Pirmdien, 17. oktobrī, Latvijas Zinātņu akadēmijā plkst. 17 Latvijas vadošie augstākās izglītības un zinātnes pārstāvji parakstīs Latvijas inovācijas manifestu par valsts inovācijas sistēmas un tās pārvaldības attīstību.

Manifestu parakstīs Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, Latvijas Universitātes (LU) Stratēģijas padomes priekšsēdētājs Andrejs Ērglis, LU rektors Indriķis Muižnieks, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš, LU Cietvielu fizikas institūta direktors Mārtiņš Rutkis, zinātniskā institūta "BIOR" direktors Aivars Bērziņš, Latvijas organiskās sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs, LU Cietvielu fizikas zinātniskā institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā Andris Šternbergs un citi.

Inovācijas sistēmas pārvaldībai Latvijā nepieciešams izmantot atklātās koordinācijas metodes, kā sociālos partnerus iesaistot pētniecības un uzņēmējdarbības ekspertus, tādējādi mazinot administrācijas izmaksas un veicinot pārvaldības kvalitāti. Visos pārvaldības līmeņos jāizmanto pētniecībā, inovatīvā uzņēmējdarbībā un pārvaldībā reālus panākumus guvušu speciālistu pieredzi, pakārtojot tai birokrātisko normu izstrādi.

Aicinām premjerministru Māri Kučinski iekļaut informatīvajā ziņojumā „Par nacionālās inovācijas sistēmas pārvaldības un koordinācijas modeli" sociālo partneru priekšlikumus:

1. Izmantot atklātās koordinācijas metodes, kur par pārvaldības modeli lemj iesaistītās puses;

2. Noteikt atlases kritērijus, lai inovāciju sistēmas pārvaldībā deleģētie zinātnieki un uzņēmēji darbotos kā personiski atbildīgi eksperti, nevis kā savu institūciju interešu lobisti;

3. Atteikties papildus finansēt ierēdņu darbību no Eiropas Savienības struktūrfondu uzņēmējdarbības un inovācijas atbalsta aktivitātēm, jo ES fondu administrēšanai jau piešķirts tehniskās palīdzības finansējums 55 297 803 EUR apmērā.

"Inovācijas sistēmas un tās pārvaldības pārveide prasa būtiskas izmaiņas ne tikai vairākos Latvijas Republikas likumos, bet arī valsts pārvaldes pamatos. Tomēr gadiem iesīkstējusī kārtība ir jāmaina, ja politiskas konjunktūras un birokrātiskas neizdarības dēļ mēs nevēlamies pazaudēt Latvijas nākotni un sūtīt emigrācijā vēl tūkstošus talantīgu jauniešus," uzsver Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.

Latvijas Universitātes Stratēģijas padomes priekšsēdētājs Andrejs Ērglis papildina: "Inovācijai visos Latvijas viedās specializācijas virzienos ir vienots mērķis - Latvijas sabiedrības un katra cilvēka labklājība un radošā potenciāla ilgtspēja. Šī mērķa labā jāstrādā visiem inovācijas ekosistēmas komponentiem: izglītībai, pētniecībai, infrastruktūras modernizācijai, likumdošanai un finanšu piesaistei, jo tikai to mijiedarbībā iespējams iegūt gaidīto rezultātu."

Inovācijas sistēmu veido izglītība, zinātne, tehnoloģiju pārnese, uzņēmējdarbība, tiesiskā vide, finansiālā atbalsta iespējas, kvalificēta darbaspēka pieejamība, infrastruktūras nodrošinājums, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju atbalsts. Ekonomiskās un sociālās izaugsmes rezultātu dod produktu, procesu, pakalpojumu, pozicionēšanas, mārketinga, paradigmu inovācijas mijiedarbība. Eiropas Savienības pašreizējā stratēģijā un darbības programmās prioritāte ir tirgus pieprasījuma virzītu produktu un ražošanas procesu inovācija.

Latvijas Inovācijas manifesta parakstīšana notiks pirmdien, 17. oktobrī, plkst. 17 Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta zālē, Akadēmijas laukumā 1. Medijiem: TV/foto iespējas pasākuma laikā.

Latvijas inovācijas manifests (pdf)

Papildu informācija:
Latvijas Zinātņu akadēmija
E-pasts:
Tālr.: 67225361