Zinātnes Vēstnesis
- 2014.g. 7.aprīlis
Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents
18. martā pie Ministru prezidentes un ekonomikas zinātņu
doktores Laimdotas Straujumas bijām mēs – Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvji
kopā ar lielāko inovatīvo uzņēmumu biedrības BIRTI pārstāvjiem, lai pārrunātu
Latvijas valsts politiku inovācijas tehnoloģiskās bāzes attīstīšanā.
Saruna viesa pārliecību, ka Ministru prezidentes interesēs ir
attīstīt zinātnes tehnoloģisko pamatu līdz tādai pakāpei, lai rastos reāls
ieguldījumu Latvijas ekonomikā, konkrēti – inovatīvo produktu paraugu radīšanā
un ražošanā. Bažas raisīja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju un
Ekonomikas ministrijas ierēdņu nekorektā un nevalstiskā rīcība.
Zinātnieku priekšā, galdam pretējā pusē, atradās Ekonomikas
ministrijas jaunie un agresīvie ierēdņi, kuri tikšanās sākumā paziņoja, ka mums,
zinātniekiem, premjerministre ir atvēlējusi 10 minūtes, jo viņai neesot laika.
Mūs aicināja koncentrēti izklāstīt savu sakāmo un pēc iespējas ātrāk izgaist no
Ministru prezidentes kabineta.
Kad ieradās Laimdota Straujuma, mūsu saruna izvērtās gandrīz
divu stundu garumā, jo viņa atlika malā savus citus steidzamos darbus
iedziļinājās tajās problēmās, par kurām mēs – zinātnieku puses pārstāvji –
Andrejs Ērglis, Andrejs Siliņš, Ivars Kalviņš, Indriķis Muižnieks un BIRTI
valdes priekšsēdētāja Gunta Rača – paudām savu satraukumu.
Pēc tajā pašā dienā Ekonomikas ministrijā notikušas viedokļu
divkaujas tiem pašiem ierēdņiem, bet šoreiz jau premjerministres klātbūtnē
skaidrojām, ka, lai saņemtu Eiropas Savienības finansējumu 2014. – 2020. gadam,
zinātnes infrastruktūras radīšanā ir jāinvestē atbilstoši EK izvirzītajiem
nosacījumiem, saskaņā ar Ministru kabineta (MK) rīkojumiem un lēmumiem, kas ir
pieņemti pat pirms gada vai vēl senāk un kas netiek pildīti ierēdņu manipulāciju
dēļ. Šie ierēdņi lobē liela apmēra līdzekļu izšķiešanu ierēdnieciskās
starpniekorganizācijās, kuras tiek sauktas neko neizsakošos vārdos par
kompetences centriem, bet kuri nerada nedz reālu vērtību, nedz arī produktu,
toties aizstāv naudas piešķīrumu savām it kā komunikatora funkcijām. Tikšanās
laikā kompetences centru vadītājs Normunds Bergs atļāvās premjerministres
kabinetā kliegt uz visiem klātesošajiem tādā balsī, kā to dara īru futbola
līdzjutēji atklātā stadionā, un tikai L. Straujumas savaldība nelika acumirklī
izsaukt apsardzi, lai nomierinātu agresīvo lobētāju. Farsam līdzīgā aina atklāja
kādu no sociālās psiholoģijas viedokļa hrestomātisku situāciju, ka balsi mēdz
pacelt tas, kurš apzinās, ka viņam nav taisnība. Motivācija taču ir skaidra –
vajadzēja pārkliegt zinātnieku argumentēto viedokli, kuru viņi jau daudzkārt ir
rosinājuši gan Ekonomikas, gan Izglītības un zinātnes ministrijām, gan arī ātri
mainīgajiem premjeriem, ka komunikatorā funkcija bez ražošanas bāzes un
inovatīvām tehnoloģijām nespēj radīt produktu, tāpēc šie kompetences centri
darbojas tukšgaitā, bet to stimulēšanā ar ļoti lielām naudām interesi izrāda
noteiktas ierēdņu aprindas.
Vispārsteidzošākais ierēdņu kaujā pret zinātniekiem bija tas,
ka pat Ekonomikas ministrijas ierēdņi nevairījās paironizēt par Liepiņu “ģimenes
uzņēmuma” tandēmu, valsts sekretārei Izglītības un zinātnes ministrijā Santai
Liepiņai un valsts sekretāra vietniekam Ekonomikas ministrijā Andrim Liepiņam
atrodoties nozīmīgos amatos, kuros tiek izlemti lielu valsts budžeta līdzekļu
plūsmu virzieni. Jautājums KNAB–am, vai ģimenes locekļu darbība ministrijās,
kuras pārvalda lielu naudu, nesatur interešu konflikta vai korupcijas pazīmes?
Mēs jutām, ka acīs skatoties, ierēdņi manipulēja ar skaitļiem, aiz izvairīgām
atbildēm slēpa neizdarītos darbus, kā arī perspektīvos plānus sekmīgai
sadarbībai ar Eiropas Savienības struktūrām. Šāda ministriju darbības
necaurredzamība neveicina ne saprašanos, ne investīciju plānošanas stratēģisku
virzību uz priekšu.
Mūsu puses prasība Ekonomikas ministrijai bija iezīmēt no
turpmākajiem trim gadiem inovācijām plānotā Eiropas Savienības fondu budžeta
kādu daļu, teiksim, 100 miljonus eiro atsevišķi, lai šī nauda tiktu ieguldīta
laboratoriski tehnoloģiskās, rūpnieciskās bāzes radīšanā. Mūsu industriāli vāji
attīstītajā valstī ir stratēģiski nepieciešams izveidot ar zinātnisku
tehnoloģiju apgādātas laboratorijas vai cehus, kuros izgatavot zinātnisku
produktu paraugus, ko pārvērst no teorētiskas izpētes objektiem praktiskā
priekšmetā, lai tos sertificētu, patentētu un pārvērst par tirgošanās augstas
vērtības tirgus preci, kaut vai pārdodot industriāli attīstītākām valstīm, kas
to ražotu lielās tirāžās. Mūsu vēlme bija ar tikšanos pie premjerministres
pierādīt mūsu pašu Ekonomikas ministrijas ierēdņiem, ka ir jārada materiālā bāze
peļņu nesošu produktu paraugu ražošanai.
Ministrijas ierēdņi, skatoties uz budžeta cipariem L.
Straujumas kundzes rokās, augstprātīgi sacīja: “Tie ir tikai orientējoši cipari,
tos visus var pārbīdīt un mainīt”. Tas nozīmē, ka mūsu valstī nevis Saeima,
ministri vai Ministru prezidents plāno budžetu un rīkojas ar to, bet ierēdņi
rīkojas ar to kā ar savu privāto maku.
Pēc nepilnām divām stundām L. Straujumas kundzes kabinetā
zinātnieku tikšanās ar Ekonomikas ministrijas ierēdņiem beidzās ar to, ka
zinātnieki kategoriski pieprasīja izpildvaras pārstāvjus darīt to, kas ir
apstiprināts ar MK lēmumiem un kas atbilst valsts interesēm, kurās akadēmiski
izglītoto zinātnieku puse nebūt nav mazāk kompetenta par savas intereses
aizstāvošajiem Ekonomikas ministrijas ierēdņiem
Sarunas beigās L. Straujumas kundzi lūdzām uzņemties vidutāja
pienākumus, lai izveidotu stratēģisku komisiju šādu tehnoloģiski inovatīvo
materiālās un inženiertehnoloģiskās bāzes jautājumu lemšanai. Vai tas nav
paradokss, ka lai novērstu ļaunprātību vai nekompetenci no ierēdņu puses,
zinātniekiem kā arbitrs jāaicina izpildvaras “stiprākā” amata pārstāvis –
premjers. Redzēsim, kā tālāk attīstīsies argumentu un viedokļu aizstāvības cīņa.
Papildinājums. 2014. gada 24. martā izdots Ministru
prezidenta rīkojums Nr.95, kurā rakstīts sekojošais: “Lai kvalitatīvi sagatavotu
un koordinētu pasākumus, kas saistīti ar Viedās specializācijas stratēģijas
īstenošanu un Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra sēdes protokollēmuma
(prot. Nr. 67 96.§) “Informatīvais ziņojums “Par Viedās specializācijas
stratēģijas izstrādi””’ 2. punktu, izveidot Latvijas pētniecības un
inovācijas stratēģisko padomi (pasvītrojums red.) [..]” Tālāk uzskaitīts
padomes sastāvs: padomes priekšsēdētājs – Ministru prezidents, padomes locekļi
ar balsstiesībām – Valsts kancelejas, dažādu ministriju, Pašvaldību savienības,
BIRTI, Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un vēl, un vēl
deleģēti pārstāvji. Plašāk skat. internetā “Latvijas Vēstnesi”.