Latvijas Zinātņu akadēmijas sēde

Jaunais Bībeles tulkojums

Rīgas Doma baznīcas Kapitula zālē, Herdera laukumā 6, Rīgā
2013. gada 5. decembrī plkst. 14.00

Sēdi atklājot, LZA viceprezidents Tālavs Jundzis, pamatojis Bībeles jaunā tulkojuma īpašo nozīmi (no valodniecības, no teoloģijas zinātnes, no faktoloģijas viedokļa) uzsvēra, ka šim veikumam ir liela psiholoģiska ietekme. Un izteica pateicību Rīgas Doma baznīcas dekānam Elijam Godiņam par iespēju strādāt restaurētajā Konventa zālē.

Doma baznīcas dekāns Elijs Godiņš aicināja apmainīties domām, izglītoties dziļākā nozīmē.

Dr. theol. Valdis Tēraudkalns pateicās LZA par ieinteresētību, Rīgas Domam par iespēju būt šajā vēsturiski nozīmīgajā vietā. Galvenais Bībeles jaunā tulkojuma sagatavošanā - resp., galvenā zīme - konfesiju sadarbība. Līdzšinējie tulkojumi (piem., E. Glika) bija konfesiju veikti, jaunais tulkojums ir kopdarbs, jo Bībeles biedrība atbildēja - esam atvērti sadarbībai. Šajā izdevumā ievietots vairāk kanonisko grāmatu nekā līdz šim. Tā ir zīme tulkotāju akadēmiskajam briedumam. Tulkojums ir arī zīme globāliem terminiem, pateicoties dažādu Bībeles biedrību akadēmiskajai kapacitātei. Zinātniskajā globalizācijā arī saskatām zīme - vietējo un ārzemju latviešu kopīgā sadarbība. Par zīmi var uzlūkot arī valodu - valoda ir estētiska lieta, katrs tulkojums nes jaunas nianses. Esam ieguvēji - mums ir vairāki tulkojumi, kuri ir respektēti. Tehniskais aparāts mūsu gadījumā ir plašs - mums ir vairāk piezīmju zemsvītrā, jo piezīmes palīdz lasītājam. Ja tulkojums atstāj kādu šaubu momentu, zemsvītras piezīmes piedāvā variantus. Jau apritējuši 200 gadi kopš pirmo Bībeles biedrību rašanās Latvijā.

LU Teoloģijas fakultātes dekāns Dr. theol. Ralfs Kokins: fakultāte nodarbojas ar klasisko teoloģiju, reliģijas zinātni, reliģisko procesu (sabiedrībā) pētniecību. Šobrīd vairumā universitāšu pētniecība aiziet reliģijas vēstures pētniecības virzienā, arī tādās problēmās: kā teoloģiskā doma ietekmē Rietumu kultūru, kā teoloģijas retorika ietekmē literatūru, zinātni, socioloģiju, šī zinātne saistās ar reliģisko norišu pētniecību sabiedrībā. Kādi jautājumi aizrauj pētniekus? Kāpēc fiziķi, matemātiķi, ķīmiķi interesējas par teoloģiju? Tie ir jēgas jautājumi, kas mūs vieno. Kādā veidā uzbūvēta pasaule, kā darbojas likumi, ko nozīmē būt cilvēkam. Tie ir jautājumi, kas saista visus. Mēs visi nodarbojamies ar vēsturi - dzimtas, sabiedrības vēsturi. Un tad raisās jautājums - vēstures saturs, virzība, mūsu tautas ne vienkāršā, bet smagā vēsture. Sasniegumi LU Teoloģijas fakultātei - teoloģija, reliģijas zinātne ir izgājusi starptautiskā arēnā, - sarakstītas starptautiskas monogrāfijas, rīkoti kongresi. Rīgu atpazīst kā kultūras zemi, jo mūsu Universitātē ir Teoloģijas fakultāte. Tā ir viena no jaunākajām fakultātēm ne vien dibināšanas ziņā, mums ir mazs pasniedzēju vidējais vecums, zinātniskie grādi (Dr. theol. ) iegūti Rietumu universitātēs. Kāpēc Universitātē un LZA jābūt apritē teoloģijas zinātnei? Šīs lietas nepieciešamas augstākā līmeņa vadītājiem, kuri domā par laikmeta norisēm. Teoloģijas izglītība domāta radošiem cilvēkiem. Šīs lietas saistītas ar kultūras attīstību. Vai atstāstīt to, kas notiek pasaulē? Nē, gatavot jaunus Mārtiņus Luterus. Teoloģija darbojas tur, kur ir dzīvs, radošs kultūras cilvēks. Jo ticība formē mūsu dzīvi un kopīgi - teoloģija un reliģijas zinātne padara sabiedrību kulturālu.

Dr. philol. Maija Baltiņa: E. Dunsdorfs rakstīja, ka vēsturnieks riskē, izteikdamies par kādu vēsturisku personu. Vēl riskantāk, ja to dara valodnieks. Ir gadsimtos iedibināts Bībeles tekstu stils, tas jāpatur vērā, ja strādā pie jauna tulkojuma. Pastāv kanonisks radošais skatījums. Grūts jautājums - teksta latviskošana. Šeit labi palīgi ir dzejnieki, poētiskās grāmatas, kas ir Vecajā Derībā. Savulaik strādāju akadēmiķes A. Blinkenas vadībā, veidojot kartotēkas ar roku, līdz datoristi uzaicināja veidot datu bāzes. Problēmas tulkojumā - citvalodu īpašvārdu rakstība, valodas pareizības jautājumi, Otrs uzdevums - bija jāsargā bibliskā stila iezīmes. J. Cālītis, E. Rozītis ieteica nenozaudēt senās valodas, senās izteiksmes tiešumu. Palīdzēja arī prof. H. Biezais, J. Rubenis atzina, ka Bībelē nevajag daudz jaunu vārdu. Tulkojot, atdzejojot rūpīgi jāizturas pret pagātnes atdzejotāju veikumu. Parasti tulkojumos ir 40 - 50 gadu pārtraukums. Valodai ir uzticams sabiedrotais - laiks. Var turpināt darbu pie zinātniski komentēta izdevuma. Dažādām personībām pulcējoties kopējā darbā, jautājums par valodu vienmēr paliks aktuāls.

LZA goda loceklis V.E. Z. Stankevičs: Baltiņas kundze ar pazemību palīdzēja atvērt acis nezinātājam - kas ir valoda. Ar atbildību saku - valoda (tulkojumā) man patīk, paveikts liels darbs. Teksts, ar kuru viegli komunicēt.

V. E. Z. Stankevičs pakavējās pie atsevišķu vārdu, tādu, kuru lietošana skaitās nepieļaujama, saglabāšanas tekstā, nemēģinot tos aizstāt ar sinonīmiem, kuri izteiktu to pašu jēgu, tikai piemērotā formā.

Akadēmiķe Raita Karnīte pateicās visiem par piedalīšanos sēdē. Bībeles biedrība dāvāja LZA vadībai Bībeles eksemplārus, kuri tika ar pateicību pieņemti.