Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) iniciatīvas vakar, 28. septembrī, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis aicināja uz sarunu LZA prezidentu Ojāru Spārīti un viceprezidentu Andreju Ērgli. Sarunā piedalījās arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre Līga Lejiņa, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa, ministra biroja vadītājs Andis Geižāns, Latvijas Zinātnes Padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš un Rīgas Tehniskās universitātes prorektors Tālis Juhna.

Tikšanās iemesls bija zinātnieku bažas par ministrijas nodomu pārtraukt Valsts pētījumu programmu (VPP) finansējumu, izmaksājot 2018. gadā tikai programmu finansējuma pārpalikušo daļu aptuveni 400 000 EUR apjomā, bet zinātnes finansējuma daļu vairāku miljonu apmērā novirzīt fundamentālo un lietišķo pētījumu programmu jeb grantu finansēšanai pretēji 2017. gada 10. maija Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes (LPISP) lēmumam, kas paredzēja 2018. gadā turpināt VPP finansēšanu iepriekšējā gada apjomā un novirzot šim nolūkam 5,712 miljonus EUR. Šāds modelis LPISP sēdē tika pieņemts, lai dotu iespēju 2018. gadā izstrādāt un apspriest Latvijas tautsaimniecības attīstībai atbilstošus konceptuāli jaunus Ministru kabineta noteikumus, kā arī organizēt jaunu VPP pieteikšanu, vērtēšanu un līgumu slēgšanu. Tāpat LPISP sēdē tika nolemts izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus par fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu vērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtību.

IZM pārstāvji, balstoties uz šaurā personu grupā panāktu vienošanos ar LZP vadītāju Jāni Kloviņu un viņa vietnieku Tāli Juhnu, pastāv uz savu nodomu 3. oktobra Ministru kabineta sēdē aizstāvēt priekšlikumu par VPP finansēšanu 2018. gadā tikai ar pāri palikušo un neizmaksāto summu, tādējādi ignorējot LPISP sēdes lēmumu. Nepietiekama kopējā zinātnes finansējuma apstākļos šāds lēmums nozīmē finansējuma pārtraukšanu uz vairākiem mēnešiem (līdz pat vienam gadam) VPP iesaistītajiem zinātniekiem un viņu līdzstrādniekiem - maģistriem, doktorantiem un jaunajiem zinātniekiem - , un tādējādi draud ar sociālu katastrofu ievērojamam Latvijas zinātnieku segmentam.

Sarunā ar ministru tika skarti jautājumi par jauna zinātnes finansēšanas modeļa izveidi, tā priekšrocībām un arī par tā ieviešanas politiskajiem, administratīvajiem šķēršļiem. Neatbildēti palika jautājumi par zinātnes finansējumam nepieciešamo līdzekļu piesaistes mehānismu no nozaru ministrijām un valsts kapitālsabiedrībām, kā arī par termiņiem ideālam zinātnes finansējumam nākotnē.

Sarunas dalībnieki vienojās, ka steidzami ir nepieciešama IZM vadošo speciālistu un LZP, kā arī zinātnisko sabiedrību pārstāvošo organizāciju, augstskolu un institūtu vadītāju tikšanās, kuras laikā IZM pārstāvji skaidrotu savu redzējumu par jaunā zinātnes finansēšanas modeļa būtību un mehānismiem, kas vienādā mērā visu nozaru pārstāvjiem sniegtu pētniecībai un attīstībai nākotnē nepieciešamā finansējuma ieguves iespējas. Par šādas tikšanās vietu tika izraudzīta Latvijas Zinātņu akadēmija un klātesošie vienojās arī par diskusijas laiku - pirmdien, 9. oktobrī pl. 14.00. Tas ir tieši trīs dienas pirms Ministru prezidenta 12. oktobrī nozīmētās LPISP sēdes, kurā IZM un LZP pārstāvjiem nāksies aizstāvēt sava lēmuma tiesiskumu un sociālo ietekmi uz Latvijas zinātnes tuvāko perspektīvi.    

LZA prezidents Ojārs Spārītis