17. maijā notika Latvijas Zinātnieku savienības Padomes sēde. Tās temats bija Latvijas zinātnes attīstība Nacionālās attīstības plāna izstrādes kontekstā sakarā ar to, ka patlaban tiek izstrādāts Latvijas Nacionālās attīstības plāns laika periodam līdz 2020. gadam.

Kā solīts, uz Padomes sēdi bija ieradies izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš ieinteresētā sarunā pārsniedza savu laika limitu.

Ziņojumu par Latvijas zinātnes problēmām un, it īpaši, par šķēršļiem, kas kavē tās orientāciju uz inovāciju, nolasīja LZS Padomes priekšsēdētājs akadēmiķis Ivars Kalviņš. Ziņojumā tika vispusīgi aplūkota pašreizējā augstākās izglītības orientācija uz akadēmiskām profesijām, mazāk uz jaunas, konkurētspējīgas un inovatīvas ražošanas attīstīšanu. Turklāt katrs otrais students Latvijā studē sociālās zinātnes, bet grādu ieguvušo studentu skaits dabaszinātnēs un inženierzinātnēs Latvijā ir samazinājies uz pusi (1998. gadā – 20,5 %, 2009. gadā – 11,1 %). Lielas problēmas rada arī tas, ka ir sagrauta inovatīvajai apmācībai un pētniecībai nepieciešamā materiāltehniskā bāze – pilotražotnes, konstruktoru biroji, eksperimentālās darbnīcas, tādēļ studentiem trūkst mācību prakses iespēju.

Īpašs jautājums ir par intelektuālā īpašuma aizsardzību – visi patenti, kas izstrādāti par valsts naudu, tātad – valsts finansētajās iestādēs, pieder valstij. ASV īpašuma tiesības uz izgudrojumiem, kas radīti par publisko naudu, pieder universitātēm un mazajiem komersantiem, kuri no gūtās peļņas atalgo izgudrotājus. Kanādā un Zviedrijā tie var piederēt arī izgudrotājam (Zviedrijā universitātes profesora izdarītais izgudrojums pieder izgudrotājam un to sauc par “profesora privilēģiju”).R.Ķīlis savā atbildē izteicās par labu Zviedrijas modelim. Atzinis, ka referāta laikā guvis informāciju, kas prasās tikt apsvērta un iespēju robežās izmantota (I. Kalviņš ne tikai konstatēja faktus, bet arī parādīja reālas iespējas, kā samilzušos jautājumus risināt), ministrs teica, ka zinātnē un it sevišķi augstākajā izglītībā ir neizbēgama koncentrēšana, jo šobrīd Latvijā doktora grādu piešķir vairāk nekā 20 vietās, kamēr Šveicē tikai 12. Jāpanāk arī publiskā un privātā finansējuma proporcijas maiņu zinātnē, ko I. Kalviņš saistīja ar nepieciešamību panākt nodokļu atlaides uzņēmējiem, kas iegulda naudu pētniecībā.

Sarunā aktīvi iesaistījās LZS Padomes, Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Valsts zinātnisko institūciju asociācijas locekļi. Ministram nodeva Latvijas Republikas Ministru prezidentam, Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram un Pārresoru koordinācijas centra vadītājam adresētu vēstuli “Par Latvijas zinātnes attīstības problēmu risinājumiem Nacionālās attīstības plāna izstrādes kontekstā”.