Katru gadu zinātnieku sabiedrība ir aicināta noformulēt lielākos sasniegumus Latvijas zinātnē. Domāju, ka vajag izvērtēt arī lielākos triecienus Latvijas zinātnei un ierosinu to sākt ar šā gada miju.

2009. gada 18. decembrī notika gada pēdējā Zinātnieku savienības valdes sēde. Tajā Rita Bebre ziņoja par tikšanos Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvi Irēnu Arhipovu, kura informēja par jaunākām nostādnēm zinātnes finansēšanā.

Komentārs par rakstu “Web of Science: Skats uz Latvijas zinātni”
(Zinātnes Vēstnesis, 2009, 21.decembris).

LU CFI Zinātniskās padomes vārdā Aleksejs Kuzmins, LZA kor. loc.

Šodien Latvijas zinātne pārdzīvo grūtus laikus finanšu krīzes un cilvēkresursu trūkuma dēļ. Tāpēc īpaši svarīga ir precīza un ticama informācija par situāciju un izmaiņām zinātnē. Tas ir pamats, lai paši zinātnieki un sabiedrība varētu noteikt aktuālos un perspektīvos pētījumu virzienus, kuros koncentrēt ierobežotos finanšu un cilvēku resursus. Tieši ar šādu mērķi laikraksta “Zinātnes Vēstnesis” 21.decembra numurā tika publicēts raksts “Web of Science: Skats uz Latvijas zinātni” (autori Jānis Kristapsons un Mārtiņš Kozlovskis) [1], kurā analizētas izmaiņas Latvijas zinātnes struktūrā, sākot ar 90.gadu sākumu.

2009. gada 17. decembrī diplomu saņēma LZA ārzemju loceklis Pizas universitātes baltu filoloģijas profesors Pjetro Umberto Dini