Zinātnes Vēstnesis
- 2018.g. 7.maijs
Preiļu kultūras centrā 2018. gada 17. aprīlī notika Latvijas
Zinātņu akadēmijas un valsts pētījumu programmas EKOSOC-LV, Preiļu novada
domes, Latgales plānošanas reģiona un Latvijas Pašvaldību savienības
organizētais forums "Uzņēmēju un pašvaldību sadarbība reģiona viedai
attīstībai". Forumu atklāja Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda,
Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne un LZA
prezidents akadēmiķis Ojārs Spārītis.
VPP EKOSOC-LV vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža raksturoja Preiļu
novada situāciju, balstoties uz pētījumu datiem. Preiļu novads līdzās vēl
deviņiem Latgales novadiem ir sasniedzis relatīvi augstu attīstības līmeni,
taču ir svarīgi rast jaunus attīstības veicinātājus un izkļūt no stagnācijas
izaugsmes tempos. Skatoties pēc viedās specializācijas indeksa, Preiļu novadam
ir trešais labākais rezultāts. Ņemot vērā salīdzinoši nelielo iedzīvotāju
skaitu, būtu jākoncentrējas uz cilvēkresursu kvalitātes pilnveidošanu - uz
viedo iedzīvotāju dimensijas attīstību. Tas nozīmē iedzīvotāju iesaisti
formālajā un neformālajā izglītībā, lielāku aktivitāti inovatīvām pārmaiņām,
spēju un kapacitāti veidot uzņēmējdarbību, esošos resursus izmantot ienākumu
vairošanai. Kā redzams tabulā, Latgalē neto apgrozījums uz vienu nodarbināto
augstajās tehnoloģijās ir zemāks nekā citur Latvijā, bet arī šajā reģionā ir
spilgti high-tech piemēri. Latgalē kopumā ir vērojams uzņēmējdarbības pieaugums.
Zinātnieku ieteikumi Latgales attīstībai: balstīties uz
jaunākajām zinātnes atziņām par viedo izaugsmi, zaļo ekonomiku u.c. pieejām
ilgtspējīgā attīstībā; veidot klasterus, reģionālo augstskolu un uzņēmēju
kopuzņēmumus, lai nodrošinātu zināšanu un tehnoloģiju pārnesi; pašvaldībām,
uzņēmējiem, izglītības iestādēm un NVO aktīvāk attīstīt dažādus sadarbības
veidus un projektu realizāciju.
Diskusijās uzņēmēji,
pašvaldību un dažādu organizāciju pārstāvji minēja konkrētas problēmas, kas
bremzē līdzšinējo augsmi, piemēram, neapšaubāmi pārliekā birokrātija jaunu
uzņēmumu veidošanu un iniciatīvu īstenošanu padara smagnēju un gausu. Ir
vajadzīga normāla uzņēmējdarbības vide. Attiecībā uz uzņēmējdarbības atbalstu
vairāki uzņēmēji pauda atzinību pašvaldībām par operatīvu jautājumu risināšanu,
grantu konkursu rīkošanu finansējuma ieguvei. Piemēram, zīmola "Bērnības zeme"
radītāja Aija Zīmele par divu tūkstošu grantu iegādājās jaunu šujmašīnu leļļu
izgatavošanai. SIA "Preiļu celtnieks" komercdirektors Egils Stikāns savulaik
grantu tika izlietojis skārdnieku darbnīcas remontam. Bet darbaspēka jautājuma
risināšanā viņa uzņēmumā jau tiek izmantots vismodernākais risinājums - robots.
Preiļu novada domes uzņēmējdarbības konsultante Ineta Liepniece pauda cerību,
ka atbalsta summa uzņēmējdarbības attīstīšanai pamazām palielināsies. Kā
izskanēja no uzņēmējiem, nozīmīgs atbalsts būtu desmit tūkstoši eiro. Tika
minēts arī tāds atbalsta veids kā novada stipendijas studentiem. Kā uzsvēra AS
"Preiļu siers" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts, Preiļos ir stabila vide,
nerūk darbavietu skaits un pieaug atalgojums, bet vairāk jādomā par dzīvojamo
fondu, jo ne visi jaunie, kuri vēlas strādāt šajā pilsētā, var uzcelt māju.
Runājot par Preiļu novada
attīstības vīziju, LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane
izcēla klasteru politikas veidošanas nepieciešamību. Te var mācīties no
Ziemeļvalstīm, kur vienā klasterī sanāk kopā, piemēram, celtnieki, materiālu
piegādātāji, zinātnieki, pat mediju pārstāvji un risina konkrētus jautājumus.
Maruta Plivda akcentēja, ka Preiļos tiek veidotas vairākas industriālas
teritorijas, kur varētu ienākt uzņēmēji. Tūrisma iespējas, ekopārtika, tīra
vide - tie visi vēl ir pietiekami neizmantoti resursi uzņēmējdarbības
attīstībai. Kā minēja Ojārs Spārītis, jāmācās no Eiropas valstīm, kā izmantot
pilis, tur tiek uzskatīts, ka pilij sevi ir jāatpelna, piemēram, ar luksusa
telpām noteiktām interesentu kategorijām, aizraujošām ekspozīcijām. Kaut ko no
tā iespējams ieviest arī Preiļu pilī.
Svarīgs ir katrs uzņēmējs, jācenšas atbalstīt katru jauno
uzņēmēju, tai skaitā īpaši mazajiem uzņēmējiem palīdzot izvērsties pasaules
tirgū, bet arī uzņēmējiem pašiem jābūt aktīviem. Nākotne ir zināšanu balstītai
ekonomikai, kas ietver zinātnes sasniegumus. Daudz lielākā mērā jāattīstās
uzņēmēju, zinātnieku, augstskolu, pašvaldību, NVO sadarbībai, to liekot
attīstību bremzējošas savrupības vietā.
Baiba Rivža, VPP
EKOSOC-LV vadītāja,
Foto Preiļu novada dome