12. decembrī LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa bija aicināta piedalīties zinātniskajā  konferencē „Pāvesta Franciska runas ES Parlamentā un Eiropas Padomē - filozofiskie secinājumi Latvijai". To rīkoja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts (turpmāk tekstā - LU FSI) sadarbībā ar Latvijas Universitātes bibliotēku. Konferenci atklāja LU FSI direktore Maija Kūle, LU prorektors Indriķis Muižnieks un Romas baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs  Stankevičs.

Andris Marija Jerumanis (Beļģija) ar referātu „Eiropa, globalizācija un kristīgais mantojums", galvenokārt, uzsvēra globalizācijas ietekmi uz cilvēku un tautas dzīvi, radot bailes, kas saistītas ar neierobežojamo migrāciju.

Maija Kūle ar referātu „Filozofijas nozīme Latvijā pāvesta Franciska runas kontekstā" pozicionēja pāvesta Franciska apgalvojumu par „Eiropu kā vecmāmiņu", kas saistās ar novecošanu, vientulību, enerģijas trūkumu, vērtību relatīvismu, respektīvi, Eiropa vairs nav auglīga un enerģijas pilna. Tika likts uzsvars arī uz Eiropas dzīves ārkārtīgi straujo tempu un uzsvērta vērtību nozīme cilvēka dzīvē, piemēram, šādos jautājumos: migrācija, dzīvības kā vērtības uzturēšana, atbildība, ekoloģija, izaugsmes ideju spēka uzturēšana, ģimene, tehnokrātisms, pragmatisms utt.

Solveiga Krūmiņa-Koņkova referātā „Tālais tuvums. Pāvests Francisks un atbrīvošanas teoloģija" uzsvaru lika uz strukturālo nevienlīdzību.

Inese Runce, uzstājoties ar referātu „Garīguma dimensija Pāvesta Franciska runās", akcentēja Pāvesta pārdomas par solidaritāti, sociālo taisnīgumu, cilvēka transcendentālo cieņu, brīvību un gudrību. Citēšanas vērts ir I. Runces minētais: „Spēja drosmīgi pateikt patiesību iet roku rokā ar iespēju veidot dialogu".

Māra Kiope referātā „Pāvesta Franciska runas Eiropas parlamentā filozofiskie avoti" aicināja uz nepieciešamību pēc pētniecības garīgās attīstības.

Valdis Tēraudkalns ar referātu „Reliģijpētnieciskas piezīmes par pāvesta Franciska runām"  uzsvēra pāvesta iestāšanos par taisnīgu sabiedrību, kā nabadzīgo aizstāvība, militāro konfliktu aizliegums, palīdzība jauniešiem  utt.  Citējot pāvestu Francisku „Eiropa ir noguris kontinents, kas pielūdz naudas elku".

Otro konferences daļu iesāka Rihards Kūlis ar referātu „Pret-egoistiski izprastajām cilvēktiesībām, par sociālo kopību", minot, ka Eiropas pamatvērtība ir indivīds, šis indivīds nepārprotami kļūst par galveno vērtību - par indivīdu, kas „stāvēs uz skatuves". R. Kūlis citēja nozīmīgas atziņas: „Es dzīvoju pasaulē, kuru veidoju, es esmu kosmosa centrs" un  „Cilvēks ir miris. Ir mirusi literatūra, filozofija!"

Ella Buceniece ar referātu „Pāvesta Franciska runa un eko-fenomenoloģijas attīstība pasaulē" diskutēja par to, ka demokrātijai jākļūst reālai, ka ģenderisms ir sociāla konstrukcija un balstīts dzimumdiferencē.

Konferences dalībnieki noklausījās arī jauno zinātnieku sniegumu, kas raisīja plašas diskusijas. Konferencē piedalījās vairāki jaunie zinātnieki - Elvīra Šimfa ar referātu „Individuālisms un „augstākais labums": cilvēka cieņas pamatojamības problēma", Iveta Pirktiņa ar referātu par tēmu „Cik nozīmīgs šodienā ir pāvesta lietotais filozofiskais jēdziens „transcendentāls"? Konferenci noslēdza Māris Kūlis ar diskusiju par „Rafaela gleznas interpretācijas nozīmi pāvesta Franciska runā: patiesības div-veidība".

Konferences nobeigumā, pozitīvā gaisotnē, referātos dzirdēto tematiku komentēja un diskusiju tālāk risināja M. Kūle, Z. Stankevičs un S. Krūmiņa-Koņkova.

Papildu informācija:

http://www.fsi.lu.lv/?sadala=1&id=606

http://www.fsi.lu.lv/?sadala=1&id=609

http://katolis.lv/biblioteka/tematiskais-katalogs/politika/mara-kiope-par-pavesta-franciska-runas-ep-filozofiskajiem-avotiem.html