Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Pašvaldību savienības kopīgi rīkotā diskusija

Zinātne – uzņēmējdarbības veicināšana – pašvaldības

Diskusijas norises laiks un vieta:

2013. gada 9. jūlijā pl. 15.00 – 18.00; LZA Portretu zālē

Lai meklētu efektīvākus risinājumus zinātnē balstītas ekonomikas, pārvaldes un izglītības attīstībai Latvijā, kā arī lai diskutētu par jaunām iespējām pašvaldību līmenī veicināt valsts tautsaimniecības atveseļošanos, Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Pašvaldību savienība rīko lekciju un diskusiju ciklu pašvaldību vadošajiem darbiniekiem.

Par labākajiem zinātniskajiem darbiem atsevišķās zinātņu nozarēs un zinātnes popularizēšanā Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir balvas, kuras nosauktas izcilu zinātnieku vārdā. Balvu piešķir par atsevišķiem zinātniskiem darbiem, atklājumiem, izgudrojumiem, kā arī par vienotas tematikas zinātnisku darbu kopumu. Par balvas pretendentu var izvirzīt tikai atsevišķu personu, no autoru kolektīviem – galveno autoru. Uz balvu var pretendēt Latvijas zinātnieki un tie ārzemju zinātnieki, kuru darba tematika saistīta ar Latviju. Balvas laureāti saņems LZA piemiņas medaļu un diplomu.

Nepagāja ne pusgads, kad 21. jūnijā Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība (LIZDA) saņēma atbildi uz 22. februārī Latvijas Republikas tiesībsargam adresēto vēstuli “Par augstākās izglītības un zinātnes finansējumu 2013. gadam”, kurā vērsta uzmanība uz nepiedodami mazo zinātnes finansējumu un gadiem ilgstošo likuma normu neievērošanu, kas nav savienojams ar 2014.–2020. gadā paredzēto “ekonomisko izrāvienu” ar gudru – izcilībā, zināšanās un pētniecība – balstītu ekonomiku. LR tiesībsargs pieprasījis Izglītības un zinātnes ministrijai – un 3. maijā arī saņēmis – papildus informāciju. Tālāk – LR tiesībsarga atbildes teksts:

Paulis Lejiņš – pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, kāds viņš bija?
(130. jubilejas gadā*)

Jānis Stradiņš, LZA akadēmiķis

Šogad, kad Latvijā atzīmējam UNESCO Paula Valdena 150. gadskārtu, mums jāatceras arī kāds cits zinātnieks viņa jubilejas sakarā, un tas ir Latvijas Zinātņu akadēmijas pirmais prezidents Paulis Lejiņš (1883–1959). Man kā P. Lejiņa vēlīnajam pēcnācējam ZA prezidenta amatā (1998–2004) ir gods un pienākums šo cilvēku pieminēt, jo vairāk tāpēc, ka šodien esmu varbūt viens no nedaudzajiem akadēmiskās pasaules pārstāvjiem, kuriem vēl iznācis saskarties ar Pauli Lejiņu tieši un man ir bijis arī gods viņa simtgades reizē, 1983. gadā, piedalīties Paulim Lejiņam veltītā rakstu krājuma veidošanā. Pārējie šī krājuma veidotāji – akadēmiķi Pēteris Valeskalns, Andrejs Valdmanis, Jānis Vanags un īstie grāmatas sastādītāji – pētnieciskās saimniecības “Sigulda” dibinātājs Kārlis Pētersons un ievērojamais valodnieks un grāmatniecības vēsturnieks, vēlākais LZA goda loceklis Konstantīns Karulis (kura uzvārdu tolaik gan atļāva pieminēt vien priekšvārdā) jau pasen staigā aizsaules ceļus.