Zinātnes Vēstnesis
- 2018.g. 2.jūlijs
Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu
nodaļu (LMZN) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju (LLMZA) pārstāvošie
pētnieki IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresā (IV PLZK) ar priekšlasījumiem
un viedokļiem diskusijās galvenokārt piedalījās Lauksaimniecības un meža zinātņu
sekcijas un Sociālo zinātņu sekcijas darbā, sniedzot savu ieguldījumu arī
kongresu caurvijošās valsts drošības un attīstības tēmas risinājumā. Tika
prezentēti iegūtie rezultāti Valsts pētījumu programmās EKOSOC-LV (tautsaimniecības,
pārvaldības, tiesiskā ietvara vieda transformācija sabiedrības ilgtspējīgai un
zināšanu ekonomikas attīstībai), AgroBioRes (lauksaimniecības resursi ilgtspējīgai
kvalitatīvas un veselīgas pārtikas ražošanai), ResProd (meža un zemes dzīļu
resursu izpēte, ilgtspējīga izmantošana - jauni produkti un tehnoloģijas). Bet
viena no šādu zinātnes forumu lielajām vērtībām ir tieši starpdisciplinārie
uzstādījumi un izaicinājumi visai zinātnei.
Lauksaimniecība nodrošina brīvību
Lauksaimniecības un meža zinātņu sekcijā, ko organizēja
Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), augstskolas, dažādu nozares
institūtu u.c. zinātnieki apsprieda plašu reģionālu un globālu jautājumu un
problēmu loku - enerģētikas un pārtikas drošība, bioloģiskā lauksaimniecība
konkurētspējas celšanas, ilgtspējīgas un klimatam draudzīgas saimniekošanas
kontekstā, zinātne kā meža nozares attīstības pamats, nākotnes augļkopība u.c.
Papildus vadošajiem ziņojumiem sekcijā bija iesniegti vairāk nekā 20 stenda
referāti. Kā uzsvēra viena no sekcijas darba vadītājām pētniece Ieviņa Stūrīte,
kas dzīvo un strādā Norvēģijā, Latvijā daudz vairāk jātiek novērtētiem bagātīgajiem
lauku un mežu resursiem, jāapzinās to priekšrocība valsts izaugsmē. Norvēģijā
jau valda satraukums par aramzemju samazināšanos un tiek apsvērts variants pārvest
zemi, uz kuras ieplānots jauns lielveikals vai dzīvojamā māja, uz citu vietu.
Iespēja saražot pārtiku dod drošību, mazina atkarību un vairo brīvību -
"zemnieki būtu jānēsā uz rokām".
LLU rektore Irina Pilvere, vērtējot bioekonomikas iespējas
Latvijā, minēja gan pieaugošo konkurenci zemes izmantošanā, gan vienlaikus
Latvijā 12,4% neapstrādāto lauksaimniecībā izmantojamo zemi (LIZ), kā arī
produktivitātes celšanas nepieciešamību uz 1 ha LIZ un Eiropas Pētniecības un
inovāciju kartē dzelteno krāsu Latvijas teritorijā - labi rezultāti būtu zaļā
krāsā. ES Bioekonomikas stratēģijā kā viens no attīstības virzieniem ir
noteikts atbalsts stratēģiskiem pētījumiem un inovācijām, diemžēl Latvijā augstākajā
izglītībā un zinātnē krīze nav beigusies. Taču tieši zinātnei ir grandiozi
uzdevumi - jārod klimatam draudzīgas, vidi saudzējošas un ekonomiski efektīvas
un produktīvas saimniekošanas sabalansētības iespējas. Daudzi iesāktie pētījumi
ir jāturpina, nepieciešami jauni pētījumi.
Akadēmiķe Baiba Rivža pievērsās Valsts pētījumu programmā
EKOSOC-LV īpaši lauku un reģionu attīstībai veltītajam telpisko projektu
blokam. Pētījumi parāda, ka zināšanu ekonomikas segmenta (augsto un vidēji
augsto tehnoloģiju ražošana, zināšanās balstītie pakalpojumi) augšanas temps
laukos ir bijis ātrāks nekā pilsētās. Pastāv sakarība: jo straujāka un modernāka
lauksaimnieciskā ražošana, jo vairāk attīstās zināšanās balstītie pakalpojumi -
informācijas tehnoloģiju jomā, veterinārmedicīnā u.c. Vienlaikus modernāka
lauksaimnieciskā ražošana nodarbina mazāk strādājošo, tāpēc ir vajadzīga
papildnozaru attīstība - elastīga daudzveidība ir nākotnes iezīme arī laukos.
Patlaban situācija zināšanu ekonomikas attīstībā ir ļoti atšķirīga dažādos
Latvijas reģionos un viena reģiona ietvaros, būtu jāturpina pētīt, kāpēc pastāv
šīs lielās atšķirības, vai noteicošais ir cilvēkfaktors.
Ir izdevīgi būt sociāli atbildīgam
Sociālo zinātņu sekcijā tika apspriesti jautājumi, kas kā
pamatnostādnes ir attiecināmas uz ikvienas jomas izglītību, zinātni un praksi
to mijiedarbībā, īpaši ņemot vērā kongresa otrās dienas vadmotīvu "Latvija globālajās
piegāžu un vērtību ķēdēs". Proti, tika skartas tādas tēmas kā bizness, inovācijas,
risku uzņemšanās, produktivitāte un tās mērīšana, reģionu attīstība, publiskā pārvalde,
izglītības vadība u.c. Izskanēja arī, ka sociālajām zinātnēm, ir nepārvērtējama
loma teorētisko nostādņu radīšanā dažādām iniciatīvām - politiskām, sociālām,
ekonomiskām, kurās jātiek demonstrētām vērtībām.
Liela ietekme uz ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi ir korporatīvajai
sociālajai atbildībai, kas nozīmē, ka uzņēmums izturas atbildīgi pret
darbiniekiem, partneriem, sabiedrību, vidi. Ļoti pozitīvi, ka tieši gados
jaunie darbaņēmēji uzmana, vai uzņēmuma darbība ir godīga, "zaļa", ne velti
tiek lēsts, ka izdzīvos tie uzņēmumi, kuru vērtības sakritīs ar šādi domājošo
jauniešu vērtībām. Ir izdevīgi būt sociāli atbildīgam, tas ir peļņu nesoši nākotnē,
jo tādējādi ir iegūta laba reputācija, vieglāk noturēt augsti kvalificētu
darbaspēku, iespējams izdevīgāk pārdot produkciju. "No modes iziet" īstermiņa
peļņas gūšana un krāpšanās ar nodokļiem, tā nav izdevīga ilgtermiņā. Savā ziņā
tā ir pašattīrīšanās, platforma inovatīvu uzņēmumu dzimšanai. Ir piemēri, kā šādi
sociāli atbildīgi uzņēmumi no Latvijas apkalpo klientus visā pasaulē, kas arī
ir perspektīvi, jo Latvijas tirgus ir mazs.
Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras (LRTK) padomes
priekšsēdētājs Aigars Rostovskis piedāvāja attīstības vīziju, kurā Latvija ir
talantu pulcēšanās vieta, 2030. gadā tai izvirzoties starp 10 attīstītākajām
Eiropas Savienības valstīm. Ar lielo, uz sevi orientēto pēcpadomisko valsts pārvaldi
tiek zaudēti cilvēki, situāciju neglābj simtiem lappušu garas koncepcijas, tāpēc
LRTK piedāvā īsu, ar dažiem atslēgas vārdiem. Bizness - regulēt tikai to, kas
apdraud sabiedrības veselību un drošību, pretējā gadījumā cilvēki turpinās
izbraukt no valsts. Izglītība - no regulācijas uz talantu vadību, neatražojot
bremzēšanu un aizliegšanu, lai talanti izveidotu veiksmīgu labklājības valsti.
Publiskā pārvalde - lai valsti vada labākie, lai pastāv uzticība, deleģējoša rīcības
brīvība, liekā atmešana, saimnieka rūpība: bezdeficīta budžets, gudri tēriņi.
Inovācijas - lielāku konkrētību, atbilstību reālām vajadzībām, jo inovācijas
nerodas tieši proporcionāli naudas daudzumam - dzinējspēks ir spiedīgas vajadzības
un risinājumu meklēšana to apmierināšanai.
Sociālo zinātņu sekcijas
viens no vadītājiem Latvijas Universitātes (LU) Biznesa vadības un ekonomikas
fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, uzstājoties ar prezentāciju "Reģionālā
ekonomika: Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss", skāra arī jautājumu
par zinātnieku pētījumu rezultātu izmantošanu. Proti, zinātnieki uz reālu novērojumu
pamata (ne aptaujas datiem), izpētot mobilās komunikācijas aktivitātes, ir
izveidojuši mērinstrumentu reģionu efektivitātes un stratēģiskās attīstības mērīšanai.
Aktivitātes datus iespējams pārvērst efektivitātes mērījumos dažādās jomās.
Piemēram, metode ir izmantojama ceļu plānošanai, izzinot attiecīga posma
dienas, sezonāla rakstura pārvietošanās aktivitāti; pēc aktivitātes brīvdienās
iespējams spriest par novada stratēģisko attīstību; var arī noteikt, kur
lietderīgāk atbalstīt īres ēku būvniecību, kāda ir mazumtirdzniecība u.tml.
Grafikos iespējams redzēt reģionu stratēģiskās izmaiņas salīdzinājumā ar
iepriekšējiem periodiem. Ja valdība gribētu, tā iegūtu datos balstītu rīku reģionālās
reformas īstenošanai.
Profesors Agnis Stibe, kas šobrīd strādā Parīzē biznesa izglītības
jomā - kā sociālais inženieris apvieno informācijas tehnoloģiju, biznesa vadības
un psiholoģijas zināšanas un palīdz veidot dažādu iedzīvotāju grupu uzvedības
maiņu ietekmējošas sistēmas ar mērķi vairot individuālo un kopējo labklājību,
dalījās ASV Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta mediju laboratorijas pieredzē. Tās
darbā var piedalīties industrijas pārstāvji, samaksājot gadā prāvu biedru
naudu, kā arī maksājot vēl papildu, ja vēlas konkrēta projekta īstenošanu. Uzņēmumi
var sadarboties ar jebkuru pētnieku grupu, kā arī tiem laboratorijā ir dalītās īpašuma
tiesības. Tas ir viens no zinātnes finansēšanas modeļiem, ko Agnis Stibe labprāt
realizētu Latvijā.
Starpdisciplinaritāte kā attīstības virzītājs
Kongresa trešajā dienā
notiekošajā forumā "Latvijas formula 2050. Attīstības scenāriji" tika prezentēts
LU jau 2017. gadā aizsāktais projekts, kurā 100 dažādu jomu eksperti domnīcas
formātā ir modelējuši Latvijas nākotni. Latvijas ceļā uz viedvalsti, kā minēts
vadmotīvā, ir nepieciešama izglītības, zinātnes un tehnoloģiju sintēze. Par
viedvalsti nevar kļūt ar politiskiem lēmumiem, kā uzsvēra Ministru prezidents Māris
Kučinskis. "Fundamentālajai un lietišķajai zinātnei jāļauj auļot uz priekšu bez
šķēršļiem", tāpēc 2019. gadā par valsts budžeta prioritātēm jākļūst augstākajai
izglītībai un zinātnei - savu nostāju pauda Saeimas Ilgtspējīgas attīstības
komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma. Šāds aicinājums ir iekļauts arī IV
PLZK dalībnieku manifestā.
Forumā izskanēja ļoti daudz dažādu atzītu speciālistu un viedokļu
līderu minētu attīstības atslēgas vārdu un frāžu, nostādņu. Piemēram, digitālais
darvinisms - izdzīvos tas, kurš vislabāk pielāgosies pārmaiņām; spēja domāt,
lemt un rīkoties kopsakarībās, t.sk. apvienojot dažādu zinātņu un biznesa jomu
zināšanas, līdzdarbojoties visa līmeņa, līdz starptautiskajam, procesos; maza
valsts spēj būt dinamiska; aiz visiem pozitīviem pārmaiņu procesiem stāv gudrs
un radošs cilvēks; lēmumu pieņēmējiem vajadzētu būt kompetentiem tajā, par ko
tie lemj; jāpastāv līdzsvaram un visi spēki nav jāiegulda tikai eksaktajās zinātnēs;
pētījumos iegūtos rezultātus jāprot interpretēt; precīzijas izglītība un precīzijas
medicīna - individualizēta pieeja, jo maksimāli jāizmanto cilvēkpotenciāls;
daudz lielākā mērā starpdisciplināra zinātne, izglītība; augstākā izglītība ir
atbildīga par visas izglītības sistēmas kvalitāti, tā nevar būt atrauta no zinātnes
un industrijas; jāizstrādā kompetenču kopums, kā braukt digitālajā okeānā;
kritiskais resurss - sabiedrības starpdisciplināra sadarbība; atbildība par
Latvijas nākotni - ekonomiskos, sociālos, vides resursus aiz sevis atstāt labākā
stāvoklī.
Valsts pētījumu programmā EKOSOC-LV piedāvātajā Latvijas attīstības
redzējumam ir līdzīgi galvenie akcenti. Jebkurā gadījumā bez spēcīgas izglītības
un zinātnes sistēmas nākotnes Latvijas veidošanā neiztikt.
Zinātne nevar būt lieka greznība
Kongresa ievadreferātā eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga precīzi
un kodolīgi formulēja to, kāpēc arī mazai valstij ir nepieciešama sava spēcīga
zinātnes bāze un zinātne nav lieka greznība. Zinātne savā būtībā ir saistīta ar
valsts izaugsmi un tai ir neaizstājama loma iedzīvotāju izglītībā un attīstībā,
ieskaitot adekvātas izpratnes veidošanā par varbūtības principiem, kļūdu robežām,
cēloņu un seku ķēdēm, racionālā domāšanā. Tāpat ir nepieciešami kompetenti
speciālisti pasaules zinātnes sasniegumu izvērtēšanai, un zinātni nevar ievest
tikai no ārzemēm. Nav gudri atsacīties no fundamentālās zinātnes, jo tā ir
pamatā arī lietišķajai zinātnei. Protams, zinātnes sasniegumu izskaidrošanai ir
nepieciešams talants, tāpat kā pašā zinātnē.
Baiba Rivža, LZA
LMZN priekšsēdētāja