Pēc nesen publicētajiem tautas skaitīšanas (2011) iepriekšējiem rezultātiem ir acīmredzams, ka valsts iedzīvotāju iztukšošanās tempi ir būtiski augstāki nekā par to liecina oficiālie statistikas dati. Kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas katru gadu iedzīvotāju skaits samazinājās gan dabiskā ceļā, gan arī starptautiskās migrācijas dēļ. Depopulācijas apmēru ziņā Latvija ir viena no līderēm pasaules valstu vidū. Sarūk arī latviešu skaits, radot reālus draudus tautas dzīvā spēka pakāpeniskam izsīkumam.

Diemžēl jākonstatē, ka visas iepriekšējās valdības pat nav mēģinājušas nopietni risināt depopulācijas problēmu. Ar gandarījumu jāatzīmē, ka 2011. gadā Saeimā izveidota Demogrāfijas apakškomisija, bet Valdībā - Demogrāfisko lietu padome ar premjeru vadībā. Tas neapšaubāmi ir solis uz aktīvāku pieeju problēmai, tomēr līdz šim pieņemtie lēmumi un rīcība optimismu nevieš. Atbalsta programmas veidošana neauglīgo ģimeņu ārstēšanā, mākslīgajā apaugļošanā vai citu Veselības un Labklājības ministriju aktuālo uzdevumu risināšana ne tuvu neatbilst pašreizējās demogrāfiskās krīzes dziļumam. Valstī neviens pat nemēģina izstrādāt kompleksu demogrāfiskās atveseļošanas programmu ar konkrētu mērķi, ar uzdevumiem katrai ministrijai, atbildīgajām institūcijām, ar termiņiem un finansējumiem atsevišķu pasākumu īstenošanā, kā to vairakkārt ieteikuši zinātnieki. Svarīgi, lai iedzīvotāji apzinātos, ka par viņiem valsts un pašvaldību līmenī patiešām domā un lai justos drošāki par tuvāko un tālāko nākotni. Izšķirīga nozīme ir nodarbinātības iespēju nodrošinājumam visos valsts reģionos. Aicinām arī pašu sabiedrību mainīt vērtību orientāciju, domājot ne tikai par materiālo stāvokli, bet arī par Latvijas nākotni. Īpaša uzmanība jāveltī ģimenes vērtībām, to lomas palielināšanai dažādo vajadzību hierarhijā. Ir būtiski svarīgi piebremzēt kvalificētāko speciālistu, t.sk. zinātnieku emigrāciju, risinot šos jautājumus arī starpvalstu un starptautiskajās organizācijās un rūpējoties par reemigrācijai labvēlīgiem apstākļiem. .

LZA pievērš sabiedrības uzmanību nelabvēlīgajam stāvoklim statistiskajās datu bāzēs un publikācijās, kā arī iedzīvotāju informēšanā plašsaziņas līdzekļos par demogrāfisko attīstību valstī. Valsts institūciju publiskotie dati bieži vien neatspoguļo faktisko stāvokli, maldinot sabiedrību par notiekošajiem demogrāfiskajiem procesiem un tādējādi kaitē statistikas, demogrāfijas, ekonometrijas, iedzīvotāju ģeogrāfijas u.c. zinātņu prestižam.

Zinātņu akadēmija izsaka cerību, ka aktīvāka rīcība no varas iestāžu un visas sabiedrības puses pakāpeniski radīs reālus priekšnoteikumus demogrāfiskās situācijas kardinālai uzlabošanai jau tuvākajā nākotnē un mums nebūs jāpauž bažas par latviešu nācijas ilgtspējīgu pastāvēšanu.