2015. gada 29. oktobrī norisinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas (HSZN) sēde, kuras darba kārtībā bija paredzēti trīs jautājumi:

• Dr. habil. oec. Baiba Rivža - VPP EKOSOC LV 1. posmā paveiktā un 2.posma izaicinājumu publiskā izskatīšana.
• Dr. philol. Māra Grudule - „Kurzemes kultūrvēstures izpētes jautājumi 18.gs".
• Balvu ekspertu komisiju apstiprināšana.

Sēdes iesākumā R. Karnīte aicināja vispirms klātesošos uzklausīt LZA īstenā locekļa kandidāti LZA korespondētājlocekli Māru Gruduli, sniedzot ziņojumu par savu profesionālo un akadēmisko darbību.

M. Grudule klātesošos iepazīstināja ar savu dzīves gājumu, uzkrāto pieredzi un akadēmisko darbību. M. Grudule ir Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) profesore, Latviešu literatūras vēstures un teorijas katedras vadītāja, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece. Galvenie pētniecības virzieni- 16.- 18. gs. latviešu literatūras vēsture (pamatteksti, konteksti, oriģināla un tulkojuma salīdzinājums) un 16. un 17. gs. latviešu dzeja (sakari ar Poliju, Zviedriju, vācvalodīgo Eiropu kā tekstu spogulis), kā arī Baltijas vācu literatūra no 13. gs. līdz mūsdienām. M. Grudule lasa LU HZF studentiem tādus lekciju kursus kā piemēram A. Čaka daiļrade, neomītisms 20.gs. literatūrā un reģionālā literatūra. 2006. gadā M. Grudule saņēmusi Gada balvu literatūrā par darbu pie kolektīvās monogrāfijas „Vācu literatūra un Baltija" (2005). Īpašu ievērību M. Grudules pētniecībā izpelnījies Gotharda Frīdriha Stendera devums. No 2010. - 2015. gadam M. Grudules zinātniskās atziņas atspoguļotas 30 zinātniskajos darbos. Nozīmīgākās M. Grudules zinātniskās publikācijas - „G.F. Stenders un Kurzemes latviešu dziesmu grāmata (1754)" (Literatūra un reliģija, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2014, 68.-79.lpp.), „The Dawn of Latvian Poetics (1697) and its Resonance in the 19th Century Literature" ((Re) Contextualizing Literary and Cultural History. The Representation of the Past in Literary and Material Culture. 77. Acta Universitatis Stcokholmiensis Stockholmer Germanistische Forschungen. Stockholm 2013, p.149.- 169.), „Vācbaltieši Latvijas un latviešu kultūras vēsturē" (Grām.: Latvieši un Latvija. IV sēj. Latvijas izglītība, kultūra un zinātne. Rīga: LZA, 2013, 207.-231. lpp.). M. Grudulei izveidojusies īpaša sadarbība ar Tukuma muzeja direktori Agritu Ozoli un LZA goda doktori Intu Dišleri, piedaloties grāmatas „Ģertrūde fon den Brinkena. Nogrimusī zeme. Piedzīvojumi divos pasaules karos, boļševiku laikā un pēckara gados" (Tukums: Tukuma muzejs, iespiests SIA „Dardedzes hologrāfija", 2015, 416 lpp.) tapšanā kā tekstu zinātniskajai redaktorei.

Pēc M. Grudules stāstījuma R. Karnīte aicināja klātesošos izteikt savu viedokli par LZA īstenā locekļa kandidāti M. Gruduli balsojumā.

LZA HSZN nodaļas locekļi tika aicināti savu viedokli izteikt balsojumā arī elektroniskā veidā. Klātienē balsojumu izteica 30 balsotāji, bet elektroniski saņemti 16 balsojumi. Izvirzītā kandidāte LZA īstenā locekļa vakancei tiek atbalstīta un kandidatūras izvērtēšana tiek nodota tālākai izskatīšanai LZA Senātā.

Sēdes ietvaros tika pieņemts atklāti balsot par LZA goda doktora nosaukuma piešķiršanu Kārlim Kangerim, kuru šai vakancei izvirzījusi Latvijas Universitātes (LU) aģentūras „LU Latvijas vēstures institūts". LZA īstenais loceklis Guntis Zemītis uzsvēra, ka K. Kangeris ir trimdas vēsturnieks, kas pārcēlies uz dzīvi Latvijā. Sekmīgi turpina vēsturnieka karjeru institūtā. Zinātniskā darbība saistās ar mītu revīziju, leģendām zinātniskā skatījumā, Vilhelmu Munteru, Salaspils koncentrācijas nometnes mītu kā arī citām tematikām. G. Zemītis uzsver, ka K. Kangeris ir pelnījis būt saistīts ar LZA saimi. Savukārt, LZA goda doktors Leo Dribins uzsvēra, ka K. Kangeris ir „vēstures arājs", pēc savas zinātnieku darba metodes un zināšanām  ir ierindojams ģenerācijas pētniekos. Klātesošie 30 balsotāji atbalstīja K. Kangera kandidatūru uz LZA goda doktora nosaukuma piešķiršanu. Balsojums tika pieņemts par spēkā esošu un nodots tālākai izskatīšanai LZA Senātā.

Sēdes turpinājumā akadēmiķe R. Karnīte aicināja klātesošos uz VPP EKOSOC-LV programmas publisku apspriešanu.

LZA īstenā locekle Baiba Rivža klātesošajiem sniedza detalizētu ieskatu valsts pētījumu programmas „Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai - jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai (EKOSOC-LV)" 1. posmā paveiktajā un iepazīstināja ar programmas 2. posma uzdevumiem. Iesākumā akadēmiķe B. Rivža klātesošos iepazīstināja ar VPP EKOSOC-LV  praktisko mērķi - viedās specializācijas nostādnēm atbilstošas tautsaimniecības transformācijas un attīstības modeļa izstrādi. Programma izveidota, lai daudzpusīgos zinātniskos pētījumos radītu zināšanu bāzi par valsts un sabiedrības ilgtspējīgas attīstības procesiem un veidotu ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un rīcībpolitiku teorētisko pamatojumu. Programmā kopumā ir 10 apakšprojekti, kuros iesaistīti 199 dalībnieki no dažādām augstskolām un universitātēm, institūcijām un uzņēmumiem. Akadēmiķe uzsvēra, ka līdz šim nozīmīgs ieguldījums veikts teorētiskā pamatojuma, kā arī Eiropas un Latvijas likumdošanas izpētē, izveidota sākotnējā bibliogrāfija, izmantotās literatūras un avotu saraksts, apkopota svarīgākā zinātniskā literatūra, izveidots pētījumu metodoloģiskais ietvars, izveidota starpdisciplināru kvalificētu pētnieku komanda, aizstāvēti vairāki maģistra un doktora darbi, veikta pirmā kvantitatīvās un kvalitatīvās informācijas apkopošana (aprēķini, intervijas un ekspertu viedokļi par pētījumu problemātiku), programmas projektu rezultātu izplatīšanai un popularizēšanai ir izveidotas atsevišķas projektu mājas lapas Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas, kā arī universitāšu un augstskolu interneta vietnēs.

B. Rivža klātesošos iepazīstināja arī ar katrā apakšprojektā paveiktajiem rezultātiem un plānotiem uzdevumiem nākotnei, uzsverot ikviena apakšprojekta pētāmās problemātikas nozīmīgumu zinātnes attīstībā.

Akadēmiķe B. Rivža bija uzrunājusi sēdē piedalīties apakšprojekta 5.2.1. „Izpētīt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ārējos tirgos un sniegt priekšlikumus tās stiprināšanai" vadītāju, Dr.habil.oec., Remigiju Poču (Rīgas Tehniskā universitāte).

LZA korespondētājloceklis R. Počs klātesošos iepazīstināja ar projekta mērķi- izstrādāt teorētisko pamatojumu un praktiskos risinājumus Latvijas uzņēmumu/ nozaru konkurētspējas ārējos tirgos stiprināšanai un palielināšanai. R. Počs iepazīstināja arī ar projekta 1. posma rezultātiem, uzsverot, ka ir uzsākts darbs pie teorētiskā pamatojuma izstrādes, veikta dažādu literatūras avotu analīze un izveidots sākotnējais bibliogrāfiskais saraksts dažādu konkurētspējas aspektu analīzei, veikti aprēķini, intervijas un ekspertīzes dažādu konkurētspējas ietekmējošo faktoru novērtēšanai. R. Počs piezīmēja, ka teorētiskā pamatojuma papildināšanu, precizēšanu un attiecīgu aprēķinu veikšanu plānots turpināt arī nākamajos projekta posmos, tādējādi nodrošinot izvirzītā mērķa sasniegšanu. 5.2.1. projekta ietvaros 1. posmā aizstāvēti 2 maģistra darbi, rezultāti aprobēti vairākās starptautiskās konferencēs Latvijā un ārvalstīs, publicēšanai iesniegti vairāki zinātniski raksti, kā arī izveidots pieteikums Eiropas komisijas Apvārsnis 2020 programmai. R. Počs uzsvēra, ka nemitīgi tiek informēta sabiedrība par projekta uzdevumu izpildes un mērķu sasniegšanu, kā arī projekta popularizēšanu starptautiskās konferencēs un interneta vietnēs.

Akadēmiķe B. Rivža bija uzaicinājusi sēdē piedalīties arī apakšprojekta 5.2.4. „Sabiedrības atjaunošana, samazinot depopulācijas riskus, veicinot tautas ataudzi un saiknes ar diasporu sekmīgai Latvijas tautsaimniecības transformācijai" vadītāju, Dr.habil.oec., Juri Krūmiņu (Latvijas Universitāte).

LZA īstenais loceklis J. Krūmiņš klātesošos iepazīstināja ar projekta mērķi- izveidot starpdisciplināru, citu valstu pozitīvā pieredzē balstītu un Latvijas reģionālajiem apstākļiem piemērotu, detalizētu iedzīvotāju ataudzes, sabiedrības atjaunotnes un diasporas iesaistes pētniecisko ietvaru sabiedrības attīstības likumsakarību skaidrošanai un darbaspēka piedāvājuma risinājumiem ilgtermiņā. Projekts veido pamatu ilgtspējīgas attīstības rīcības politikai Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī. J. Krūmiņš uzsvēra, ka projektā iesaistītie pētnieki cenšas risināt teorijas un praktiskas dabas jautājumus. 5.2.4. projekta pētījumā ieinteresētās institūcijas un sadarbības partneri ir Latvijas Centrālā statistikas pārvalde, Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija, Veselības ministrija, Demogrāfijas lietu padome, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Ārlietu ministrija un Slimību profilakses un kontroles centra Veselības statistikas nodaļa.

Pēc VPP EKOSOC-LV programmas pārstāvju stāstījumiem rosinājās plašas diskusijas par programmas risināšanas aktuālajiem pētniecības jautājumiem un to tendencēm.

Sēdes noslēgumā tika apstiprinātas balvu ekspertu komisijas „Jāņa Endzelīna balvai latviešu valodniecībā, baltoloģijā" (Benita Laumane, Daina Nītiņa, Jānis Valdmanis, Dace Markus, Aleksejs Andronovs, Anna Stafecka), „Tālivalža Vilciņa vārdbalvai socioloģijā" (Maija Kūle, Tālis Tisenkopfs, Aivars Tabuns, Juris Tālivaldis Urtāns, Raita Karnīte), „Friča Brīvzemnieka vārdbalvai folkloristikā, Latvijas etnogrāfijā un antropoloģijā" (Saulvedis Cimermanis, Juris Tālivaldis Urtāns, Valdis Muktupāvels, Janīna Kursīte, Anna Stafecka, Rita Treija, Māra Vīksna) un „Zentas Mauriņas balvai jaunajiem zinātniekiem literatūrzinātnē vai filozofijā" (Māra Grudule, Maija Kūle, Dace Markus, Viktors Hausmanis, Jānis Zilgalvis, Juris Krūmiņš, Aivars Tabuns, Igors Šuvajevs) un „Jauno zinātnieku balvai" (Māra Grudule, Maija Kūle, Dace Markus, Viktors Hausmanis, Jānis Zilgalvis, Juris Krūmiņš, Aivars Tabuns, Igors Šuvajevs).

LZA HSZN zinātniskās sekretāres p.i. Līva Griņeviča