Ceturtdiena, 4. jūlijs
 |
Latvijas Zinātņu akadēmijaLatvian Academy of Sciences |
|
ISSN 1407-1479 (drukātais laikraksts) ISSN 1407-6748 (elektroniskā versija) Laikraksts iznāk kopš 1989. gada ne retāk kā reizi mēnesī. Galvenie laikraksta uzdevumi, atbilstoši Nolikumam, ir informēt par LZA, LZP un LZS lēmumiem un notikumiem izdevējinstitūcijās, publicēt to paziņojumus un citu informāciju; regulāri sniegt informāciju par LZA nodaļu darbību; nozīmīgākajām starptautiskajām konferencēm un zinātniskajām publikācijām; informēt par zinātnes politikas un zinātnes dzīves aktualitātēm Latvijā, Eiropas Savienībā un pasaulē, pievēršot uzmanību Latvijas aktivitātēm ar zinātni saistītajās starptautiskajās organizācijās; publicēt rakstus par zinātnes politikas jautājumiem un zinātnisku diskusiju materiālus; informēt par izcilu zinātnieku sasniegumiem; informēt par nozīmīgām izmaiņām zinātnisko darbību regulējošajos tiesību aktos; kā arī periodiski publicēt materiālus par Latvijas Jauno zinātnieku apvienības darbību un aktualitātēm; publicēt sludinājumus par gaidāmajām promocijas darbu aizstāvēšanām un paziņojumus par zinātniskā grāda piešķiršanu. Redakcijas adrese: Kā vērtēt zinātniskus pētījumus un zinātnieka devumu zinātnei
2008.g. 3.marts
1-05-2008
Prof. A. Sproģis Diskusija
Kā vērtēt zinātniskus pētījumus un zinātnieka devumu zinātnei Vērtēšanas procesā jāizšķir divi atsevišķi vērtējumi:
1. Zinātnieka, tāpat kā mākslinieka darbu vērtējumu var veikt pēc to aktualitātes un nozīmīguma valsts tautsaimniecībā. Diemžēl zinātnieka darbu vērtēšanā, tāpat kā mākslinieka darba vērtēšanā, nevar būt viennozīmīga šablona. Zinātnieka darba vērtība var būt ļoti daudzpusīga, kas nav izsakāma ar konkrētiem parametriem. Daudzi pasaules zinātnieki ir aizgājuši no dzīves neatzīti un pat nonicināti, bet pēc viņu nāves darbi atzīti kā nozīmīgi ieguldījumi pasaules izzināšanā vai konkrētās tautsaimniecības sfērās. Zinātnieka devumu nav iespējams novērtēt ar konkrētiem viennozīmīgiem parametriem: tik lappuses, tik skaitļu, tik atsauksmes uz citiem autoriem, tik aprēķinātais efekts utt. Zinātnieka darbu nevar vērtēt arī pēc kāda konkrēta cita zinātnieka atziņas. Gan mākslā, kultūrā, medicīnā un arī zinātnē eksistē dažādas “skolas”, kuras vienu otru pat pilnībā noliedz. Zinātnieka devumu var pieņemt vai nepieņemt, bet to nevar viennozīmīgi atzīt kā pieņemamu vai nepieņemamu. Fundamentāliem pētījuma rezultātiem nav viennozīmīga vērtības kritērija: viena pētījuma rezultāti var būt attiecināmi uz tuvāku periodu, citi uz tālāku, citi uz globālām problēmām. Kā novērtēt zinātnes pētījumu par pasaules globālām sasilšanas problēmām, par iespējamām zemestrīcēm atsevišķās pasaules vietās, tai skaitā arī Latvijā? Vai viennozīmīgi iespējams izvērtēt zinātnieku pētījumus par modificētās pārtikas lietošanu? Vai ir viennozīmīgi izvērtējams jautājums vai celt Latvijā atomelektrostaciju, vai arī celulozes rūpnīcu pie Daugavas vai pie Pāvilostas, vai celt ar jaudu 500 tūkstoši tonnu celulozes vai ievērojami mazāku, kā to ir izdarījuši Igaunijā? Pēdējā atjaunošana 1-05-2008
Lasīt tālāk... |
Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnes padomes un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts "Zinātnes Vēstnesis"