Augsti godātais ministru prezident Māri Kučinska kungs, augsti godātais Izglītības un zinātnes ministr Kārli Šadurska kungs, ļoti cienījamā prezidente Vaira Vīķe Freibergas kundze, godātie Saeimas deputāti, politiķi un izpildvaras pārstāvji, akadēmiskā saime un visbeidzot paši galvenie - 2016. gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu autori,

Esiet sveicināti Rīgas Motormuzejā, kurš 2016. gadā kļuva pieejams pēc nozīmīgas pārbūves un atjaunošanas un šodien atver mums savas durvis kā izcila pasaules mašīnbūves un inženierzinātnes sasniegumu krātuve. Es Jūs visus sveicu Latvijas Zinātņu akadēmijas, Zinātnes Fonda un šī pasākuma ģenerālsponsora - uzņēmuma LNK Industries vārdā, izsakot vislielāko pateicību un gandarījumu zinātnes un uzņēmējdarbības savienībai, kuras sekmju augļus mēs šodien baudām.

Atskatoties ar 14. februāri saistīto notikumu vēsturē, var nonākt pie pretrunīgām domām, jo pirms 71 gada, kad tika nodibināta un sāka darbu Latvijas PSR Zinātņu akadēmija, tā bija veidota kā zinātniskās ekselences centrs kara izpostītās tautsaimniecības atjaunošanai, un tās darbība vistiešākajā veidā bija vērsta zinātnes pārnesei uz ražošanu un ekonomiku. Tieši pirms 25 gadiem, kas arī šodien varētu tikt uzskatīta par savdabīgu jubilejas reizi, Latvijas Zinātņu akadēmija, atdarinot vairāku rietumvalstu akadēmiju ārējo formu, pieņēma Hartu un jaunus Statūtus, pārtopot personālajā akadēmijā. Vērtējot šo notikumu ar 25 gadu distanci, jākonstatē, ka 1992. gada 14. februārī notika valsts intelektuālā potenciāla un zinātniskās ekselences "galvas" atdalīšana no "ķermeņa", respektīvi, no ražošanas un no ekonomikas. Šajos 25 gados būtiski ir noasiņojušas abas viena veseluma daļas: smadzenes ir zaudējušas nozīmīgu daļu savas masas, bet ekonomika - savu jaudu. Latvijas Zinātņu akadēmija atdeva izpildvarai savu zinātnes un ekonomikas sazobes garantētājas vietu, un  sekas mēs redzam un sāpīgi jūtam gan zinātnes finansējuma, gan valsts ekonomikas konvulsīvajā attīstībā. Un gluži dabiski, no zinātnieku un uzņēmēju puses aizvien kategoriskāk atskan prasība pēc zinātnes un uzņēmējdarbības sazobes, ko ar pretrunīgām sekmēm un par izšķērdīgu maksu cenšas veikt izpildvaras institūcijas, kuras atrodas tālu gan no zinātnes, gan no ražošanas.

Šodien ir parakstīts Latvijas Zinātņu akadēmijas un Baltijas Inovatīvo pētījumu un tehnoloģiju institūta (BIRTI) sadarbības līgums, kas nozīmē starptautiska mēroga izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības konsorcija skaidri apliecinātu vēlēšanos kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju likt zinātnieku inovatīvajam talantam kalpot izglītībai, uzņēmējdarbībai un ekonomikai kā mūsu zemes mērogā, tā arī meklēt zinātnes produktam izeju pasaules tirgū, jo mūsu zemes industriālā telpa ir par šauru Latvijas zinātnieku radošā intelekta jaudai. Līgums paredz kopīgu rīcību tautsaimniecības stratēģijas izstrādē, kā arī zinātnisko izgudrojumu komercializācijā, sadarbību ar sociālajiem, zinātniskajiem un ekonomiskajiem partneriem. Gribas cerēt, ka pēc 25 gadu cikla ir sācies Latvijas Zinātņu akadēmijas atjaunošanās un spēkā pieņemšanās spirāles loks, kura lietderība ir mērāma pragmatiski - no ekonomiskā izdevīguma viedokļa.      

Ja šodien -  zinātnes sasniegumu godināšanas svētkos mēs varam sajust citu vērienu un kvalitāti nekā bija ierasts agrāk, tad tas ir tāpēc, ka šo pasākumu pilnībā organizē pie Latvijas Zinātņu akadēmijas izveidotais Zinātnes Fonds sadarbībā ar Rīgas Motormuzeju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ar uzņēmējiem. Zinātnes Fonds ir partnerības veidojums, kura kodolu veido zinātnes, biznesa un ekonomiskās vadības pārstāvji. Viņi ir ieinteresēti sekmēt kā tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo analītisko pētījumu izstrādi, popularizēt zinātni un kalpot par savienotājelementu sabiedrības, zinātnieku un uzņēmēju starpā. Par to, ka šie centieni ir pamanīti un novērtēti, liecina viena no lielākajiem Latvijā celtniecības, loģistikas, nekustamā īpašuma pārvaldības un inženiertehnisko pētījumu uzņēmuma LNK Industries atbalsts, par ko pateicība inženierzinātņu doktoram Aleksandram Milova kungam un viņa komandai, Rīgas Motormuzeja direktoram Aivaram Aksenoka kungam, kosmētikas uzņēmuma "Dzintars" Valdes priekšsēdētājam Iļjam Gerčikova kungam, kā arī Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamerai.

Šajos zinātnes svētkos mēs pelnīti godinām 2016. gada ievērojamākos zinātnes sasniegumu autorus un autoru kolektīvus, kuri Latvijas augstskolās, zinātnisko institūtu laboratorijās un plašas starptautiskas sadarbības mērogā rada kā mūsu zemē, tā arī starptautiski augsti vērtētus pētījumus, publikācijas un patentētus izgudrojumus. Ar katru gadu vairāk kļūst sajūtama Latvijas zinātnieku sadarbība ar uzņēmējiem un industrijas pārstāvjiem, lai virzītu pētījumus gan fundamentālajās, gan lietišķajās, gan arī sociālajās un humanitārajās zinātnēs valsts ekonomiskās un garīgās jaudas stiprināšanai. Izsaku pārliecību, ka domāšana ekonomiskās kategorijās var sekmēt gan tik ļoti vēlamo zinātnes finansējuma pieaugumu no komercializējamos produktos ieinteresētu ražotāju puses, gan rosināt zinātniekus savu intelektuālo ekselenci likt lietā inovatīvu un konkurētspējīgu izgudrojumu radīšanā.

Novēlu mums ikvienam skaistu un gandarījuma piepildītu zinātnes svētku dienu, un lai mūsu zinātnes avangardam izskan pelnītie atzinības vārdi, aplausi un mūzika!

Foto: J.Brencis