2.decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) norisinājās pasākums veltīts Latvijas folkloras krātuves 90. gadadienai. Krātuve tagad radusi jaunu mājvietu - jaunās bibliotēkas telpās, līdzās Dainu skapim.

Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš uzrunā minēja, ka folkloras krātuves vēsture bijusi gana raiba, bet tā ir paliekoša un stabila vērtība, kas ir vienmēr pastāvējusi un ir vajadzīga arī turpmāk. „Draugi statistiķi teikuši: „Ja kāda institūcija eksistējusi 90 gadus, tad tā eksistēs vēl 90 gadus". Latvijā esam spēcīgi vairākās nozarēs - ķīmijā, fizikā, bet nākas saskarties ar citu valstu konkurenci, tādēļ būtiski, ka uzturam latviešu folkloru, kas ir tikai mūsu." M. Auziņš LFK novēlēja skaisti nosvinēt svētkus, labi iedzīvoties jaunajā ēkā un attīstīt talantus.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis uzsvēra, ka LFK mantojums ir izaudzis par ievērojamu vērtību, kur neatsveramas ir tautasdziesmas, varoņdziesmas, kas veidoja mūsu valodu koku. „Esmu ārkārtīgi gandarīts, ka folklorā darbojas S. Laime un V.Vīķe-Freiberga, atklājot analīzes metodes, kas spēj ieraudzīt kopsakarības un atklāt dažādas iespējas un faktus. Nozīmīga ir sociālā vēsture cilvēku likteņos, kur ar mūsu zinātnisko redzējumu aizklīst citos kontinentos, turpinot Latvijas dzīvi, īstenojot Latvijas dzīvesziņas, principus." O.Spārītis novēlēja kļūt par sazarotu, spēcīgu straumi, kas turpina vākt vēsturi, iestādīt to šodienas cilvēku apziņā. „Lai Dainu skapis LNB 5. stāvā jūtas ērti, labi, droši un kalpo zinātnei tik ilgi, cik glabājās LZA ēkā, kalpojot sabiedrībai!"

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore un vadošā pētniece Dace Bula uzsvēra, ka LFK jubilejas gads ir bijis veiksmīgs, daudz paveikts zinātnes laukā - ir izdotas grāmatas, notikušas konferences un īstenoti projekti, kā arī veiksmīgi norisinājusies pārcelšanās uz LNB jaunajām telpām. Folkloras krātuves statusu stiprinās Nemateriālā kultūras mantojuma likums, kā arī Dainu skapja programma.

Pasākuma ietvaros tika prezentētas divas grāmatas - „Latviešu folkloristika starpkaru periodā" (Apgāds „Zinātne", 2014) un „Folkloras vākšanas vēsture fotogrāfijās" (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2014).

Autoru kolektīva -  R. Treijas, S. Laimes, T. Ķenča, S. Reinsones sastādītā grāmata D. Bulas redkolēģijā „Latviešu folkloristika starpkaru periodā" uzstāda jautājumus - Cik lielā mērā mūsdienu folkloras pētniecība rūpējas par nozares vēsturi? Kādi apstākļi skubina tai pievērsties? Kādas pieejas tiek izmantotas centienos to izvērtēt? Grāmatā sniegts īss ieskats starptautiskajā nozares historiogrāfijā, kas ļauj izprast kontekstu, ko bija būtiski ievērot, veidojot monogrāfiju par starpkaru folkloristiku Latvijā.

Albuma „Folkloras vākšanas vēsture fotogrāfijās" sastādītājs ir A. Lielbārdis. Albumā ir iekļauti 223 foto uzņēmumi (fotogrāfijas, foto negatīvi) no latviešu folkloras krātuves fondiem, kuros atspoguļota folkloras vākšana - ievērojami teicēji, folkloras vācēji, pierakstītāji un ieskaņotāji, kā arī folkloras pieraksta situācijas no dažādām Latvijas vietām. Fotogrāfijas sakārtotas hronoloģiski - no 1925. līdz 1992. gadam, sniedzot iespēju izsekot folkloras vācēju darbam cauri laikiem. Latviešu folkloras krātuve ir viens no bagātākajiem folkloras arhīviem Eiropā. Krātuve ir dibināta 1924.gadā Rīgā, to pēc somu folkloras arhivēšanas principiem izveidoja un sākotnēji arī vadīja Anna Bērzkalne. Šobrīd krātuvē glabājas aptuveni trīs miljoni folkloras vienību - starp tām arī foto attēli (fotogrāfijas, foto negatīvi un foto pozitīvi), kas uzņemti, sākot jau ar 19. gadsimta 20. gadiem.

Par jaunizveidoto Latviešu Folkloras krātuves digitālo arhīvu var spriest, to apmeklējot adresē http://www.garamantas.lv .

Papildu informācija:

Latviešu folkloras krātuve nosvinējusi deviņdesmito gadskārtu (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 02.12.2014.)

Latviešu folkloras krātuve svin 90 gadu jubileju (Latvijas Universitāte, 02.12.2014.)