2015. gada 30. aprīlī, saulainā pavasara dienā, Rīgas Pirmajos Meža kapos atvadījāmies no LZA īstenās locekles, profesores, Dr.habil.philol. Valentīnas Skujiņas - izcilas valodnieces un ilggadīgas latviešu terminoloģijas lietu virzītājas. Valentīnas Skujiņas kolēģi un audzēkņi uzsvēra viņas lielo ieguldījumu latviešu valodas kopšanā un attīstībā, mierīgo un draudzīgo attieksmi pret citiem kopīga darba darītājiem, un ar klusu piekrišanu uztvēra LZA prezidenta, akadēmiķa Ojāra Spārīša salīdzinājumu „kā eņģelis viņa staigāja mums līdzās".

Mēs, kas strādājām Valentīnas Skujiņas vadītajā LZA Terminoloģijas komisijā, atceramies rūpību, ar kādu tika darināts katrs termins. Valentīna Skujiņa gādāja, lai katra sēde būtu sagatavota un darbs tajās efektīvs. Katrs jauns vārds tika iepriekš pārrunāts, pārdomāts, izprasts, izlocīts, izgaršots, izčāpstināts un izklausīts, kamēr tas apmierināja prasīgos terminologus un sēdē tika panākta vienošanās. Cīņa par „eiru" nedeva rezultātu, bet tā ilga vairākus gadus un raksturoja Valentīnas Skujiņas principiālo nostāju valodas pusē.

Atvadoties no Valentīnas Skujiņas, terminologi uzsvēra, ka Valentīnas Skujiņas 2002. gadā izdotās grāmatas „Latviešu terminoloģijas izstrādes principi" ir latviešu terminologu rokasgrāmata, un publicētie terminoloģijas pētījumu rezultāti ir noderīgi darbā. Kur nu vēl apjomīgais darbs „Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca", kas iznāca Valentīnas Skujiņas vadībā 2007. gadā un citi darbi. Valentīnas Skujiņas organizētās diskusijas un konferences par terminoloģijas jautājumiem interesēja arī ārzemju terminologus, un viņa pati bieži piedalījās starptautiskās konferencēs ārvalstīs.

Esmu pateicīga Valentīnai Skujiņai par to, ka viņa man iemācīja izprast valodu kā efektīvu un nepārprotamu sazināšanās līdzekli, vārdu un teikumu loģiku. Atmiņai no Valentīnas Skujiņas man paliks divi viņas veltījumi dāvinātajās grāmatās. Uzsākot darbu LZA Terminoloģijas komisijas Ekonomikas terminu apakškomisijā, saņēmu no Valentīnas Skujiņas grāmatu „Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata" ar veltījumu „Skaidru domu precīzā vārdā paust ir māksla. Apgūt to katram ir pa spēkam." Nedaudz vēlāk, 2002, gada septembrī ieraksts grāmatā „Latviešu  terminoloģijas izstrādes principi" vēstīja: „Ar dziļām saknēm pagātnē un ražīgu darbu tagadnē lai stiprinām mūsu tautas un valodas attīstības gaitu nākotnē!"

Atvadu brīdī Valentīnas Skujiņas vaigu skāra gaišs saules stars un atvadu zālē bija dzirdama moža putnu dziesma - it kā nododot gaišās domas un sirds siltumu, ko mēs visi vēlam mūsu izcilajai laikabiedrei, un mierinot, ka tādi cilvēki, kā Valentīna Skujiņa, nekad neaiziet pavisam ...