Gunārs Preinbergs

(27.08.1931.–17.01.2009.)

2009.gada 17.janvārī mūžībā aizgājis veterinārmedicīnas zinātņu doktors, Latvijas Lauksaimniecības universitātes docents emeritus, politiķis, Zinātņu akadēmijas goda doktors, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, Rīgas Gopera saimes vecskauts, Dr.med.vet., Dr.hist.h.c. Gunārs Preinbergs.

Dzimis 1931. g. 27. augustā tekstiluzņēmuma “Rīgas audums” darbinieku ģimenē. Beidzis Rīgas pilsētas 9. (Zemitāna) pamatskolu (1946) un Saldus Zooveterinārā tehnikuma veterinārfeldšeru nodaļu (1950). Staļiniskās represijas liegušas turpināt izglītību augstskolā.

Norīkots darbā Neretas rajona p/s “Druvas” par vecākā veterinārārsta vietas izpildītāju (1950–1953). Tad strādājis Dobeles rajona veterinārajā slimnīcā par veterinārfeldšeri (1953–1960). Kopš 1960. gada bijis LLA Veterinārās fakultātes laborants, vecākais laborants. Paralēli darbam studējis neklātienē LLA Veterinārajā fakultātē, kuru absolvējis 1966. gadā, iegūdams veterinārārsta kvalifikāciju. Pēc augstskolas beigšanas atstāts fakultātē, strādājis par asistentu (1966–1967), mācījies klātienes aspirantūrā. Aizstāvējis veterināro zinātņu kandidāta disertāciju (1972), turpinājis strādāt par asistentu (1970–1981), docenta vietas izpildītāju (1981), kopš 1982. gada – docents. Nostrificēts par veterinārmedicīnas doktoru (1992). LLU piešķīrusi docenta emeritus goda nosaukumu (1995).

Sākoties Atmodai, bija viens no LLA Latvijas Tautas frontes nodaļas dibinātājiem un vadītājiem Jelgavā. Bijis LTF 1. (dibināšanas), 2., 3. un 4. kongresa delegāts, LTF 1. Domes loceklis, Baltijas Pirmās Asamblejas delegāts (Tallina, 1989), LLA LTF valdes priekšsēdētājs, Jelgavas novada LTF domes loceklis (1989–1990). Ievēlēts un darbojies Jelgavas pilsētas padomē (1989–1992), arī LR AP (1990–1993). Tur bijis Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijā, vadījis darba grupu, kas izstrādāja likumus “Par veterinārmedicīnu” (1992), “Par farmaceitisko darbību” (1993). Bijis LR Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas loceklis (1992–1993).

Pēc AP deputāta pilnvaru izbeigšanās ievēlēts Rīgas Domē (1994–1997). Strādājis Zemkopības ministrijas Valsts veterinārajā dienestā par vecāko speciālistu dzīvnieku veselības un labturības daļā (1998–1999). Būdams Veterinārmedicīnas fakultātes mācībspēks, lasījis lekcijas, vadījis laboratorijas un praktiskos darbus un ražošanas praksi Veterinārmedicīnas un Zootehnikas fakultātes studentiem.

Veterinārmedicīnas zinātnē pētījis govju leikozi, ginekoloģisko slimību ārstēšanu un jaunu zāļu radīšanas problēmas. Pētījis Latvijas veterinārmedicīnas vēsturi. Uzrakstījis Latvijas veterinārārstu biogrāfisko enciklopēdiju, pētījis savu kolēģu likteņus – gan politisko represiju dzirnās, gan atzinības pagodinājumos. Divu grāmatu, gandrīz 200 zinātnisku, populārzinātnisku un publicistisku rakstu, kā arī vienas grāmatas un 3 izgudrojumu līdzautors. Bija Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes loceklis un šīs biedrības goda biedrs.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira 1998, III šķira 2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Aizgājis gaišs cilvēks, dziļi ieinteresēts savā profesijā un savas Latvijas likteņos.