Latviešu valoda ir viena no latviešu nācijas pamatvērtībām un identitātes neatņemama sastāvdaļa. 150 gadus ilgā cīniņā kopš jaunlatviešu laikmeta mūsu literārā valoda ir izveidota un nostiprināta valsts un kultūras apritē. 21. gadsimtā tā kļuvusi par vienu no oficiālajām ES valodām. Īstenojot Jāņa Endzelīna 125. dzimšanas dienai veltītās sēdes ieteikumus, tieši LZA 1998. gada 14. maijā aicināja toreizējo Saeimu, Valsts prezidentu un Valdību iekļaut LR Satversmes 4. pantā negrozāmu normu, ka līdzās sarkanbaltsarkanajam karogam kā nacionālajam simbolam latviešu valoda ir valsts valoda Latvijā.

14. februāra rītā Latvijas karogs rotāja Latvijas Zinātņu akadēmijas ēku Akadēmijas laukumā 1, bet LZA karogs ar ieaustiem Akadēmijai zīmīgiem gadskaitļiem – Mazo zāli, kur Senāta svinīgajā sēdē pulcējās ne tikai senatori, bet arī daudzi citi zinātnieki, lai kopīgi atcerētos laiku pirms 20 gadiem, kad 1992. gada 14. februārī tika pieņemta LZA Harta un Akadēmija ieguva savu šodienas veidolu. Par to, cik sarežģīts un neviennozīmīgi vērtējams bija šis process, savā referātā “LZA transformācija, Hartas pieņemšana un tradīciju ieveidošana (1990 – 1994)” runāja nenogurstošais Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstures pētnieks un tautās laidējs akadēmiķis Jānis Stradiņš. (Viņa referātu varat lasīt 2. un 3. lappusē .)

Jānis Stradiņš

Latvijas Zinātņu akadēmijas transformācija (1989–92), Hartas pieņemšana un tradīciju ieveidošana (kā tās lietas tika darītas)

Trīs LZA prezidenti: Tālis Millers (tribīnē), Jānis Stradiņš unJuris Ekmanis A. Edžiņas foto

14.februāra datums divas reizes ir iegājis Latvijas ZA vēsturē. 1946.gadā šajā dienā pirmoreiz Ministru padomes ēkā Brīvības ielā 36 sanāca kopā nule dibinātās Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas locekļi, lai ievēlētu pirmo prezidentu un Akadēmijas vadību. Viļa Lāča pulcēto ZA locekļu vidū bija Jānis Endzelīns, Arvīds Kalniņš, Augusts Kirhenšteins, Artūrs Krūmiņš, Paulis Lejiņš, Pēteris Nomals, Jānis Peive, Pauls Stradiņš, Aleksandrs Šmits, Ernests Štālbergs un citas Latvijas zinātnes prominences, par prezidentu ievēlēja agrārzinātnieku Pauli Lejiņu, kura vadībā pirmajā ZA pastāvēšanas piecgadē (1946 –51) tika izveidota akadēmijas institūtu struktūra, kas 40 gados nostiprinājās, līdz 1986.gadam sasniedzot 15 lielus institūtus ar kopskaitā 8090 darbiniekiem.