2017. gada 26. oktobrī notika Latvijas Zinātnieku savienības valdes sēde, kurā, pildot iepriekšējā valdes sēdē (š.g. 21. IX) izteikto vēlēšanos izveidot ciešākas saites ar LZS kolektīvo biedru Latvijas Jauno zinātnieku apvienību (LJZA) un kuras aktivizēšana bija uzdota LZS valdes priekšsēdētājam Uldim Grāvītim, piedalījās LJZA pārstāvji Ilona Gehtmane un Sergejs Gaidukovs. Informējot par sarunu ar LJZA vadītāju Ievu Krūmiņu, U. Grāvītis teica, ka pozitīvi uztverta arī LZS valdes vēlme nākamajā padomes un valdes sastāvā redzēt LJZA pārstāvjus.

LZS valdes sēdes darba kārtībā tika izskatīts: Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par prioritāriem virzieniem zinātnē 2018.-2021. gadā", no kā atkarīga lietišķo un fundamentālo pētījumu finansēšana; LZS kongresa sagatavošana; plānotā valdes izbraukuma sēde.

Par darba kārtības pirmo punktu ziņoja LZS padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš. Izglītības un zinātnes ministrija ir paredzējusi, ka, atbilstoši Zinātniskās darbības likumam, Latvijas Zinātnes padomes (LZP) grantus un valsts pētījumu programmas izsludina tikai prioritārajos zinātnes virzienos (skat. LRMK rīkojuma projekts "Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018.-2021. gadā"), turklāt LZP grantiem prasa sadalīt naudu sešās OECD noteiktās zinātnes nozarēs pirms konkursa izsludināšanas. Kā var sadalīt naudu, nezinot konkursa rezultātus? Latvijas Zinātnes padome neatbalsta ministrijas rīkojuma projektu par prioritārajiem zinātnes virzieniem pašreizējā redakcijā, taču neatkarīgi no tā, būs vai nebūs apstiprināti prioritārie virzieni, ar 2018. gada 1. janvāri naudas nebūs ne grantiem, ne valsts pētījumu programmām. I. Kalviņš pasvītroja, ka lietišķo un fundamentālo pētījumu prioritāros virzienus nevar noteikt ierēdņi, jo tādā gadījumā katru gadu no jauna būs jālemj, kas, viņuprāt, tobrīd ir prioritārs un kas nav. Zinātne attīstās pēc saviem likumiem, un granta piešķiršanas galvenais kritērijs ir projekta zinātniskā kvalitāte, nevis atbilstība prioritārajam virzienam. Pētījumiem ir jābūt visās nozarēs, kuras māca augstskolās, un vienīgais kritērijs var būt tikai kvalitāte. Citādi tas ir ar valsts pētījumu programmām, kas ir valsts pasūtījums zinātnisko pētījumu veikšanai noteiktā ekonomikas, izglītības, kultūras vai citā valstij tobrīd svarīgā nozarē, lai veicinātu šīs nozares attīstību, tādēļ tēmām jābūt definētām un programmām jāatbilst Ministru kabineta apstiprinātajiem prioritārajiem zinātnes virzieniem.

LZS valde viennozīmīgi atbalstīja Latvijas Zinātnes padomes vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai par izsludināto MK rīkojuma projektu, kurā tā neatbalsta prioritāro zinātnes virzienu piesaistīšanu fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem. Ja tiek atvērts Zinātniskās darbības likums, tad ir jāizņem frāze par LZP grantu piesaisti prioritārajiem virzieniem, to vietā liekot sešas OECD zinātnes nozares.

Uldis Grāvītis apsolīja, ka tiks sagatavota vēstule Ministru kabinetam un Izglītības un zinātnes ministrijai, kurā pausta Latvijas Zinātnieku savienības nostāja.

Par kongresu. LZS valde nolēma to rīkot 2018. gada 10. maijā plkst. 14.00 LZA Augstceltnes 3. stāvā Portretu zālē. Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvjiem I. Kalviņš lika pie sirds ne tikai aktīvi gatavoties uzstāties, bet arī domāt par saviem pēctečiem, kad paši jau būs pārsnieguši jaunā zinātnieka vecumu. Vājā zinātnes finansējuma un sarūkošā zinātnieku skaita dēļ Latvija nevar atpelnīt pusi no summas, ko iemaksā Eiropas ietvarprogrammā, turklāt lauvas tiesu 7. Ietvarprogrammā atpelnīja OSI un LU, kas atkārtoti nedrīkst startēt.

Aivars Āboltiņš informēja, ka LZS valdes izbraukuma sēdi 14. XII gatavojas uzņemt Latvijas Lauksaimniecības universitāte, lai iepazīstinātu ar to, kā LLU veicas ar zinātnisko pētījumu rezultātu ieviešanu un parādītu Pārtikas tehnoloģijas fakultātes jauno ēku.

Nākošā LZS valdes sēde paredzēta 16. novembrī plkst. 16.00.

Z.K.