Zinātnes Vēstnesis
- 2018.g. 7.maijs
1990. gada 4. maijā bruņojušies ar
lielu politisko un cilvēcisko drosmi, kā arī milzīgu sabiedrības atbalstu
Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti nobalsoja par deklarācijas "Par
Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" pieņemšanu. Deklarācijā,
klasificējot PSRS agresiju 1940. gadā kā starptautisku noziegumu un Latvijas
Republikas iekļaušanu Padomju Savienībā no starptautisko tiesību viedokļa kā
spēkā neesošu, uzsvērts, ka 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas
Republikas Satversme de jure joprojām ir spēkā un "Latvijas Republika
joprojām de
jure pastāv kā starptautisko tiesību subjekts, ko atzīst vairāk nekā
50 pasaules valstis". Ar šo deklarāciju tika atjaunota Latvijas Republikas
Satversmes darbība Latvijas teritorijā un valsts oficiālais nosaukums -
Latvijas Republika, saīsināti - Latvija, kā arī noteikts pārejas periods līdz
Latvijas Republikas Saeimas sasaukšanai.
Nu jau vēsturnieku pētījumos un vēstures mācības grāmatās
lasāms par to, cik sarežģīts bija laiks līdz 1991. gada 21. augustam, kad tika
pieņemts Konstitucionālais likums "Par Latvijas Republikas valstisko statusu".
4. maija deklarācija bija viens no nozīmīgākajiem soļiem ceļā uz to.