Trešdien, 6.februārī, atsaucoties Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) aicinājumam, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija rīko izbraukuma sēdi par Latvijas zinātnes finansējumu un ilgtspējīgu attīstību. Šobrīd nav skaidra Izglītības un zinātnes ministrijas vadības īstenotā politika attiecībā uz valstij svarīgu zinātnes jomu darbinieku atalgojumu nākotnē. Sēde notiks no plkst. 10:00 – 11:30, Latvijas Zinātņu akadēmijas Mazajā zālē (3.stāvs), Akadēmijas laukumā 1, Rīgā.

Arodbiedrība ir rosinājusi Izglītības un zinātnes ministriju pēc iespējas drīzāk pieprasīt valdībai būtisku finansējuma palielinājumu nozares darbinieku cienīgas darba samaksas paaugstināšanai. Taču ministrija papildus finansējumu zinātnei turpmākajiem diviem gadiem valdībā nav nedz plānojusi, nedz pieprasījusi. Ministrija nav arī paskaidrojusi kāpēc finansējuma palielinājums nav pieprasīts, bet tikmēr Sadarbības memoranda izstrāde par augstākās izglītības un zinātnisko institūciju darbinieku darba samaksas paaugstināšanu ir ieilgusi jau pusgada garumā.

Tādēļ arodbiedrība aicinājusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju rīkot izbraukuma sēdi, lai pārrunātu šā brīža situāciju zinātnē un kādas ir samazinātā finansējuma radītās sekas zinātnes ilgtspējīgai attīstībai nākotnē. Gan arodbiedrība, gan komisija piedalīties izbraukuma sēdē aicinājusi arī izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli.

Turklāt arodbiedrība guvusi apliecinājumu, ka lēmējvara esot gatava lemt par papildus finansējuma piešķiršanu nozarei. „Runāsim atklāti – ministrija iepriekš naudu nav prasījusi. Ministram ir jāiet pie valdības, un nebūt nav tā, ka premjerministrs Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks būtu krasi iestājušies pret finansējuma piešķiršanu nozarei,” minēja Druviete.

Valsts atvēlētais kritiski nepietiekamais finansējums zinātnei nopietni apdraud nozares cilvēkresursu saglabāšanu. Šobrīd no Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtā zinātnes bāzes finansējuma daudzos zinātniskajos institūtos zinātnieku darba samaksa ir vien 60 – 100 lati mēnesī. Līdzšinējais krīzes gadu finansējuma samazinājums zinātnē ir bijis 62% apmērā, bet 2013.gadā valsts atvēlētais zinātnes bāzes finansējums aizvien ir 21% apmērā no nepieciešamajiem vismaz 36 miljoniem latu. Lai arī Zinātniskās darbības likuma 33.pants paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15% no IKP. Savukārt zinātnes grantu finansējumam kopā valsts paredzējusi 3 miljonus latu, bet nepiecieðami ir vēl 15 miljoni latu.

Finansējums zinātnei Baltijas valstīs % no iekšzemes kopprodukta

Informāciju sagatavoja:

Edgars Grigorjevs
LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists
Mob. 220 17 920
E-pasts:
Twitter.com/lizda_lv
www.LIZDA.lv