Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnes padomes un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts "Zinātnes Vēstnesis"

ISSN 1407-1479 (drukātais laikraksts) ISSN 1407-6748 (elektroniskā versija)

Laikraksts iznāk kopš 1989. gada ne retāk kā reizi mēnesī.

Arhīvs

Galvenie laikraksta uzdevumi, atbilstoši Nolikumam, ir informēt par LZA, LZP un LZS lēmumiem un notikumiem izdevējinstitūcijās, publicēt to paziņojumus un citu informāciju; regulāri sniegt informāciju par LZA nodaļu darbību; nozīmīgākajām starptautiskajām konferencēm un zinātniskajām publikācijām; informēt par zinātnes politikas un zinātnes dzīves aktualitātēm Latvijā, Eiropas Savienībā un pasaulē, pievēršot uzmanību Latvijas aktivitātēm ar zinātni saistītajās starptautiskajās organizācijās; publicēt rakstus par zinātnes politikas jautājumiem un zinātnisku diskusiju materiālus; informēt par izcilu zinātnieku sasniegumiem; informēt par nozīmīgām izmaiņām zinātnisko darbību regulējošajos tiesību aktos; kā arī periodiski publicēt materiālus par Latvijas Jauno zinātnieku apvienības darbību un aktualitātēm; publicēt sludinājumus par gaidāmajām promocijas darbu aizstāvēšanām un paziņojumus par zinātniskā grāda piešķiršanu.

Redakcijas adrese:
Akadēmijas laukums 1, Rīgā, LV 1050
Tālr.: (371) 6721 2706, 67225361
Mobilais tālr.: (371) 26593299
E-pasts: zinatnes.vestnesis@lza.lv



SVEICAM!

20-12-2008

LZA augstceltnei – 50

16. decembrī restaurētajā Mazajā zālē notika LZA Senāta sēde kopā ar Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmiju, lai atzīmētu 50 gadus, kopš Augstceltne ir Zinātņu akadēmijas mītne, un ZA prezidentu portretu galerijas atklāšana. Par stalto ēku runāja LZA prezidents Juris Ekmanis un Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, sasirgušā akadēmiķa Jāņa Krastiņa referātu nolasīja šurnāla “Latvijas Architektūra” galvenais redaktors Jānis Lejnieks, atmiņās dalījās RTU rektors Ivars Knēts, kurš kā Celtniecības tehnikuma audzēknis nācis ekskursijā uz vareno jaunceltni, un arhitekts Oļģerts Krauklis, kurš kā students pielicis savu roku bijušās Krievu sētas ēku 12 m garo un 30-40 cm plato siju sazāģēšanā apkārtējiem tantukiem malkā. “Materiāls bija pirmšķirīgs, no tā varēja būvēt vijoles vai cītaras, bet mēs sazāģējām to malkā...” ar šodienas prātu sūkstījās arhitekts. Viņš arī pilnīgi noliedza tautā it kā populāro šīs ēkas dēvēšanu par Kolhoznieku namu, jo jau pats vārds kolhoznieks ir bez kādām saknēm tautas mentalitātē. Tauta pazīst jēdzienu zemnieks. Turklāt neviens kolhoznieks šajā namā nekad kāju nav spēris.

Pēdējā atjaunošana 20-12-2008
Lasīt tālāk...
Powered by Elxis - Open Source CMS