LZA augstceltnei – 50

16. decembrī restaurētajā Mazajā zālē notika LZA Senāta sēde kopā ar Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmiju, lai atzīmētu 50 gadus, kopš Augstceltne ir Zinātņu akadēmijas mītne, un ZA prezidentu portretu galerijas atklāšana. Par stalto ēku runāja LZA prezidents Juris Ekmanis un Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, sasirgušā akadēmiķa Jāņa Krastiņa referātu nolasīja šurnāla “Latvijas Architektūra” galvenais redaktors Jānis Lejnieks, atmiņās dalījās RTU rektors Ivars Knēts, kurš kā Celtniecības tehnikuma audzēknis nācis ekskursijā uz vareno jaunceltni, un arhitekts Oļģerts Krauklis, kurš kā students pielicis savu roku bijušās Krievu sētas ēku 12 m garo un 30-40 cm plato siju sazāģēšanā apkārtējiem tantukiem malkā. “Materiāls bija pirmšķirīgs, no tā varēja būvēt vijoles vai cītaras, bet mēs sazāģējām to malkā...” ar šodienas prātu sūkstījās arhitekts. Viņš arī pilnīgi noliedza tautā it kā populāro šīs ēkas dēvēšanu par Kolhoznieku namu, jo jau pats vārds kolhoznieks ir bez kādām saknēm tautas mentalitātē. Tauta pazīst jēdzienu zemnieks. Turklāt neviens kolhoznieks šajā namā nekad kāju nav spēris.

LZA prezidents Juris Ekmanis ar balvas laureātiem A.Edžiņas foto

Profesors Jānis Dirba ar Juri Ekmani un AS “LATVENERGO” prezidentu Kārli Miķelsonu A.Edžiņas foto

12. decembrī AS “LATVENERGO” ēkā Pulkveža Brieža ielā 12 notika katra gada nogales pasākums, kad LZA un AS “LATVENERGO” pasniedz Alfrēda Vītola vārdbalvu par izcilu devumu enerģētikā, divas Gada balvas par nozīmīgu devumu enerģētikā vai ar to saistītās inženierzinātnēs (ja lietišķo pētījumu ieviešanas rezultātā tiek ievērojami paaugstināta AS “LATVENERGO” konkurētspēja Baltijas enerģijas tirgū) un piecas balvas jaunajiem zinātniekiem par panākumiem enerģētikā. Tas ir maksimālais balvu skaits, bet ne katrreiz visas tiek piešķirtas. Šoreiz izpalika Gada balvas par nozīmīgu devumu enerģētikā.

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS JAUNIEVĒLĒTO LOCEKĻU ĪSAS BIOGRĀFIJAS

Turpinājums. Sākums skat. “ZV” Nr.19

KORESPONDĒTĀJLOCEKĻI

Fizikas un tehniskās zinātnes:

Jānis Auziņš – dz. 25. 07. 1950., Dr.sc.ing. RTU Mehānikas institūts, Mašīnu un mehānismu dinamikas problēmu laboratorija, vadošais pētnieks. RTU asociētais profesors kopš 1987. gada. Zinātnisko pētījumu virzieni: mehatronisku sistēmu dinamika, mašīnu un konstrukciju optimizācija, eksperimentu plānošana un analīze, tajā skaitā kosmisko robotu (BURAN) izstrāde.