A.Edžiņas foto 

Dabai ir savs alfabēts, sava gramatika. Tā saka foto kluba "Ogre" vecbiedrs, Dabas pazinējs un draugs Mārtiņš Vilipsons, atklājot skatītājam Dabas unikalitāti, mežonību un skaistumu. Nenoliedzamu skaistumu. Mākslas foto izstāde no 18. jūnija skatāma LZA izstāžu telpā. Fotomeistara sirdslieta ir neskartā Daba, meži, pļavas, lauki. Cilvēka neaiztiktā un nesamaitātā vide. Mārtiņs Vilipsons uzskata, ka tieši tā Daba ir jāaizsargā - atstājot neskartu, neiejaucoties tās norisēs. Dabiska vide ir mežonīga. Bet - "Ne katrs, kuram ir acis, redz. Ne katrs, kuram ir fotoaparāts, prot ar to apieties. Mārtiņam Vilipsonam ir abi un viņš tos lieto par prieku sev un Dievam par godu. Bet viņam ir arī jūtīga un pasaulei atvērta gaiša sirds" - tā Meistaru raksturo Dr. habil. art. Ojārs Spārītis.

Papildināsim - tagad šī Dabas uzruna priecē arī mūs.

I. T.

Laureātes Linda Legzdiņa (pa kreisi) un Gundega Lināre    A.Edžiņas foto 

5. jūnijā Latvijas Zinātņu akadēmijā tika pasniegtas gadskārtējās balvas ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un praktiķiem par izcilu veikumu vai mūža devumu vides, zemes vai ģeogrāfijas zinātnēs, kuras piešķir Latvijas Zinātņu akadēmija, firma "ITERA Latvija" un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds. Diemžēl šī gada maijā mūžībā aizgājis šīs balvas pirmais laureāts (2001), izcilais biologs akadēmiķis Gunārs Andrušaitis. Bet, kā saka, dzīve rit tālāk, un katru gadu tiek apbalvoti gan gados jauni, bet jau sevi apliecinājuši zinātnieki, gan savā radošajā mūžā izcilus nopelnus guvuši zinātnieki un praktiķi.