Akadēmiķis Pēteris Šipkovs un bioloģe Sarmīte Strautiņa – LZA, “ITERA Latvija” un RTU Attīstības fonda balvas laureāti

No kreisās: J. Savickis (“Itera Latvija”) P. Šipkovs, J. Ekmanis, S. Strautiņa un I. Meirovics A. Edžiņas foto

Pašā ceriņu plaukumā, kas uz Dobeli katru gadu aizvilina simtiem un tūkstošiem skaistummīļu, slavenās ceriņu kolekcijas uzturētāja Latvijas Valsts augļkopības institūtā (LVAI) bioloģijas doktore SARMĪTE STRAUTIŅA tiek apbalvota ar godpilno Latvijas Zinātņu akadēmijas, firmas “ITERA Latvija” un RTU Attīstības fonda balvu par izcilu veikumu vides, Zemes un ģeogrāfijas zinātnēs. Viņa strādā institūtā kopš 1980. gada, veicot pētījumus ceriņu selekcijā un ogaugu selekcijā. Viņas “kontā” ir 16 Latvijā reģistrētas jaunas aveņu, upeņu, ērkšķogu un ceriņu šķirnes. Piecas no tām šobrīd tiek pārbaudītas zinātniskajās institūcijās un uzņēmumos Zviedrijā, Vācijā, Somijā un Lietuvā.

Sarmīte Strautiņa apmāca zemniekus, lasa lekcijas ogu audzētājiem, konsultē viņus, turklāt par saviem pētījumiem un pieredzi stāsta ne tikai speciālistiem saprotamos zinātniskos rakstos, bet arī populāri un viegli saprotami runā ar praktiķiem – audzētājiem un ražotājiem. Par to liecina viņas jaunāko grāmatu nosaukumi: “Augļu koku un ogulāju veidošana”, “Dobeles ceriņi” un “Ceļvedis komercaugļkopībā”.

Akadēmiķa Dr. habil. sc. ing. PĒTERA ŠIPKOVA vārds, kā mēdz teikt, komentārus neprasa. Fizikālās enerģētikas institūtā strādā četrdesmit gadus, šobrīd ir FEI Enerģijas resursu laboratorijas vadītājs. Saīsinājums habil. viņa zinātniskā grāda nosau­kumā liecina, ka viņš pieder pie vecās, visaugstākās raudzes – habilitētajiem doktoriem pretstatā bijušajiem zinātņu kandidātiem un visiem tagadējiem doktoriem.

Plaši pazīstams ārzemēs gan ar savām publikācijām, gan darbojoties daudzu starptautisku konferenču orgkomitejās (World RenewableEnergy Congress – WREC, International Solar Energy Society –ISES u.c), Pēteris Šipkovs atrodas enerģētikas, ja tā var teikt, priekšējās pozīcijās, jo pētī to, ko mēs vēl vakar saucām par atjaunojamiem energoresursiem, bet šodien, valodnieku mudināti, dēvējam par atjaunīgiem energoresursiem. Kā var izlasīt rekomendācijā žūrijas komisijai: “Pētniecības jomā P. Šipkovs guvis ievērojamus panākumus valstī un ārzemēs atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā, racionālas un efektīvas energoresursu izmantošanas jomā un dažādu matemātisko modeļu izstrādē enerģētikā.” Dalība Eiropas Savienības un Latvijas zinātniskajos projektos, tai skaitā LR Valsts pētījumu programmā “Moderno metožu un tehnoloģiju izpēte un izstrāde enerģētikā: videi draudzīgiem atjaunojamās enerģijas veidiem, enerģijas piegādes drošībai un enerģijas efektīvai izmantošanai”. Strādā Valsts pētījumu programmā enerģētikā par projekta “Atjaunojamo enerģijas resursu ieguves un izmantošanas tehnoloģiju izpēte un izstrāde enerģētikas radīto klimata izmaiņu samazināšanai, ievērojot bioloģisko daudzveidību” vadītāju. (Piedodiet, dokumentos vēl pa vecam – atjaunojamie nevis atjaunīgie, bet gan jau pieradīsim.) Par akadēmiķi Pēteri Šipkovu var droši teikt, ka viņš augsto Latvijas Zinātņu akadēmijas un firmas “ITERA Latvija” balvu jau sen bija pelnījis.