No 5. līdz 6. oktobrim Japānas senajā galvaspilsētā Kioto notika jau vienpadsmitais forums, kuru tā radītājs - agrākais finanšu ministrs Koji Omi (Koji Omi) ir veltījis sabiedrības labā attīstāmajai zinātnei un inovatīvajām tehnoloģijām (11th annual meeting of the Science and Technology in Society Forum, Kyoto, Japan). Kioto konferenču centrs

Galvenā mācība, ko Latvija var gūt no foruma, ir tā, ka mūsu lēni augošās valsts ekonomikai ir nepieciešams stratēģisks atbalsts peļņu nesošai inovatīvās zinātnes un tehnoloģiju attīstībai. Lielāka daļa forumā pārstāvēto valstu - gan zinātnes gigantu, gan punduru - jau daudzus gadus var lepoties ar inovāciju un tehnoloģiju attīstībai izveidotām ministrijām, nozaru attīstību un sekmīgu pārnesi uz ražošanu izveidotām valdības struktūrvienībām, kuru prioritārais uzdevums ir strauja izrāviena politikas īstenošana valsts ekonomikas labā.

Vairāk kā desmit Nobela prēmijas laureāti, vadošo pasaules augstskolu mācībspēki un zinātnisko institūtu līderi, zinātnes un ekonomikas ministri, inovāciju un tehnoloģiju attīstības stratēģi, globālo koncernu vadītāji, uzņēmēji un menedžeri bija šī foruma dalībnieki un reizē arī ieinteresēti klausītāji, kopskaitā pāri par pieciem simtiem augstākās raudzes intelektuāļu un administratoru.

Visi foruma dalībnieki piedalījās gan sekciju, gan plenārsēdēs par globāliem, taču katrai valstij individuāli un reģionālā aspektā risināmiem jautājumiem. To vidū kā nozīmīgākās tika aplūkotas enerģētikas un vides aizsardzības problēmas, universitāšu loma 21.gadsimta sabiedrībā un zinātnē, dabas un cilvēku resursu jautājums, reģeneratīvās medicīnas iespējas mūsdienu pasaulē, inovāciju industriālās iespējas. Kā būtisks tika diskutēts mediācijas jautājums, kuru kā citām zemēm pašsaprotamu, bet Latvijas valsts intereses pārstāvošajām institūcijām grūti pieņemamu jautājumu bez bailēm un šaubām vērtēja izglītības, zinātnes un ekonomikas avangarda valstu pārstāvji. Viņi uzsvēra nacionālo Zinātņu akadēmiju eksperta, padomdevēja un starpnieka lomu starp valdībām un industrijas pārstāvjiem.

Pievēršot uzmanību viedajām tehnoloģijām, kas spēj darīt pievilcīgu pārapdzīvoto megapilsētu un arī vismazāko aglomerāciju iedzīvotāju ikdienu, foruma dalībnieki uzsvēra dialoga nepieciešamību politisko vadītāju, zinātnieku un ražotāju starpā.

Protams, ar okeānu un vides tīrību, dzeramā ūdens trūkumu, kā arī ar globālās veselības problēmu risināšanu tiek saistīts planētas izdzīvošanas un iedzīvotāju demogrāfijas jautājums. Taču, ja zinātnes lielvalstis paralēli demogrāfijas, pārtikas apgādes un veselības jautājumiem kā pašsaprotami nodarbina jauno materiālu un nanotehnoloģiju jautājumi, tad Latvijai būtiskus secinājumus varēja izdarīt sekcijās, kurās diskutēja par kapacitātes celšanu un zinātnes un tehnoloģiju lomu attīstāmajās valstīs.

Forumu atklāja Japānas premjerministrs Šindzo Abe (Shinzo Abe), teikdams izpratnes un veicinošas attieksmes piesātinātus vārdus. Foruma noslēgumā visus tā dalībniekus pagodināja Japānas kroņprinča ierašanās, kurš ar īsu uzrunu ievadīja konferences pēdējo sekciju par globālās civilizācijas ilgtspējas perspektīvām un kuplināja foruma inovatīvo atmosfēru ar savu draudzīgo klātbūtni. Šajā forumā gūto kontaktu un ierosmju lietderību atzina arī tajā pārstāvētie kaimiņvalsts pārstāvji: Lietuvas izglītības un zinātnes ministrs Daiņus Pavalkis (Dainius Pavalkis) un Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidents Valdemars Razumas (Valdemaras Razumas).

Kā gribētos, lai arī tikko ievēlētā jaunā Latvijas valdība un tās ministri sava domu lidojuma apbruņošanai ņemtu talkā Japānas politiķu un augstāko administrācijas pārstāvju ieinteresēto un atsaucības pilno attieksmi pret izglītību, zinātni un sabiedrības labklājību kā ikvienas valdības augstāko mērķi.

STS foruma dibinātājs, organizators un magnēts Koji Omi un LZA prezidents Ojārs Spārītis

Koji Omi un V.E. Japānas kroņprincis

LZA prezidents Ojārs Spārītis

Japānas Zinātnes padomes prezidenta Takaši Oniši (Takashi Onishi) vēstule LZA prezidentam O.Spārītim, 23.10.2014. (pdf)