Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnes padomes un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts "Zinātnes Vēstnesis"

ISSN 1407-1479 (drukātais laikraksts) ISSN 1407-6748 (elektroniskā versija)

Laikraksts iznāk kopš 1989. gada ne retāk kā reizi mēnesī.

Arhīvs

Galvenie laikraksta uzdevumi, atbilstoši Nolikumam, ir informēt par LZA, LZP un LZS lēmumiem un notikumiem izdevējinstitūcijās, publicēt to paziņojumus un citu informāciju; regulāri sniegt informāciju par LZA nodaļu darbību; nozīmīgākajām starptautiskajām konferencēm un zinātniskajām publikācijām; informēt par zinātnes politikas un zinātnes dzīves aktualitātēm Latvijā, Eiropas Savienībā un pasaulē, pievēršot uzmanību Latvijas aktivitātēm ar zinātni saistītajās starptautiskajās organizācijās; publicēt rakstus par zinātnes politikas jautājumiem un zinātnisku diskusiju materiālus; informēt par izcilu zinātnieku sasniegumiem; informēt par nozīmīgām izmaiņām zinātnisko darbību regulējošajos tiesību aktos; kā arī periodiski publicēt materiālus par Latvijas Jauno zinātnieku apvienības darbību un aktualitātēm; publicēt sludinājumus par gaidāmajām promocijas darbu aizstāvēšanām un paziņojumus par zinātniskā grāda piešķiršanu.

Redakcijas adrese:
Akadēmijas laukums 1, Rīgā, LV 1050
Tālr.: (371) 6721 2706, 67225361
Mobilais tālr.: (371) 26593299
E-pasts: zinatnes.vestnesis@lza.lv



LZA Lielās medaļas laureāti

1-05-2008

Akadēmiķis VITAUTS TAMUŽS

Akadēmiķa Vitauta Tamuža pētnieciskais darbs, veltīts vienai no cietvielu mehānikas fundamentālākām problēmām – materiālu sabrukšanas procesu izpētei, plīsumu prognozēšanai un izturīgu materiālu izveidei. Neraugoties uz acīm redzamo svarīgumu, problēma joprojām nav pilnībā atrisināta, kaut arī 20. gadsimtā tika iegūti nozīmīgi rezultāti problēmas izpratnei un veidojās zinātniskās skolas. Ar pagājušā gs. 60. gadiem saistāma arī Rīgas zinātniskās skolas izveidošanās sabrukšanas mehānikā, kurā nozīmīga loma bija un joprojām ir prof. V.Tamuža zinātniskajām idejām un rezultātiem. V.Tamužs ir jaunas stiprības un sabrukuma teorijas koncepcijas autors, kas tālāk attīstīta daudzos līdzautoru un skolnieku darbos. Viņa izstrādātā sabrukuma teorija ievēro materiāla defektu orientāciju telpā atkarībā no slogošanas veida un materiāla struktūras, kas ir būtisks solis problēmas labākas izpratnes virzienā. Tālāk attīstot teoriju, ievērtēta defektu rašanās statistiska, veikti pētījumi par plaisu un bojājumu mehānikas sintēzi, risinātas praktiski aktuālas problēmas – atslāņošanās plaisu pētījumi slāņainos kompozītos, noguruma procesu analīze, betona konstrukciju stiprināšana ar kompozītiem.

Pēdējā atjaunošana 1-05-2008
Lasīt tālāk...
Powered by Elxis - Open Source CMS