Pirms mazliet vairāk kā gada, 2007. gada 20. decembrī, astronomu sabiedrība ar sajūsmu uzņēma ziņu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 62. Ģenerālās Asamblejas lēmumu pasludināt 2009. gadu par Starptautisko astronomijas gadu (SAG2009). Būtībā astronomiem šādas rezolūcijas pieņemšana nebija pārsteigums, bet gan vairāku gadu garumā veiktā organizatoriskā darba rezultāts. Pamats tam bija pirms vairākiem gadiem Starptautiskās Astronomijas savienības un UNESCO radusies pārliecība, ka 400 gadi kopš Galilelo Galilejs ar teleskopu sāka novērot debess spīdekļus, ir labs iemesls tam, lai pirmo reizi ANO tematisko gadu sērijā savs gads būtu tieši astronomijai.

Sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda četrus Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieku referātus par Centrā veikto pētījumu rezultātiem.

Valsts pētījumu programma

KLIMATA PĀRMAIŅAS UN ŪDEŅI M.Kļaviņš Pat ja globālā mērogā izdosies samazināt CO2 emisijas, būtiska globālā sasilšana turpināsies vismaz visu 21. gadsimtu: globālā vidējā gaisa temperatūra celsies 1.4 – 5.8°C robežās, bet Pasaules okeāna vidējais līmenis – 0.3 – 0.8 m robežās. Reģionālie klimata modeļi uzrāda, ka Baltijas reģionā klimata maiņas izpausmes būs jūtamākas, salīdzinot ar globāli vidējiem rādītājiem: gaisa temperatūra ziemā līdz 2100.g. pieaugs 4-8°C robežās, bet vasarā 2.5 – 5.0°C robežās. Paredzams, ka par 10 – 20% pieaugs nokrišņu daudzums. Ziemas kļūs īsākas un caurmērā siltākas. Saīsināsies ledstāves periods. Būtiski palielināsies vielu izskalošana no augsnes – virszemes ūdeņos nonāks vairāk neorganisko barības vielu. Paredzams, ka klimata maiņa būtiski ietekmēs Latvijas iekšējo ūdeņu ekosistēmas.