Latvijas Zinātņu akadēmijas sēde

2013. gada 21. oktobrī plkst.15.00

Zinātņu akadēmijā (Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 3.stāvā)

LZA Lielās medaļas pasniegšana 
LZA ārzemju loceklim Alvim Brāzmam  

Laudatio Alvim Brāzmam (LZA īst.loc. Jānis Bārzdiņš)

Laureāta akadēmiskā lekcija:

            „Bioloģija un medicīna kā informācijas zinātnes"

LZA prezidijs

Alvis Brāzma

Eiropas Bioinfomātikas institūts, Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorija, Hinkstona, Kembridža, Apvienotā Karaliste

DNS var raksturot kā dzīvības informācijas digitālu kodu. Tajā ir ierakstīta visa informācija, kas nepieciešama šūnu un daudzšūnu organismu augšanas, vairošanās un citu dzīvības procesu nodrošināšanai. 2002. gada Nobela prēmijas laureāts Sidnejs Brenners nesen rakstīja: "Fundamentālai bioloģijas teorijai jāaplūko dzīvos organismus kā vienīgo dabas sastāvdaļu, kuras objekti satur sevis aprakstu." Vienkāršojot var teikt, ka cilvēkam šis apraksts sastāv no 23 "teikumu" (hromosomu) pāriem ar kopējo garumu 2 x 3 miljardi "burtu".

Pirms aptuveni desmit gadiem Cilvēka genoma projekts šos "teikumus" padarīja pieejamus. Taču saprast, ko šie "teikumi" nozīmē, un kā tajos esošo informāciju izmantot medicīnā, izrādījās daudz sarežģītāks uzdevums, nekā sākotnēji bija cerēts. Tomēr, neskatoties uz grūtībām, ir sasniegti pirmie rezultāti, jauniegūtajām zināšanām dodot reālu ieguldījumu veselības aprūpē. Piemēram, zināšanas par pacientu individuālo genotipu dod iespēju paredzēt organisma atbildes reakciju uz vairākiem efektīviem, bet tajā pašā laikā potenciāli toksiskiem pretvēža līdzekļiem.

Šobrīd tiek sekvencēti tūkstošiem individuālo genomu. Piemēram, Starptautiskais vēža genoma izpētes konsorcijs (International Cancer Genome Consortium) jau ir sekvencējis vairāk nekā 2000 vēža pacientu genomu. Lai izmantotu šos datus, nepieciešama attīstīta informācijas apstrādes infrastruktūra. Eiropā tas ir ELIXR (European Life Sciences Infrastructure for Biological Information) projekta mērķis. Lai gūtu labumu no šīs informācijas veselības aprūpē, biomedicīnas pētījumiem jābūt cieši integrētiem ar medicīnas praksi. Pacientu ārstēšanai jābūt balstītai ne tikai uz konkrētu diagnozi un genotipu, bet arī uz visu pieejamo informāciju par līdzīgiem gadījumiem, kas uzglabāta datubāzēs. Katra pacienta ārstēšanas rezultātus vajadzētu ievadīt šajās datubāzēs turpmākai izmantošanai.

Tādi biomedicīnas pētījumi un veselības aprūpe, kas izmanto jauniegūto ģenētisko informāciju, rada jaunas iespējas arī tādām nelielām valstīm kā Latvija, jo informācijas apmaiņai valstu robežas nav šķērslis. Katram dalībniekam ir iespējas iesaistīties kopējā informācijas tīklā. Piemēram, LU Matemātikas un informātikas institūts dod nozīmīgu ieguldījumu Starptautiskā vēža genoma izpētes konsorcija darbībā, apstrādājot datus par nieru vēzi. Tuvākajā nākotnē Latvijai jākļūst par ELIXR bioinformātikas tīkla un Eiropas Molekulārās bioloģijas organizācijas sastāvdaļu.