24. oktobrī Eiropas Savienības Mājā norisinājās Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas (EZMA, European Academy of Sciences and Arts) balvu pasniegšanas ceremonija. Šogad Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas Eiropas balvu jeb Lielo Feliksa balvu saņēma Eiropas Parlamenta deputāte, Dr.oec. Inese Vaidere. Balva I. Vaiderei piešķirta par izciliem sasniegumiem Eiropas vienotības un kultūras vērtību attīstībā, tolerantas komunikācijas veicināšanā un Latvijas identitātes nostiprināšanā.

Divas veicināšanas jeb mazās Feliksa balvas saņēma asociētā profesore, Dr.soc. Inta Mieriņa par sasniegumiem migrācijas procesu un jaunatnes lietu pētniecībā un publikācijām no 2013. līdz 2017. gadam, kā arī asociētais profesors, Dr.chem. Kristaps Jaudzems par nozīmīgiem sasniegumiem biopolimēru, kā arī proteīnu un ligandu mijiedarbību pētījumos ar kodolmagnētiskās rezonanses metodi.

Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas Eiropas balva jeb Lielā Feliksa balva, kā arī divas veicināšanas balvas tiek piešķirtas kopš 2001. gada reizi trijos gados par ievērojamiem sasniegumiem humanitāro zinātņu jomās, veselības aprūpes un medicīnas zinātnes un augstākās medicīniskās izglītības jomā.

Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmija (AcademiaScientiarumetArtiumEuropaea) dibināta 1990. gada 7. martā Zalcburgā. To izveidoja kardināls, Dr.theol.FrancsKēnigs, profesors Nikolajs Lobkovičs un profesors Felikss Ungers, izcils ķirurgs, sirds pārstādīšanas ķirurģijas pionieris Eiropā. 2017. gadā EZMA locekļu skaits pārsniedz 2000, to vidū ir 33 Nobela prēmijas laureāti. EZMA locekļi pārstāv ap 70 pasaules valstis. Eiropas akadēmiju veido astoņas nodaļas, kas aptver visas zinātņu nozares, kā arī reliģiju.

Tā kā EZMA dibinātāja un prezidenta Feliksa Ungera dzimtas saknes meklējamas Baltijā, Eiropas akadēmijas ģerbonī ir Līvenu dzimtas un Ungernu- Šternbergu dzimtas ģerboņu elementi (lilijas un zvaigznes). Profesors F. Ungers ir EZMA Eiropas balvas jeb Lielās Feliksa balvas iniciators, un līdz šim ir  personīgi piedalījies visās svinīgajās  balvas pasniegšanas ceremonijās Latvijā.

Prof. Dr.oec. Inese Vaidere

Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā, Inese Vaidere ir Eiropas Parlamenta deputāte jau trešajā sasaukumā. I. Vaidere ir veikusi lielu darbu, iepazīstinot ar Latvijas kultūru - Eiropā popularizēta Latvijas Dziesmu svētku tradīcija, Rīgas jūgendstila arhitektūra, izrādītas vairākas latviešu filmas. Viņa ir līdzveidojusi dokumentālo filmu "Padomju stāsts" (2008, rež. Edvīns Šnore), ir panākusi, ka 23. augusts atzīts par Eiropas staļinisma un nacisma upuru kopēju atceres dienu visā Eiropā.

Eiropas Parlamenta Budžeta komisijai, kurā strādā I. Vaidere, šogad ir izdevies panākt Eiropas vēsturē lielāko ES budžetu, kura saistībām atvēlēts gandrīz 162 mljrd. eiro. Ir sagaidāms, ka 2018. gada budžeta ietvaros kohēzijas programmu īstenošana kļūs intensīvāka. Apstiprināti tika abi I. Vaideres ierosinātie pilotprojekti - atbalsts Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvajai grupai, lai efektīvāk cīnītos ar Krievijas propagandu, kā arī atbalsts pirmajam Eiropas mēroga produktu kvalitātes atšķirību pētījumam, kas ir nozīmīgs solis ceļā uz līdzvērtīgu preču un pakalpojumu kvalitāti Austrumeiropā un Rietumeiropā.

(Avots: ETP grupa Eiropas Parlamentā, Latvijas Avīze, 2017. gada 27. oktobris, www.inese-vaidere.lv)

Dr.soc. Inta Mieriņa

Inta Mieriņa ir Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore un LU Filozofijas un Socioloģijas institūta (FSI) vadošā pētniece. Pēdējo gadu laikā Intas Mieriņas pētniecība koncentrējusies ap sešām tēmām: migrācija un integrācija, galēji labējais nacionālisms, politiskās attieksmes, sabiedriskā un politiskā līdzdalība, sociālais kapitāls un sociālie tīkli, sociālie jautājumi un sociālā politika.

Kopš 2014. gada I.Mieriņa strādā pie Latvijas migrācijas tēmas, kad viņas vadībā LU FSI sadarbībā ar LU Ekonomikas un vadības fakultāti tika realizēts projekts "Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika". Tas ir līdz šim apjomīgākais un fundamentālākais zinātniskais veikums migrācijas izpētes jomā Latvijā. Projekta ietvaros tika pilnveidota un izstrādāta unikāla migrācijas pētījumu metodoloģija, liekot pamatu turpmākiem šāda veida pētījumiem - migrācijas monitoringam. I. Mieriņa ir projekta rezultātos balstītās monogrāfijas zinātniskā redaktore, ievada un nodaļas par pētījuma metodoloģiju autore. Tajā ir aplūkoti visdažādākie jautājumi, sākot no attālinātā nacionālisma Lielbritānijā un medijos konstruētām identitātēm Vācijā līdz krievvalodīgo emigrantu identitātēm, darbiekārtošanās pakalpojumu sniedzējiem un diasporas politikai Latvijā. Tas ir lielākais līdz šim īstenotais emigrantu pētījums Eiropā, un vainagojies arī ar vairākiem zinātniskiem rakstiem, turklāt šobrīd notiek darbs pie monogrāfijas arī angļu valodā Springer izdevniecībā.

I. Mieriņas vadībā īstenota Latvijā pirmā kvantitatīvā remigrantu aptauja "Atgriešanās Latvijā", sniedzot ieskatu tajā, kā Latvijā veicas cilvēkiem, kuri atgriezušies.

Inta Mieriņa ir Ārlietu ministrijas un Kultūras ministrijas vadītās Diasporas darba grupas politikas jautājumos locekle, un aktīvi turpina konsultēt un ar saviem pētījumiem informēt diasporas politikas veidošanas procesu Latvijā.

I. Mieriņa pārstāvējusi Latviju daudzos starptautiski salīdzinošos pētījumos par jauniešiem, tostarp jauniešu pilsonisko un politisko līdzdalību, darba dzīvi, nevienlīdzību, labklājību un atkarībām. I. Mieriņa aktīvi veido starptautisko sadarbību, uzstājoties kā vieslektore Lielbritānijā, Polijā, Gruzijā un citur, un turpina pasniegt lekcijas LU Sociālo zinātņu fakultātē. Zināšanu papildināšanas nolūkos, I. Mieriņa ir viesojusies kā viespētniece Ārhusas universitātē Dānijā, GESIS EUROLAB Vācijā, Ilinoisas Universitātē Čikāgā, Vašingtonas Universitātē (saņemot Fulbraita stipendiju) un Jeila Universitātē (ar Jura Padega stipendijas atbalstu).

I. Mieriņas publikācijas tikušas publicētas prestižos starptautiskos žurnālos "Social Science Research", "European Societies", "The Sociological Review", "Europe-Asia Studies" un citos, turklāt viņa ir divu monogrāfiju līdzautore.

Dr.chem. Kristaps Jaudzems

Kopš 2006. gada K. Jaudzems strādā Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (LOSI). Viņa pētnieciskais darbs saistīts ar kodolu magnētiskās rezonanses (KMR) spektroskopijas izmantošanu biopolimēru - proteīnu struktūras, kā arī proteīnu un potenciālo zāļvielu mijiedarbību pētījumiem. 2008.-2010. gadā K. Jaudzems stažējies Nobela prēmijas laureāta prof. Kurta Vītriha (Kurt Wüthrich) laboratorijā Scripps pētniecības institūtā Kalifornijā, ASV, kurš šo apbalvojumu ieguvis tieši par KMR metožu attīstīšanu bioloģisko makromolekulu trīsdimensionālo struktūru noteikšanai šķīdumā. 2017. gadā atgriežoties no Francijas, kur divus gadus veikts zinātniskais darbu Lionas Augsta lauka KMR centrā, uzņēmies LOSI Fizikāli organiskās ķīmijas laboratorijas vadību, kā arī ievēlēts asociētā profesora amatā RTU MLĶF.

Sadarbojoties ar prof. Jana Johansona grupu no Karolinska institūta Zviedrijā, K. Jaudzems veicis pētījumus par zirnekļu zīda veidošanās molekulāro mehānismu un uz iegūto atziņu pamata partneru laboratorijā izveidota biomimētiska metode mākslīgā zirnekļu zīda iegūšanai. Pēdējos gados arī sadarbībā ar prof. Aigaru Jirgensonu (LOSI) izveidota jauna pretmalārijas zāļvielulīdersavienojumu klase, kā arī sadarbībā ar prof. Kaspara Tāra (Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs) un Dr. GuidoPintacuda grupām (Lionas Augsta lauka KMR centrs) noskaidrota vienpavediena RNS bakteriofāga AP205 trīsdimensionālā struktūra. Šie abi pētījumi atzīti par 2016. gada sasniegumiem Latvijas zinātnē.

Apkopoja Ilze Stengrevica, LZA sabiedrisko attiecību speciāliste

EZMA prezidents Felikss Ungers, balvu laureāti Kristaps Jaudzems, Inese Vaidere, akadēmiķis Jānis Stradiņš, Inta Mieriņa, LZA prezidents Ojārs Spārītis       

             Foto J. Brencis