18. martā raudzības piedzīvoja Valsts eksprezidentes LZA akadēmiķes Vairas Vīķes-Freibergas eseju krājums “Kultūra un latvietība”, kas tapis, autores vārdiem sakot, pēc zilonīgas grūtniecības, proti, krietni ilgā laika periodā. Tās ir pārdomas pēc redzētā, dzirdētā, lasītā par kultūras un latvietības jautājumiem padomju, trimdas, trešās atmodas un tagadējā situācijā. Starp citu, uz jautājumu, kāpēc autore lieto vārdu “latvietība” nevis “latviskums”, V. Vīķe- Freiberga atbildēja, ka trimdā bija ierasts vārdu “latviskums”’ lietot saistībā ar lietu pasauli, bet “latvietība” attiecas uz cilvēkiem.

Grāmatu klajā laidis ”Karoga” grāmatu apgāds.

“Latvijas kultūrainava pagātnē un mūsdienu skatījumā” – tāda bija LZA sēdes tēma 11. martā. Sēdi organizēja akadēmiķis Saulvedis Cimermanis (HSZN).

LZA prezidents Juris Ekmanis, atklājot sēdi, teica ka tā veltīta ļoti nozīmīgai problēmai un ir ieskaņa 15. – 16. jūnijā paredzētajai konferencei, izstādei un pētījumus apvienojošai grāmatai.

Saruna ar OSI direktoru akadēmiķi Ivaru Kalviņu

– Saņemot Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu, jūs savu akadēmisko lekciju veltījāt savai specialitātei netradicionālai tēmai – inovācijām Latvijā. Par to pēc tam teica – tā likbeza (analfabētisma likvidēšana – krievu valodā) nolūkā būtu jānoklausās visiem valdības un Saeimas locekļiem (interesenti ar šīs lekcijas tekstu un ilustratīvo materiālu var iepazīties internetā www.lza.lv). Inovatīvā snieguma ziņā Latvija ir viena no visatpalikušākajām valstīm Eiropā. Ražotāji pārmet zinātniekiem, ka tie strādā tikai savam priekam un neko nedod tautsaimniecībai, tie savukārt neko nevar dot, ja nav inovatīvajiem pētījumiem piemērotas bāzes, kur savas idejas novest līdz praktiskam pielietojumam. Kā radās šāds apburtais loks? Ko zaudēja Organiskās sintēzes institūts?