Zinātne ir neatņemama nacionālas valsts daļa, tā ir daļa no nacionālās kultūras,
izglītības, tautsaimniecības un drošumspējas. Latvijas valsts proklamēšanas
simtgades priekšvakarā Latvijas zinātnieki, pulcējoties IV Pasaules latviešu
zinātnieku kongresā, apliecina savu gribu aktīvi iesaistīties procesos, kas
mūsu valsti padarīs vēl stiprāku, un tās iedzīvotājus par sevi drošākus un
laimīgākus.
Zinātnei ir jābūt vienam no Latvijas nākotnes attīstības stūrakmeņiem, lai visi Latvijā
dzīvojošie cilvēki pārskatāmā laikā spētu sasniegt to dzīves kvalitāti, kāda ir
pasaules visattīstītāko valstu iedzīvotājiem. Ir pilnvērtīgi jāizmanto Latvijas
zinātnes nozaru potenciāls visā to daudzveidībā. Dzīves kvalitāte un nacionālās
pašapziņas celšana apturēs Latvijas iedzīvotāju aizplūšanu uz citām valstīm,
kas ir nopietns šī brīža Latvijas ilgtspējas apdraudējums.
Latvijas
zinātnieki ir gatavi jauniem uzdevumiem un izaicinājumiem gan Latvijā, gan arī
starptautiskā mērogā, ko spilgti apliecināja IV Pasaules latviešu zinātnieku
kongresa dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības
zinātņu, lauksaimniecības un meža zinātņu, sociālo un humanitāro zinātņu
sekciju darbs. Plašie sadarbības tīkli un ciešās saites ar Latvijas izcelsmes
zinātniekiem visā pasaulē paplašina mūsu apvārsni un rada iespējas attīstībai
un izaugsmei.
Lai
zinātne būtu viens no Latvijas attīstības stūrakmeņiem, Latvijas valsts un
privātā sektora viedokļu līderiem un sabiedrībai kopumā kardināli jāpārvērtē
savs redzējums par zinātnes lomu un uzdevumiem mūsu sabiedrības attīstībā. Ir
jāmaina attieksme pret zinātni un jānovērtē tās potenciāls.
Latvijas
zinātniekiem ir jāapzinās, ka šāda attieksmes maiņa ir iespējama ar nosacījumu,
ka zinātnieki aktīvi iesaistīsies sabiedriskajos procesos un bez kavēšanās
piedāvās risinājumus gan valsts, gan atsevišķu nozaru un uzņēmumu attīstībai;
bez īpaša pamudinājuma meklēs jaunus starpdisciplinārus ceļus, kā ar
fundamentālās un lietišķās pētniecības palīdzību ietekmēt sabiedriski
kulturālos un saimnieciskos procesus valstī.
Lai
palielinātu Latvijas zinātnes devumu valsts nacionālajai kultūrai, izglītībai,
tautsaimniecībai, drošībai un drošumspējai un citos mūsu attīstībai svarīgos
jautājumos, nepieciešama ievērojama Latvijas zinātnes jaudas palielināšana, kas
nav iespējama bez būtiska publiskā un privātā finansējuma palielinājuma.
Būtiski - jaunām finansējuma programmām jābūt tieši saistītām ar nozarēm un to
stratēģiskajiem mērķiem.
Lai
palielinātu Latvijas zinātnes jaudu un zinātnisko vidi padarītu vairāk
starptautisku, ir jāīsteno stratēģiska ilgtermiņa politika, kuras galvenais
uzdevums ir ātrā laikā atjaunot nozarēm nepieciešamo zinātnes cilvēkkapitālu.
Jaunas finansēšanas programmas un konkrēti uzdevumi, kā arī Latvijas izcelsmes
un citu valstu zinātnieku piesaiste Latvijas zinātniskajām institūcijām ir
konkrēts uzdevums, kas veicams jau tuvākajā laikā. Lai to paveiktu, ir jāatver
jaunas nacionāli finansētas valsts pētījumu programmas un pēcdoktorantūras
konkursu nākamās kārtas aktīvi jāpopularizē ārpus Latvijas robežām. Šie ir
uzdevumi valdībai, zinātniskajām institūcijām un zinātniekiem, Latvijas
Republikas vēstniecībām un Latvijas organizāciju starptautiskajām
pārstāvniecībām.
Latvijas
zinātnieki apliecina, ka augsti akadēmiskie standarti un akadēmiskais godīgums,
kā arī Latvijas zinātnes telpas atvērtība pasaules zinātnei ir tie faktori, kas
arī turpmāk uzturēs Latvijas zinātnes starptautisko konkurētspēju un
reputāciju.
IV
Pasaules latviešu zinātnieku kongresa dalībnieki aicina 2019. gadu valstī
noteikt par nacionālo zinātnes un augstākās izglītības gadu.
Avots