Projekta 5.2.3. ietvaros nozīmīgs solis ir iepazīšanās  ar padziļinātai izpētei izvēlēto novadu  vadību un aktīviem kopienu indivīdiem, iegūstot attiecīgo teritoriju pārstāvošu  cilvēku viedokļus.  Pēc statistisko datu apstrādes par ekonomiskās aktivitātes pieaugumu 2009. - 2013. gados (ekonomiski aktīvo struktūrvienību skaits uz 1000 iedzīvotājiem) un vispārējo novadu attīstības līmeņu (TAI indekss) rādītājiem, padziļinātai izpētei Zemgales statistiskajā reģionā zinātnieki izvēlējās Iecavas un Vecumnieku novadus. Jūlijā sākumā bija tikšanās ar Vecumnieku novada pašvaldības pārstāvjiem un aktīvistiem. Jūlija noslēgumā bija pienācis laiks Iecavas novada apmeklēšanai.

Iecavas novada apmeklējumu var raksturot kā interesantu domu apmaiņu starp projekta vadītāju profesori Baibu Rivžu un pētniecēm no LLU grupas ar Novada Domes priekšsēdētāju Jāni Pelsi un atbildīgām Domes speciālistēm Inetu Bramani un Gitu Kravali.

No savas puses zinātnieki novada pārstāvjus informēja, ka pēc dažādu oficiālo datu salīdzinājuma Iecavas un Vecumnieku novadi ir teritorijas, kuras Zemgales plānošanas reģionā izceļas ar pozitīviem rādītājiem daudzās sfērās, visus ekonomiskās krīzes gadus nodrošinājuši visaugstāko ekonomiskās izaugsmes kāpumu un vienlaicīgi nozīmīgu bezdarbnieku skaita samazināšanos. Iecavas novads izceļas arī ar to, ka pēdējo četrpadsmit gadu laikā tajā ir mazs iedzīvotāju skaita samazinājums. Ja pēc CSP datiem par 2000. - 2014. gadiem, tad samazinājums ir 7.3%, bet,  ja pēc RAIM modulī uzrādītajiem datiem, kas atšķiras, tad 2014. gadā Iecavas novada teritorijā dzīvo tāds pat iedzīvotāju skaits kā 2000. gadā (100,2%). Šie un citi dati, kurus LLU zinātnieku grupa izvērtējusi un  apkopojusi oficiālā ziņojumā „Iecavas novada pozīcijas Latvijas novadu kopumā", uz līguma pamata kā intelektuālais īpašums tika nodoti pašvaldības vadītājam. Ziņojums ietvēra divas daļas, kur pirmā bija Iecavas novada pozīciju izvērtējums Latvijas novadu kopumā, bet otra - novadā darbojošos nevalstisko organizāciju ieguldījums novada resursu efektīvākā izmantošanā. Rezultātā no zinātnieku puses  izskanēja jautājums par faktoriem, kas devuši iespēju sasniegt šādus rezultātus.

Novada Domes priekšsēdētājs un klāt esošās speciālistes sākumā mēģināja šos rezultātus pamatot ar galvaspilsētas tuvumu un labu ceļu līdz Rīgai. Tomēr domu apmaiņas gaitā noskaidrojās, ka būtiska nozīme visus šos gadus ir bijusi ne tikai šiem minētajiem objektīvajiem faktoriem, bet arī:

• inovatīvi domājošu uzņēmēju darbībai, kas radījuši ekoloģiskus kokapstrādes materiālus, ieskaitot krāsas, ražotni, no vietējā izejmateriāla mēbeļu ražošanu, kas ievieš jaunākās tehnoloģijas, kas izvērš sadarbību ar augstskolām, pieņemot praksē studentus;
• pašvaldības gatavībai ne tikai uzņēmējus aicināt pie sevis uz Domi, bet arī apmeklēt novada teritorijā izvietotos uzņēmumus, lai iepazītos ar darba organizāciju un apstākļiem uz vietas, ko augsti novērtē uzņēmēji;
• ieviestai sekmīgāko uzņēmēju darba rezultātu novērtēšanai, organizējot ikgadēju uzņēmēju konkursu vairākās nominācijās, tā godinot viedākos uzņēmējus un iniciējot vēlmi šādu darbību uzsākt arī citiem;
• plašai un vispusīgai informācijas sistēmai, kas ietver regulāru vietējā laikraksta „Iecavas ziņas" iznākšanu, materiāliem bagātu Novada pašvaldības mājas lapu, sabiedriskos interneta pieejamības punktus gan novada centrā, gan arī attālākās teritorijās, kas apstiprina pašvaldības vēlmi komunicēt ar kopienu veidojošiem iedzīvotājiem, iesaistīt viņus novada aktuālu problēmu izpratnē un līdzdalību problēmu risināšanā;
• pašvaldības darbībai, kura veikusi un veic ne tikai teritorijas pārvaldības funkcijas, ko paredz valsts likumdošana, bet pilda arī kopienas līdera funkcijas, mobilizējot novada iedzīvotājus savas dzīves telpas pilnveidošanai; novadā nav rindas uz bērnu dārzu, visās lielākajās apdzīvotajās vietās to centros ir nakts apgaismojums uz ielām;
• vienotai attīstības stratēģiskās līnijas uzturēšanai, jo pašvaldības vadība ir nemainīga un līdz ar to nodrošina vadības politikas pēctecība.

2013. gadā saņemtā balva „Eiropas gada pašvaldība" apstiprina Iecavas novada pašvaldības un visu novada iedzīvotāju darbības pozitīvo virzību uz viedas teritorijas nosaukuma iegūšanu.

Iecavas novada apmeklējums kā priekšstatu papildinājums, salīdzinot ar iespaidiem Vecumnieku novadā, raisījis vismaz trīs secinājumus. Pirmkārt, abos novados vērojamas iniciatīvas rīcības iezīmes. Tomēr Iecavas novadā tas vispirms saistās ar uzņēmējdarbību un tādu starptautiski konkurētspējīgu produktu kā ekoloģisku krāsu un mēbeļu ražošanu, bet Vecumnieku novadā -vairāk  ar  kultūras sfēru  - Vecumnieku mūzikas skolas darbība, Ausekļu dzirnavu aktivitātes, Skaistkalnes vidusskolas vēsturiskās ēkas saglabāšana. Otrkārt, abos novados ir ieguldīts liels darbs informatīvās telpas veidošanā, tomēr Iecavas novadā Domes mājas lapa ir bagātāka ar tajā iekļauto materiālu, vietējās preses izdevums iznāk divreiz biežāk. Treškārt, ne vienā ne otrā novadā nav pietiekoši izvērsta uz uzņēmējdarbības veicināšanu vērsta pieaugušo izglītošana, kas pašreizējos apstākļos ir nepietiekoši risināts uzdevums visā Latvijas teritorijā.

Tālākā darba gaitā izpratne par novadu attīstības raksturīgākajām iezīmēm, protams,  padziļināsies, jo katra tikšanās ir beigusies ar vienošanos par tālāku sadarbību un informācijas apmaiņu.

LLU pētnieku grupas galvenais izpildītājs, pētniece    Maiga  Krūzmētra