Laura Uzule, Vita Zelče "Latviešu kapusvētki: identitātes rituāls". Mansards, R. : 2014., 286 lpp.     Pētījums  veikts Latvijas Zinātņu akadēmijas vadītās valsts pētījumu programmas "Nacionālā identitāte" projekta "Latvijas sociālā atmiņa un identitāte" ietvaros. Grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds. Kā skaidrots LU SZF paziņojumā  (skat.: http://www.lu.lv/zinas/t/28126/), apgāda "Mansards" sērijā "imperfectum" tiek izdoti pētījumi, kas ne tikai bagātina zināšanas,  bet arī sekmē kritisko domāšanu, analītisko spriestspēju un morālo vērtību skaidrību. Grāmatas mērķis  -  atklāt un dokumentēt latviešu identitāti  neparastā aspektā.

     Pētījumu par latviešu kapusvētkiem gan hronoloģiski, gan metodoloģiski veido divas tematiskās daļas. Pirmajā aplūkota  tradīcijas ģenēze un vēsture, apkopojot literatūrā, presē, atmiņu stāstos, arhīvu dokumentos atrasto informāciju. Tā analizēta, sistematizēta un izklāstīta laiksecīgi,  tematiski strukturēta stāsta veidā. Otrajā daļā iztirzāta kapusvētku  tradīcija mūsdienās.  Izmantota antropoloģiskā pieeja un mediju analīze. Trijos gados  (2011-2013) kapusvētku laikā 40 kapsētās veikti novērojumi, 500 kapusvētku dalībnieku aizpildījuši anketas, vērtējot kapu un kapusvētku kultūras tradīciju Latvijā.

      Grāmatas vizuālo tēlu veidojusi māksliniece Laura Āboliņa. Saturu bagātina fotogrāfijas no  personīgajiem ģimeņu  albumiem, arhīvu un muzeju krājumiem, kā arī no kapusvētku norises vietām dažādās Latvijas kapsētās.

„Kārlis Mīlenbahs un viņa laikmets". Sast. Ina Druviete,  LU Latviešu valodas institūts, R.: 2014., 351 lpp. 

   Pētījuma būtība izteikta  virsrakstā. Jau iepriekš lasītāji saņēma Inas Druvietes sastādīto Kārļa Mīlenbaha „Darbu izlasi" divos sējumos (zin. red. Sarmīte Lagzdiņa. 1 sēj. R.: LU Latviešu valodas institūts, 2009; 2. sēj. R.: LU Latviešu valodas institūts 2011). 

     Zinātnes vēsturei nozīmīgi ir teksti, sabiedrības vēsturei, precīzāk, laikmeta gara un ideju  izpratnei -   viss, kas saistīts ar  tālaika  uzskatu  atklāsmi.  Autore izvēlējusies saistošu  pieeju - raksturot izcilā  valodnieka  uzskatu attīstību viņa aktīvās dzīves periodā  - 19. - 20. gs. mijā, izmantojot  presē  („Dienas Lapā", „Baltijas Vēstnesī",  „Dzimtenes Vēstnesī" u.c.)   publicētās polemikas ar Jāni Sirmo,  Juri Kalniņu,  Zariņu Kārli, Raini, Viktoru Eglīti,  K. Mīlenbaha  rakstītās recenzijas un recenzijas par viņa darbiem. Piemēram,  žurnālā „Austrums" 1893., Nr. 9. ir recenzija „Homēra Odisejas piektais un sestais dziedājums, K. Mīlenbaha tulkots", kuru   ar pseidonīmu  J. Cilvēks   parakstījis Jānis Endzelīns. Par K. Mīlenbahu  rakstījuši  J. Velme, L.Bērziņš,  T. Zeiferts, P. Šmits,  J. Endzelīns, Āronu Matīss, L. Admovičs un citi  latviešu kultūras  darbinieki, paužot   savu attieksmi,  uzsverot aktualitātes, kas vietumis skan apbrīnojami mūsdienīgi.     

    Izdevumu papildina    personu,   saīsinājumu un  Kārļa Mīlenbaha bibliogrāfijas  rādītāji, dodot  bagātu  iespēju  studentiem un  interesentiem iepazīties ar  ievērojamā  valodnieka  veikumu  latviešu valodas  labā. 

    „Latviski  runāt, latviski domāt, latviski just", vēlēja  Kārlis Mīlenbahs.  „Bet , ja kopsim savas tautas pašapziņu,  ja uz ārieni  ar savu valodu uzstāsimies tāpat, kā citas kultūras tautas to tagad dara, ja pareizi iedēstīsim tautas mīlestību un cienīšanu saviem bērniem, jaunajai paaudzei, tad...  mūsu jaunā paaudze varēs dziedāt: „Mēs modušies uz jaunu, jauku dzīvi, mūs modinājis laika gars". („Tēvija", 1890, Nr. 21, 23. maijs). 

         Tatjana Berga. „ Piltenes depozīts. Naudas apgrozība Kurzemē 13. gadsimtā" . The Piltene Hoard. Coinage circulation in Courland in the 13th century".  R. Zinātne,  R. :  2014., 95 lpp. 

     13. gadsimts - laiks, kad  Latvijas teritorijā sākās krusta kari,  līdz ar to  intensificējas   kustība, tirdzniecība,  palielinājās monētu  apgrozība, veidojās naudas sistēma.  Tieši 13. gs.  atradumi  ir īpaši nozīmīgi numismātiem,  jo iepriekšējais, 12.  gs.,   bija bezmonētu periods, kas nomainīja  9. - 11. gs. ar vikingu starpniecību ievestās monētas.  13.gs. monētu kalšanas tiesības Rīgā bīskaps Alberts piešķīra vācu tirgotājiem no Gotlandes.  Šādas  monētas atrastas trijos depozītos - Vecrīgā, Sv. Gara konventā,  Peldu ielā un Ikšķilē.  Kurzemē Vācu ordeņa aktivitāte  sākās  vēlāk,  par ietekmi  sacenšoties ar dāņiem un zviedriem. Ziemeļkurzemē atrastās  Ziemeļreinas un Vestfālenes monētas  bija apgrozībā līdz  13.gs. 70.gadiem, tad  tām pievienojās citās  Vācijas pilsētās kaltā nauda.  Depozīti  Ziemeļkurzemē liecina par   Ventas ūdensceļa izmantošanu no ietekas  jūrā  līdz Ventas rumbai pie Kuldīgas.  Ar metāla detektoru 2012. g.   tīrumā Piltenes apkārtnē atrada depozītu - 88 monētas,  29 sudraba stienīšus, divus bronzas atsvariņus.  Atraduma kopējais svars - 519,433 g. Kāda saistība 2013.g. 23. janvārī  pieņemtajiem Grozījumiem likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību", kuri nosaka, ka arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastās senlietas,  ar datējumu līdz 17.gs. ieskaitot, pieder valstij, un Piltenes depozītam,  analizē numismāte Dr. hist. Tatjana Berga.