena brīdināja, ka zinātnieki nedrīkst kļūt par "politiķa garo roku", bet politiķu lēmumi dabas aizsardzībā ietekmē ļoti daudz. No otras puses, ir svarīgi, lai zinātnieki  konsultē politiķus, veicot neatkarīgus starptautiskus pētījumus un uz tiem balstot neatkarīgu ekspertīzi, kas ir pierādāma.

Otrā Ģenerālās Asamblejas darba daļa bija veltīta Stīla kundzes balvas pasniegšanai un balvas ieguvējas referātam. Stīla kundzes balva tiek piešķirta par izciliem pētījumiem, kas saistīti ar Eiropas kultūras vērtībām. To ieguva Centrāleiropas Universitātes profesore Andrea Peto (Ungārija) par salīdzinošiem Eiropas sieviešu atmiņu pētījumiem Otrā pasaules kara, holokausta un politiskā ekstrēmisma laikā. Balvu pasniedza Marija Gabriela, Eiropas Komisāre Digitālās ekonomikas jomā.

Trešajā Ģenerālās Asamblejas darba daļā dalībnieki noklausījās ALLEA prezidenta prof. G.Štoka pārskata ziņojumu par ALLEA darbību 2012.-2017. gadā. Tika ievēlēta jaunā ALLEA Padome desmit akadēmiju pārstāvju sastāvā, tai skaitā divi pārstāvji no Centrālās un Austrumeiropas.  Sēdes noslēgumā ALLEA vadība tika nodota jaunajam ALLEA prezidentam eģiptologam Prof. Antonio Loprieno. Prof. A.Loprieno vadīs ALLEA līdz 2021. gadam.

Papildu informācija par ALLEA: www.allea.org   Sanāksmes materiāli pieejami arī LZA Starptautisko sakaru nodaļā.