Trešdiena, 30. oktobris
 |
Latvijas Zinātņu akadēmijaLatvian Academy of Sciences |
Fizikas un tehn.zin.nod.FIZIKAS UN TEHNISKO ZINĀTŅU NODAĻA Akadēmijas laukumā 1, Rīga, LV 1050 Nodaļas padome Nodaļas priekšsēdētājs Jānis SPĪGULIS Padomes locekļi Donāts Erts, Modris Greitāns, Vjačeslavs Kaščejevs, Māris Knite, Andrejs Krasņikovs, Mārtiņš Rutkis, Juris Žagars Nodaļa apvieno 106 LZA locekļus, t.sk. 40 īstenos, 3 goda, 27 ārzemju locekļus un 36 korespondētājlocekļus. Ar nodaļas darbu saistīti 18 LZA goda doktori. Dokumenti Nodaļas nolikums (pdf) Nodaļas 2020. gada darba plāns (pdf) LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas sēde
28-02-2012
LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas Trešdien, 2012.gada 7. martā plkst. 15.00 LZA Sēžu zālē (Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 2.stāvā)
2. Nodaļas priekšsēdētāja, padomes un balvu ekspertu komisijas vēlēšanas.
Pēdējā atjaunošana 28-02-2012
LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas sēde
1-03-2011
Trešdien, 2011.gada 2. martā plkst. 15.00 1. FTZN nodaļas 2010.gada darba pārskats. 2. Zinātnes problēmas Latvijā (diskusija) Gaidām Jūsu priekšlikumus par iespējamām diskusijas tēmām. Ar cieņu Pēdējā atjaunošana 2-03-2011
Zinātnes popularizēšana sabiedrībā
17-05-2010
14. maijā LZA Mazajā zālē notika LZA FTZN organizēta sēde „Zinātnes popularizēšana sabiedrībā”. Par Astronomijas gada rezultātiem Latvijā un pasaulē referēja Dr.sc. comp. Mārtiņš Gills Zinātnes popularizēšana sabiedrībā Par Astronomijas gada rezultātiem Latvijā un pasaulē Sēdes lēmums Pēdējā atjaunošana 17-05-2010
Lasīt tālāk... LZA FTZN darbības un notikumu hronika 2010. gadā
10-05-2010
Maijs
Pēdējā atjaunošana 10-05-2010
Lasīt tālāk... Informācija par akadēmiķi Kurtu Švarcu
19-04-2010
Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas laureāts Kurts Švarcs dzimis 1930. gada 27. aprīlī Rīgā. Studējis LU (toreiz LVU) Fizikas un matemātikas fakultātē (1949 - 1954). Mācījies aspirantūrā LU un Tartu, Igaunijas ZA Fizikas institūtā (1954 - 1957). Aspirantūras laikā uzrakstījis pirmo populārzinātnisko grāmatu „Aukstā gaisma”- par luminiscenci un tās pielietošanu. Kandidāta disertācija „Luminiscences dzēšanas procesi sārmmetālu halogenīdu kristālos” aizstāvēta 1960. g. Tartu. Strādājis LU (1957 - 1961) - vec. pasniedzējs Fizikas katedrā, vēlāk arī par Fizikas katedras vadītāju Civilās aviācijas institūtā Rīgā. Liels un ražīgs darba cēliens trīsdesmit gadu garumā (1961-1992) K. Švarcam aizritēja LZA Fizikas institūtā - vecākā zinātniskā līdzstrādnieka, laboratorijas vadītāja, direktora vietnieka zinātniskajā darbā, Salaspils Atomreaktora vadītāja amatos. 1961. g. iedarbinātais Atomreaktors deva iespējas izmantot tā jonizējošo starojumu cietvielu īpašību pētījumos, dodot iespēju zinātniekiem aizsākt jaunu pētījumu virzienu. |
