Atzīmējot Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības (Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst, 1815-1939) dibināšanas divsimtgadi, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts 15. un 16. janvārī organizē starptautisku zinātnisku konferenci „Zinātne, sabiedrība un laikmets: Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības darbība un tās zinātniskā un sabiedriskā nozīme" (Wissenschaft, Öffentlichkeit und Epoche: Das Wirken der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst und ihre Bedeutung für die Wissenschaft und die Öffentlichkeit). Plašāk šeit.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš:

"2015. gada 23. novembrī aprit 200 gadi, kopš dibināta Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība - pirmā provinciālā zinātņu akadēmija tagadējā Latvijas teritorijā. Tās sastāvā aktīvi darbojās izcili sava laika zinātnieki - fiziķis un ķīmiķis Teodors Grothuss, biologs Eduards Eihvalds, metrologs un matemātiķis Magnuss Georgs Paukers, arī slavenais astronoms Vilhelms Strūve un daudzi citi pasaules mēroga zinātnieki. 1819. gadā biedrība (Kārlis Vatsons) sarīkoja Latvijas vēsturē ļoti nozīmīgu diskusiju par tēmu, vai latvieši būtu pārvācojami. Diskusijas dalībnieku vairākums atzina, ka no dzimtbūšanas atbrīvotajiem latviešiem - zemniekiem zināšanas jādod viņu dzimtajā valodā, latviešiem jāveido terminoloģija gan likumu tulkošanai, gan modernu jēdzienu veidošanai. K. Vatsonam ļāva izdot pirmo laikrakstu latviešu valodā - „Latviešu Avīzes" (iznāca Jelgavā kopš 1822. gada), ar ko sākas žurnālistika latviešu valodā. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība pastāvēja līdz 1939. gadam, galvenokārt kā Baltijas vācu organizācija, kurā darbojās arī vairāki latviešu izcelsmes biedri (D.H. Grindelis, K. Krauklings, Indr. Valdemārs, J. Zēvers u.c.). Biedrība daudz veikusi Kurzemes novadpētniecībā, ģenealoģijā, Jelgavas muzeja veidošanā. UNESCO Ģenerālā asambleja izsludinājusi 2015. gadu par Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības gadu, bet tās dibināšanu kā Baltijas mērogā atzīmējamu atceres gadu. Saskaņā ar 1992. gadā pieņemto Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Hartu Biedrība tiek traktēta kā LZA agrīna idejiska priekštece, bet 1815. gads ir šūdināts LZA karogā kā pirmais tās dibināšanas gadskaitlis."