Zinātnes Vēstnesis
- 2014.g. 7.aprīlis
Ir notikušas divas LZS Valdes sēdes – 29. februārī un 27.
martā.
29. februāra sēdes darba kārtība bija veltīta Latvijas Zinātnes
padomes izstrādātā “Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas,
finansēšanas un administrēšanas” projekta apspriešanai, precizēšanai un
papildināšanai. Par to ziņoja LZS Valdes priekšsēdētājs Uldis Grāvītis. Projekts
elektroniski tika izsūtīts visiem Valdes locekļiem. Sēdē tika apkopoti
iesniegtie priekšlikumi un nolemts gala versiju nosūtīt LZP zinātniskajai
sekretārei Maijai Bundulei.
Valdes locekļi iepazinās ar “Neatkarīgajā Rīta Avīzē Latvijai”
publicēto interviju ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas jauno
priekšsēdētāju Danu Reiznieci–Ozolu, ZZS frakcijas deputāti.
Atbildot uz jautājumu, par eksministra Ķīļa plaši reklamēto
izglītības un zinātnes reformu, komisijas priekšsēdētāja atbild, ka Ķīlis
iespēja reformēt tikai pašu ministriju, kurā nomainīja daudzus cilvēkus,
atsakoties no profesionāļiem.
Uz jautājumu, kas vainīgs pie vājā zinātnes finansējuma – akūts
naudas trūkums budžetā vai vadošo politiķu attieksme pret jomu kā tādu, D.
Reizniece-Ozola atbild: abi. Ja zinātne būtu pienācīgi novērtēta, tad arī
finansējums atrastos. Viņa saskata patērētāju sabiedrības, tai skaitā grāmatvežu
valdības vainu, kas redz tikai pāris tuvākos ciparus, bet nedomā stratēģiski. Kā
var izdoties ekonomiskais lēciens un attīstīties tautsaimniecība bez zinātnes?
Viņa arī uzskata, ka jāstiprina un jāatbalsta ir institūti, lai tie būtu
konkurētspējīgi, nevis tikai atsevišķi izcili zinātnieki.
27. martā LZS Valdes darba kārtībā bija Latvijas Zinātnes
padomes izstrādātais doktora zinātniskā grāda nomenklatūras projekts. Kopš vecās
nomenklatūras izstrādāšanas ir nākušas klāt jaunas zinātnes nozares un reizēm
tiek lietā likta jaunrade jaunu doktora grādu izdomāšanā, turklāt bez īpašas
konsekvences mainot to nosaukumus un uzskatot, ka tas ir pašas grādu piešķīrējas
universitātes ziņā. Proti, kā gribu, tā nosaucu (Dr. menag., Dr.
adminstr.). Latvijas Zinātnes padomes darba grupa, kurā ietilpst vad. A.
Siliņš, locekļi – universitāšu zinātņu prorektori, Augstākās izglītības padomes
un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, iesaka sešus doktora zinātniskā
grāda nosaukumus: dabas zinātņu (Dr.sc. nat.), inženierzinātņu (Dr.
sc. eng.), medicīnas zinātņu (Dr. sc. med.), lauksaimniecības zinātņu
(Dr.sc.agr.), sociālo zinātņu (Dr. sc. soc.) un humanitāro zinātņu
doktors (Dr.sc.hum.). Klāt pielikts saraksts, kādas zinātnes ietilpst
attiecīgajā nozarē.
Latvijas Zinātnieku savienības valde nosūtīja Latvijas Zinātnes
padomei vēstuli, kurā izteica savus apsvērumus, norādot, ka nozaru
klasifikācijas saraksts nav pilnīgs. Tajā, piemēram, nav sporta zinātnes. LZS
Valdes priekšlikums ir Latvijā ieviest vienu vienotu doktora grāda nosaukumu:
zinātņu doktors (latviski) jeb PhD (saīsinātais variants), jo doktora
diplomā jau tagad raksta disertācijas tēmas nosaukumu, kas liecina par
zinātnieka specializāciju (nozari).
Arodbiedrības pārstāve Māra Kazubierne informēja par 19. martā
LIZDA organizēto tikšanos ar izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti, kas
ilga apm. divas stundas un kurā katram runātājam tika atvēlētas divas minūtes,
lai sniegtu informāciju par dažādām tēmām (mazās lauku skolas, darba laika
uzskaite pedagogiem, Augstskolu likuma un Zinātnes likuma ilgstoša nepildīšana
utt.) Runāt par situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē bija deleģēta LU
arodorganizācijas priekšsēdētāja Rasma Mozere, kas tiešām 2 minūtēs skaidri un
labi uztverami pastāstīja par mūsu problēmām. Jautājumu un atbilžu daļā M.
Kazubierne pajautāja ministrei, ar kuru gadu zinātnes darbinieki var cerēt
saņemt valsts garantētu atalgojumu, atbilstošu spēkā esošajiem MK noteikumiem
Nr.1316, kur noteikts, ka “vienas zinātniskā personāla vienības bāzes atalgojums
mēnesī atbilst 50% no profesora zemākās mēneša darba algas likmes saskaņā ar
normatīviem par pedagoga darba samaksu”, jo tas tiešā veidā attiecas uz jauno
zinātnieku piesaistīšanu un zinātnes attīstību kopumā. Ministre piekrita, ka
stāvoklis nav normāls, bet ar 2015. gadu situācijai vajadzētu uzlaboties. Jaunās
politikas iniciatīvas ietvaros ir pieprasīti 30 miljoni zinātnei, kas ir
iesniegti MK un FM, un prasība tiek uzturēta. Šā gada 1. maijā IZM ir jāiesniedz
MK informatīvais ziņojums par nepieciešamo finansējumu 2014. gadam. Ar 1. jūliju
būs pieejamas Valsts pētījumu programmas. Paredzētas finanses LZP projektiem
2015. gadam un ir paredzēts apgūt 600 milj, EUR no ES.