LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēde
2014. gada 6. februārī

Sēdes dalībnieki noklausījās akad. Viktora Ivbuļa zinātnisko ziņojumu Indoeiropiešu pirmdzimtenes meklējumi saistībā ar Indiju un baltiem. Sēdes turpinājumā akadēmiķe Raita Karnīte īsumā iepazīstināja ar zinātnes starptautisko izvērtējumu humanitāro un sociālo zinātņu jomā. Diskusijā par zinātnes izvērtējumu piedalījās IZM pārstāvis Vadims Murašovs. Tradicionāli gada pirmajā sēdē nodaļas priekšsēdētāja ziņoja par nodaļas darbu 2013. gadā un plāniem un nodomiem 2014. gadam. Sēdes dalībnieki iepazinās ar jaunāko publikāciju izstādi.

Pirms sēdes tika atklāta LZA goda locekļa Jāņa Strupuļa jubilejas izstāde „Salasījis malku jaunībā nesalsi vecumā. Studiju un armijas laika gleznas (1971 – 1974)”. Sk. Zinātnes Vēstnesis, 10. 02. 2014.

***

Pētījumā par indoeiropiešu pirmdzimtenes meklējumiem akad. Viktors Ivbulis, ievērojamais Latvijas indologs, ar vispusīgu pieeju, izmantojot arheoloģiskos un valodnieciskos materiālus, strādājis pasaules valstu bibliotēkās. Pētījumu rezultāti apkopoti monogrāfijā Indoeiropiešu pirmdzimtenes meklējumi saistībā ar Indiju un baltiem. R., Zinātne, 2013., 303 lpp. Dr.h.c. philol. Sarma Kļaviņa, pateicās autoram. Nolēma: izteikt atzinību akadēmiķim Viktoram Ivbulim par pētījumiem indoloģijā, par pedagoģisko darbu un zinātniskās skolas izveidi.

***

Akad. Raita Karnīte raksturoja zinātnes starptautiskā izvērtējuma kritērijus un metodoloģiju. 150 institūcijas (t.sk. 17 humanitārās, 30 sociālās) vērtētas 6 paneļos, pēc 5 kritērijiem. Vērtējums 5 – 4 dots 15 institūcijām, vērtējums 3 – 33, vērtējums 2 – 20, vērtējums 1 – 22 , vērtējums 0 – 10 institūcijām, kas nav pierādījušas zinātnisku darbību. Vērtēšanas procesā daudz nepilnību: process ieilga, zinātnisko institūciju statuss ir mainījies, bijuši neveiksmīgi institūciju apmeklējumi, nepamatoti un institūcijām nezinot sacelta ažiotāža presē. Taču iegūts vērtīgs analītiskais materiāls, un, ņemot vērā trūcīgo zinātnes finansējumu, novērtējums nav nemaz tik slikts. Zinātniskās institūcijas, kas saņēmušas novērtējumu 2 vai augstāk, atzītas par nozīmīgām vietējā vai starptautiskā mērogā. Neskatoties uz to, ka novērtējums 2 (visraksturīgākais HSZ institūcijām) nozīmē sekmīgu darbību vietējā tirgū, IZM vēlas tās pakļaut kārtējām reformām.

Starptautiskais novērtējums ir atklājis nepilnības institūciju sagatavošanā novērtējumam – nepietiekoši uzrādīta starptautiskā sadarbība, pietrūkst pašnovērtējuma prasmes, jāceļ zinātnisko institūciju pašapziņa un jāmaina pasniegšanas filozofija – no trūkumcietēja tēla veidošanas un parādīšanas uz rīcībspējīgas organizācijas tēla veidošanu un parādīšanu. Zinātniekiem un zinātnes organizētājiem jāpanāk, ka starptautisko izvērtējumu neizmanto bāzes finansēšanas noteikšanai un institūtu reorganizācijai vai slēgšanai. LR IZM pārstāvis Vadims Murašovs skaidroja, ka metodika ir bijusi sarežģīta, jo bija jāaptver 150 pētnieciskās vienības. Viņš apgalvoja, ka rezultāti netiks izmantoti bāzes finansējuma noteikšanai. Nākamnedēļ būs pieejams IZM vienotais viedoklis, to publicēs ministrijas mājas lapā. Savas domas par zinātnes starptautisko izvērtējumu skaidroja akad. Tālavs Jundzis, akad. Saulvedis Cimermanis, akad. Maija Kūle. Sēdes dalībnieki nolēma uzklausīto informāciju paturēt prātā un uzturēt prasību, ka pētījumu rezultātu izvērtēšanai humanitāro un sociālo zinātņu jomās jālieto atšķirīga metodika kā dabas un tehniskajās zinātnēs.

***

Sēdes turpinājumā akad. Raita Karnīte detalizēti raksturoja HSZN paveikto (sk. LZA Gadagrāmata 2014) un darba plānu 2014.gadam. Viņa atzīmēja, ka uzlabojusies sadarbība ar LR IZM. Papildus pieciem prioritāro zinātņu virzieniem atvērts sestais, kas iekļauj sociālās zinātnes. Turpmākajā nodaļas darbībā galvenie izdevumi ir: stiprināt LZA lomu zinātnes un sabiedrības attīstībā, veicināt zinātnisko institūtu piedalīšanās VPP, veidot zinātnes produkta (zinātnisko pētījumu/zinātnieku/zinātnisko sasniegumu) datu bāzi. Lietderīgi apvienot LZA un RLB spēkus kopīgu pasākumu veidošanā (piem., J. Cimzes atcerei) un plašākas sabiedrības piesaistei HSZN pasākumiem

Par paveikto liecina jaunāko publikāciju izstāde. Nolēma: HSZN darbu novērtēt pozitīvi.

Sēdes sākumā LZA goda loceklis Dr. habil. oec. Pētera Guļāns iepazīstināja ar atziņām, kas apkopotas viņa jaunākajā grāmatā Ekonomiskās politikas problēmas. Iesniegumos valsts institūcijām un to atbildēs (2002 – 2013). Sēdes dalībnieki noklausījās Dr. philol. Daces Bulas, Dr. habil. philol. Benedikta Kalnača, Dr. philol. Baibas Krogzemes – Mosgordas ziņojumus par LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta aktualitātēm un perspektīvu. Dr. biol. Maija Bundule stāstīja dalību ERA- NET Plus projekta „ERA RUS Plus” pētījumu projektu konkursā”.

***

Dr. habil. oec. Pēteris Guļāns atzīst, ka Latvija ekonomiskās attīstības ziņā atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, atpalicību sekmējis politiķu un ierēdņu kvalifikācijas zemais līmenis. Autors personīgi ir vairākas reizes nesekmīgi mēģinājis ietekmēt valstī īstenoto ekonomisko politiku, pārliecināt par pieļautajām kļūdām, norādījis, kā tās labot un kādai jābūt sekmīgai valsts ekonomiskajai politikai. Taču mēģinājumi nav bijuši sekmīgi un ir paliekoši bez ievērības. Tas rosinājis vēlmi publicēt šo saraksti „augstā līmenī”. 11 gadus ilgā sarakste (52 raksti) sakārtota hronoloģiskā secībā par laiku, kad valsts ekonomisko politiku noteica piecu premjerministru vadītas valdības. Nosūtītās vēstules ir mēģinājumi vērst valdības vadītāju uzmanību, bet saņemtās 32 atbildes atspoguļo ierēdņu izpratnes līmeni risināmajos jautājumos. Akadēmiķes R. Karnīte, B. Rivža un LZA EI direktore Dr.oec. H. Jirgena sveica LZA goda locekli P. Guļānu ar grāmatas atvēršanu.

***

Sēdes dalībnieki noklausījās: Dr. philol. Daces Bulas ziņojumu par LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, tā aktualitātēm un perspektīvu. Institūtam ir divējādi uzdevumi – tas veic zinātnisko darbību, bet arī glabā Kr. Barona Dainu skapi. Šis UNESCO atzītais kultūras mantojums pienācīgi jāuztur, jāpadara pieejams. Taču tāda uzdevuma finansēšana neietilpst Latvijas zinātnes projektu finansēšanā. Pētnieki, kuri gatavo oriģinālas publikācijas, lemti diskriminācijai.

Institūta pētnieku darba rezultātā tapušās zinātniskās monogrāfijas parasti nav starptautiski citējamas, tāpēc to autori ar grūtībām kļūst par LZP ekspertiem. Zinātnes politika kavējas atzīt humanitāro zinātņu kolekciju uzturēšanu par kultūras un zinātniskā mantojuma saglabāšanu, kam jāpiešķir valsts finansējums.

Otrs risinājums – iekļaut institūta darbību Kultūras institūciju likuma (90.g.b.), regulējuma jomā - saglabāt kultūras mantojumu, padarīt to pieejamu tautai. Institūts veic arī izdevējdarbību, kopš 2008.g. izdotas 28 grāmatas. Institūtā ir trīs nodaļas – Literatūras nodaļa (vad. Dr. habil. philol. B. Kalnačs), Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļa (vad. Dr. art. G. Zeltiņa) un Latviešu Folkloras krātuve (vad. Dr. philol. R. Treija). Pētījumu stratēģija – vairāk starpdisciplināri pētījumi ar pastiprinātu ievirzi uz nozaru vēsturi. Daļa pētījumu domāta starptautiskai auditorijai – salīdzināmā literatūrzinātne, baltvācu literatūra, folkloras materiālu arhivēšana, mūsdienu procesi muzikoloģijā. Institūts piedalās starptautiskajās konferencēs, folkloristi darbojas visās starptautiskajās profesionālajās organizācijās. Trešā daļa no pētnieku sastāva ir jauni zinātnieki, pēdējos divos gados aizstāvētas sešas disertācijas. Zinātnieki strādā piecās Latvijas augstskolās. Eiropas projektos paredzēta jauno zinātnieku piesaiste. IZM beidzot ir aicinājusi parakstīt līgumu par VPP projektu pagarinājumu. Bāzes finansējums 2011.g. ir samazinājies par 70%, salīdzinot ar 2002. gadu.

Turpinot stāstījumu, akad. Benedikts Kalnačs iepazīstināja ar literatūrzinātnes attīstību. Literatūras nodaļā, pēta latviešu literatūras vēsturi, personības/daiļradi, literatūras vēstures teoriju, salīdzināmo literatūru, zinātniskos tulkojumus, veido datu bāzes. Visur ir starpnozaru sadarbība. No četrsējumu akadēmiskā rakstu krājuma Latvieši un Latvija 83 autoriem vienpadsmit strādā LU LFMI. „Latvieši un Latvija” ir mēģinājums dot jaunu ieskatu literatūrzinātnes problēmās. Zinātnieki secinājuši - literatūrzinātnē nav 50 gadu pārrāvuma kā latviešu valodas gramatikā. Jaunākās publikācijas: Pauls Daija, Kārlis Vērdiņš – par jaunāko literatūras vēsturē, Vera Vāvere – par Viktoru Eglīti ( darbs atzīmēts ar LZA V. Plūdoņa balvu), Anita Rožkalne – par Astrīdi Ivasku, Marians Rižijs – par Uldi Bērziņu; Ieva Kalniņa, Kārlis Vērdiņš – Mūsdienu literatūras teorija (darbs bija nominēts zinātnes sasniegummu TOP 10 2013 konkursam), Maija Burima Modernisma koncepti 19. un 20. gs. – tie ir darbi, kuri liecina par sasniegto. Nodaļas devumā vēl ietilpst: starpdisciplinārie pētījumi, starptautiskie semināri, doktorantu pieredzes transformācija, sadarbība starptautiskajos projektos: ERAF– Latvijas teātris Eiropā, ESF – robežvēstījumu politika un poētika.

Dr. philol. Baiba Krogzeme – Mosgorda stāstīja par Latviešu Folkloras krātuvi un jaunāko Latviešu tautasdziesmu (10 sējums) izdevumu. Folkloras krātuves pamatuzdevums ir latviešu tautasdziesmu pirmpublicējumi. Iznākuši desmit sējumi. Publicēšana sākās 1955.g., 1959.g. LZA Prezidijs deva atļauju publicēt, sekoja publikācijas 1955. – 1957., 1979. – 1984., 1993., 2000., 2004., 2008., 2013.gg. Vēl nepublicētas: kāzu, bēru, nerātnās dziesmas (apm. ~ 400 000). Precību dziesmas (10. sējums) iznāca ar LR Kultūras ministrijas un Kultūras fonda atbalstu.

Pētnieku uzdevums - padarīt tautasdziesmas publiski pieejamas, jo tās tautā dzīvo jau vairāk nekā 100 gadu. Zinātniskā izdevuma koncepcijas izstrāde, manuskripta izveide, rediģēšana – tas ir kopīgs komandas zinātnisks darbs. Sējuma veidošana ietver tautas dziesmu izpēti, kas vajadzīga, lai nošķirtu ciklu no cikla. 10. sējumā ir „garās dziesmas”, sējumam tradicionāli pievieno ieražu aprakstu. Akadēmiskais izdevums – tā ir tautasdziesmu interpretācijas vēsture vairāk nekā 30 gadu garumā. Pie tās strādājušas jau trīs folkloristu paaudzes, sāk darbu ceturtā. Mākslinieks gan ir nemainīgs – Dainis Rožkalns.

Akad. Tālavs Jundzis izteica pateicību institūtam un par darbu pie Latvieši un Latvija četru sējumu izdevuma!

Akad. Aina Blinkena: esmu sajūsmā par institūta virzienu, metodēm, milzīgo aptverto materiālu. Akad. Raita Karnīte: nebeidzu apbrīnot humanitāro zinātņu darba efektivitāti, paldies!

Nolēma: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pārskatu paturēt prātā, ieteikt LZP humanitāro un sociālo zinātņu darba rezultātiem pielāgot atšķirīgu (no dabas un tehniskajām zinātnēm) vērtējumu sistēmu. Institūtam novēlēt turpmākus panākumus zinātniski pētnieciskajā darbā.

***

Sēdes dalībnieki lēma par HSZN atbalstīta LZA Lielās medaļas pretendenta izvēli. Akad. Raita Karnīte pastāstīja, ka konsultācijās ar Nodaļas Padomi ir izskanējuši vairāki priekšlikumi, tostarp visbiežāk izskanējis priekšlikums piešķirt LZA Lielo medaļu akad. Saulvedim Cimermanim, taču viņš savu kandidatūru ir kategoriski noraidījis. R. Karnīte ierosināja ieteikt LZA Lielo medaļu piešķirt Dr. habil. philol. Viktoram Ivbulim par ievērojamu devumu indoloģijā, Indijas kultūras un vēstures izpētē un popularizēšanā, zinātniskās skolas izveidi un monogrāfiju Indoeiropiešu pirmdzimtenes meklējumi saistībā ar Indiju un baltiem, (Zinātne, R. : 2013., 303 lpp.)”. Galīgo lēmumu par LZA Lielās medaļas piešķiršanu pieņem LZA Senāts.

Akad. Tālavs Jundzis piebilda, ka ir izskanējuši vairāki priekšlikumus par iespējamajiem Lielās medaļas pretendentiem. Piemēram, akad. Jānis Stradiņš LZA Prezidentam adresētā vēstulē iesaka piešķirt Lielo medaļu rakstniekam, LZA Goda loceklim Albertam Belam, kas būtu pirmais gadījums, kad medaļu piešķirtu rakstniekam. R. Karnīte paskaidroja, ka akad. Stradiņš vēstulē min arī citus medaļas cienīgus akadēmijas locekļus, tostarp akadēmiķus Tālavu Jundzi, Ilgu Jansoni, Benediktu Kalnaču, Maiju Kūli, Juri Urtānu).

Pēc īsas diskusijas, vienbalsīgi balsojot, sēdes dalībnieki nolēma lūgt LZA Senātu atbalstīt nodaļas izvirzīto kandidātu, atzīstot, ka akad. Viktors Ivbulis ar savu zinātnisko darbību savdabīgā un nozīmīgā zinātniskās pētniecības virzienā (Latvijā tikai daži zinātnieki darbojas šajā virzienā); pedagoģisko darbību, skolojot Āzijas valodu speciālistus, kas ļauj Latvijas tautsaimniecībai integrēties plašajā Āzijas valstu tirgū, publicista un Latvijas zinātnes popularizētāja darbību izveidojot un ilgstoši (kopš 1994. gada) uzturot vienīgo pasaules mērogā pieejamo publikāciju angļu valodā – žurnālu Humanities and Social Sciences. Latvia (1993 – 2005); allaž aktīvo un nesavtīgo pilsonisko nostāju sabiedrībai svarīgos jautājumos, ir godam pelnījis Latvijas Zinātņu akadēmijas augstāko apbalvojumu - Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu.

***

Sēdes dalībnieki noklausījās Dr.biol. Maijas Bundules ziņojumu Par dalību ERA- NET Plus projekta „ERA RUS Plus” pētījumu projektu konkursā. (sk. Pielikumu).

Nolēma iegūto informāciju paturēt prātā, M. Bundules ziņojumu publicēt LZA mājaslapā un izdevumā „Zinātnes Vēstnesis”. (programmu ERA NET RUS Plus, kuru atvērs 2014. gada aprīlī).

***

Sēdes dalībnieki noklausījās akad. Viktora Ivbuļa pateicību par parādīto godu un ierosinājumu apspriest LZA HSZN vēstuli LR Tieslietu ministrei Baibai Brokai par nepilnībām Reliģisko organizāciju likumā. Likuma norma. kas skaidro reliģiskās organizācijas jēdzienu, draudzes un reliģiskas konfesijas definējumi, draudze s dibināšanas un sastāva regulējums (20 Latvijas pilsoņi), kā draudzes ekonomiskās darbības regulējums ir neprecīzs un pārprotams.

Akad. Vaira Vīķe–Freiberga norādīja, ka viena no lielākajām problēmām, arī pasaulē, ir reliģisko sektu atzīšana un to ekonomiskā darbība. Piem., Vasarsvētku draudzei ir pēctecība no seniem laikiem. Bet Durgas templis (Rīgā) balstās uz cilvēku lētticību, uz hipnozi. Savulaik Kvebekas provincē izveidojās Saules tempļi – klasiska krāpniecības forma. Likuma vara var ierobežot tiesības operēt ar materiālajiem līdzekļiem.

Akad. Juris Krūmiņš atzina, ka likums ir pieņemts ar defektiem, tas jāatver un jālabo. Mums konkrēti jāuzsver – tieši KAS jālabo. Viņš ierosināja apspriest jautājumu ar LZA kor.loc. Ringoldu Balodi.

Akad. Raita Karnīte rezumēja diskusiju šādi: sagatavosim īsu vēstuli ar skaidrojošo daļu pielikumā. Apspriedīsim nodaļas padomē un nosūtīsim adresātam.

Akad. Viktors Ivbulis piebilda, ka likums kopš 1995. gada ir vairākkārt (R.K. – astoņas reizes) grozīts. Vēstulē jāuzsver divas idejas – par aplamu draudzes jēdzienu un par vājo reliģisko organizāciju saimnieciskās darbības regulējumu.

Nolēma: problēmu risināt nodaļas padomē.