Zinātnes Vēstnesis
- 2015.g. 7.septembris
Šogad 8. augustā Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) nu
jau par tradīciju kļuvušās vasaras nometnes tēma bija "Pārdod zinātni". Jau
sesto gadu šāda nometne notiek Lēdurgā, un otro gadu tās viesu vidū ir Latvijas
Zinātņu akadēmijas (LZA) un Latvijas Zinātnes padomes (LZP) pārstāvji. Pasākumu
atbalsta Krimuldas pašvaldība.
Nometnes "zinātniskajā" diskusijā, kas notika Lēdurgas kultūras
namā, piedalījās Izglītības uz zinātnes ministrijas (IZM) delegācija - īpašā
viese, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, Augstākās izglītības un
zinātnes departamenta vadītāja Ph.D. Agrita Kiopa un Struktūrfondu un
starptautisko finanšu instrumentu departamenta direktores vietniece Santa
Šmīdlere; uzņēmēju pārstāvji - SIA "Conelum" līdzīpašnieks Antons Adamovičs un
Vides risinājumu institūta vadītāja Inese Suija-Markova; zinātnieks, Ziedoņa
fonda "Viegli" apbalvojuma zinātnē "Taureņu uzbrukums" saņēmējs LU SZF
asoc.prof., Kognitīvo zinātņu un semantikas centra diorektors Dr.phil.
Jurģis Šķilters. Diskusijā par zinātnes pārdošanu iejaucāmies arī mēs, LZA
viceprezidents, akadēmiķis Tālavs Jundzis un LZA HSZN vadītāja Raita Karnīte,
neklusēja arī klātesošais LZA korespondētājloceklis Vjačeslavs Kaščejevs.
Priekšpusdienas diskusijas sākumā izglītības un zinātnes
ministre runāja par zinātnes nozīmīgumu. Ir jāsaprot, cik nozīmīga ir zinātne
Latvijā, pasaules mērogā, sabiedriskajos procesos. Viņa uzsvēra zinātnes lomu
domāšanas kvalitātes uzlabošanā, sarunu kvalitātes uzlabošanā, lai panāktu, ka
sarunu pamatā ir fakti, argumenti un loģika. Zinātnes uzdevums ir arī pacelt
vēlmju latiņu bērniem. Ministre norādīja, ka vēlmju latiņa, bērnam augot,
pazeminās, skolu beidzēji redz sevi ierastās profesijās, ambīciju līmenis ir
zems. Ministre arī aicināja redzēt zinātni un izglītību kā kopumu, izlīdzsvarot
"tīro" zinātni ar "praktisko" zinātni.
LJZA vadītājs Egils Stalidzāns formulēja viedo domu, ka pārdot
zinātni ir aizraujoši, jo pārdodot nekas nezūd, tikai vairojas. Pēc amatpersonu
uzrunām sekoja interesanta un saturīga paneļdiskusija, ko vadīja Sandra Kropa,
LR1 raidījuma "Zināmais nezināmajā" vadītāja. Nometnes organizētāji bija
formulējuši dažas ierosinošas tēzes: "Par zinātni nemaksā vai mēs neprotam
paprasīt samaksu?", "Publicēt vai patentēt?", "Vai ar zinātni var nopelnīt?",
"Kas pārdod zinātni, kas pērk?", "Kurš par ko maksā?", "Kā atklājums nonāk
praksē?", un citas. Zīmīgi, ka tieši tās atklājās arī diskusijas gaitā,
saduroties zinātnes organizētāju, zinātnieku un uzņēmēju viedoklim, kas ne
vienmēr sakrita. Kamēr zinātnes politikas veidotāji un zinātnes organizētāji
uzstāja uz zinātnieku atbildību par savu izstrādājumu komercializēšanu, kaut vai
iegūstot patentu, uzņēmēju pārstāvji neatkāpās no pārliecības, ka
komercializācija ir starpnieku uzdevums, kas veidojami starp zinātniekiem un
viņu produktu izmantotājiem, un, tiecoties pēc patenta, jāapdomā iespēja, ka
lielākais ieguvums no atklājuma izmantošanas var izpalikt.
Pēcpusdienas diskusijā jaunie zinātnieki noklausījās IZM
speciālistu ziņojumus par jaunām finanšu iespējām zinātnē, ko dod
starptautiskais finansējums. Diskusija noritēja tīkamā lietišķā un abpusēji
saprotošā gaisotnē. Ne velti IZM pārstāves atzīmēja labo sadarbību ar LJZA, un
arī Egils Stalidzāns varēja palepoties, ka laba daļa no jauno zinātnieku
priekšlikumiem ir iestrādāti IZM gatavotajos normatīvajos regulējumos.
Iespējams, ka labu sapratni starp IZM un jaunajiem zinātniekiem rada jauniem
cilvēkiem raksturīga atsaucība riskam, tostarp ārkārtīgi riskantajai zinātnes
politikai, ko pašlaik īsteno IZM. No otras puses, spēja sarunāties ir sekmīgas
sadarbības pamats,
Diskusijā par par zinātnes komunikāciju savu vārdu vēlējās
teikt arī Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs akadēmiķis Andrejs Siliņš.
Tāpat kā iepriekš, nometnes bāzes vieta bija Vidzemes
augstskolas rektora Gata Krūmiņa īpašumā Lēdurgas "Jaunurčos". Tur pie ugunskura
diskusijas turpinājās.
R. Karnīte