Šī gada 7. martā LZA Senāta zālē notika LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas (FTZN) un Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas (ĶBMZN) kopīgā sēde par tēmu "Projektā "Skola-2030" plānotās izmaiņas fizikas un ķīmijas pasniegšanā skolās". Pasākumu atklāja LZA viceprezidents, akadēmiķis Andrejs Krasņikovs ar uzaicinājumu visiem piedalīties diskusijā par dabas zinātņu apmācību pilnveidošanu, lai mums būtu labi attiecīgie speciālisti Latvijas skolās, universitātēs un tehnoloģiju izstrādēs. LZA īstenais loceklis, FTZN priekšsēdētājs Jānis Spīgulis iepazīstināja klātesošos ar pasākuma darba kārtību. Pirmajiem vārds tika dots pedagogiem. Tēmu "Fizika skolās šodien un nākotnē" analizēja Aizkraukles novada vidusskolas skolotāja un Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas prezidente Ludmila Belogrudova un LU Fizikas un matemātikas fakultātes lektore un fizikas skolotāja Dr.phys. Inese Dudareva.  Pārdomās par ķīmiju skolās šodien un nākotnē dalījās Mārupes vidusskolas ķīmijas skolotāja, LIZDA pārstāve Linda Kovaļevska un Daugavpils Universitātes pasniedzējs, ķīmijas skolotājs Dr.chem. Mihails Gorskis.

Skolotāji izteica prieku un gandarījumu par to, ka fizikas un ķīmijas mācīšanas metožu pilnveidošanā līdzdarbojas arī LZA pārstāvji un ka jaunieši apzinās fizikas un ķīmijas zināšanu nepieciešamību savā dzīvē. Klātesošo uzmanību piesaistīja tabula, kas ieskicēja situāciju 2030. gadā. Tā atklāja, ka tobrīd 61 % no esošajiem speciālistiem-skolotājiem būs pensijā, 19% - būs vecumā līdz 55 gadiem, bet 11% - būs 40 gadu vecumā. Referenti izteica bažas, ka pašlaik ļoti neliels skaits LU studentu izvēlas pedagoga profesiju, tāpat samazinās arī skolēnu - olimpiāžu dalībnieku loks. Daugavpils Universitātes pasniedzējs savā uzrunā aicināja skolās saglabāt mācības ķīmijā un fizikā un zinātniekus kļūt par skolotājiem. Viņš uzsvēra, ka 12 klasē skolēniem jau ir par vēlu profilēties un apgūt ķīmijas, fizikas un dabas zinātņu pamatus. Diskusijā izskanēja Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas kolēģu ieteikums organizēt doktorantūras studijas pedagogiem dabas zinātnēs, paredzot triju līmeņu eksāmenus un obligāto eksāmenu pēc 5 gadiem.

Pasākuma turpinājumā uzstājās LU Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadošā pētniece Dace Namsone ar ziņojumu "Fizika un ķīmija projektā "Skola 2030"". Viņa atgādināja, ka tagad tikai sākas 2021. gada projekts, kā veidot skolās jaunās apmācības tehnoloģijas. D. Namsone uzsvēra atšķirību: "Ja agrāk dominēja rutinēta apmācība, tad tagad 21. gs. cilvēka loma ir mainījusies, un skolēniem pašiem jābūt aktīviem un lietpratīgi jākomplektē ķīmijas un fizikas metodoloģija dabas zinātnēs, sākot jau no pirmskolas apmācības līdz 12 klasei. Mums jāapzinās, ka katrs skolēns ir vērtība un vislielāko ietekmi veido pats skolotājs un viņa izvēlētā mācīšanas metode. Lai katrs iegūtu zināšanas, prasmi tās pielietot un izzinātu principus." Diskusija piedalījās Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks, atklājot VISC projektā plānoto obligāto mācību saturu un informējot, ka aprīlī klajā nāks jaunās mācību grāmatas. Zināms, ka Austrālijas skolās jau ir ieviesta 3. līmeņa prasme un kompetence - kā atvērti domāt, risināt problēmas un sintezēt kopsakarības. G. Catlaks akcentēja nepieciešamību LU mācībspēkiem kopā ar skolotājiem strādāt ar vidusskolēniem, lai tie labāk izprastu, kas būtu jāzina nākamajiem studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijā jau ir izveidots grafiks, kā tālāk izglītot pedagogus, kāda būs skolas infrastruktūra utt. Skolēniem ļoti svarīga ir motivācija! Drīz būs pieejama digitālā apmācība, jauni mācību līdzekļi un katram vecumam - sava pieeja.

Kopsēdes noslēgumā tika atbalstīts priekšlikums turpināt aizsākto sadarbību ar LZA, t.sk. atkārtoti organizējot šāda veida tikšanos.

Jānis Spīgulis, FTZN priekšsēdētājs
Daina Daija, ĶBMZN zinātniskā sekretāre