Jūsu ekselence vēstnieka kungs!

Godātie Letonikas III kongresa dalībnieki!

Dāmas un kungi!

Ar gandarījumu jāsaka, ka 21. gadsimta Latvijas zinātnē kā prioritāra valsts pētījumu programma stabili turas Letonika – zinātņu kopa, kas pēta latviešu valodu, Latvijas vēsturi un kultūru no vissenākajiem laikiem līdz mūsu dienām. Programmu koordinē Latvijas Zinātņu akadēmija. Programmas mērķis – jaunu, zinātniski pamatotu atziņu izstrāde. Kopš tās sākuma 2005. gadā darba rezultāti ir prezentēti divos kongresos (2005. gadā un 2007. gadā). Rezultāti ir vērā ņemami – 130 grāmatas, vairāk nekā 1100 rakstu, izdoti CD Rom, publiskotas datu bāzes, sarīkotas konferences, lasījumi. 2009. gads vēl papildinās šo skaitu ar tipogrāfijās nodotajām grāmatām un rakstiem. Izstāde un prezentācijas rādīs daļu no publikācijām.

Latvijas Zinātņu akadēmija Senāta sēdē 2009. gada 13. oktobrī apstiprināja LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas 21. septembra sēdes lēmumu piešķirt LZA goda doktora (Dr. h. c. agr.) grādu selekcionāram RŪDOLFAM DUMBRAVAM.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta sēdē 2009. gada 3. novembrī apstiprināts Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas 2009. gada 16. oktobra sēdes lēmums piešķirt LZA goda doktora (Dr. h. c. med.) grādu IVETAI OZOLANTAI un Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas 29. oktobra sēdes lēmumu piešķirt goda doktora (Dr. h. c. hist.) grādu LEO DRIBINAM.

Senāta locekļi apsveica LZA prezidentu JURI EKMANI ar viņam piešķirto Latvijas Lauksaimniecības universitātes goda doktora grādu.

22. oktobrī notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde, kurā uzklausīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāves Māras Kazubiernes informāciju par arodbiedrības sarunām ar Izglītības un zinātnes ministriju par sasāpējušajiem izglītības un zinātnes finansējuma jautājumiem. Bāzes finansējums zinātniskajām iestādēm paredz tikai infrastruktūras uzturēšanu, nevis zinātnieku algas. Zinātnisko darbinieku atalgojums budžetā nav paredzēts. “Kad mēs aizvakar tikāmies ar Izglītības un zinātnes ministriju pilnā sastāvā un tika jautāts par bāzes finansējumu, es savā naivumā neticēju, ka algu vispār nav,” teica M. Kazubierne. Visos likumos taču ir teikts, ka bāzes finansējums sastāv no divām daļām – infrastruktūrai un algām. Līdz ar to arodbiedrība pastāv uz to, ka bāzes finansējumam jābūt līdzšinējam – 8,48 miljoni latu plānoto 4,9 miljonu latu vietā. Atalgojuma sadaļā ir jāatrod iztrūkstošie 2,5 miljoni.