Jānis Stradiņš

Vai Latvijas Republikai ir vajadzīgi zinātnieki?*

Vispirms vēlos pateikties manam “dzimtajam” Organiskās sintēzes institūtam, Ivaram Kalviņam, manai Alma mater Latvijas Universitātei, rektoram Mārcim Auziņam, Inovatoru apvienībai, visiem mīļiem kolēģiem, kas man tik zīmīgā dienā rosinājuši rīkot šo konferenci. Nevēlos, lai pasākumu saistītu ar manu jubileju, kas šajā vecumā ir drīzāk nostaļģisks, skumīgs, nevis priecīgs notikums. Vēlētos šodien aizmirst šo datumu, šos gadus. Sākotnēji tika domāts šajā forumā pieminēt arī Ojāru Vācieti, Imantu Ziedoni – diženos, mūžības skartos laikabiedrus, arī mūsu lielos māksliniekus, parādīt Latvijas kultūras un zinātnes “izrāvienu” pēdējā pusgadsimtā. Taču izvēlējos runāt par tēmu: “Vai Latvijai ir vajadzīgi zinātnieki, vajadzīga sava zinātne?”. Retorisks, bet varbūt arī hamletisks jautājums 22 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Mēģināšu sniegt Latvijas zinātnieku, inovatoru, uzņēmēju viedokli, taču līdz ar skatījumu vēsturē.

Goda locekļi

Guntars GODIŅŠ, dzejnieks, tulkotājs, dz. 1958. gada 26. aprīlī, Viesītē, ir latviešu dzejnieks un atdzejotājs. Līdzās Klāvam Elsbergam, Māris Melgalvam un Pēterim Brūverim pieder 80. gadu jauno dzejnieku paaudzei, sauktiem par “jaunajiem dusmīgajiem”, arī “ironisko” paaudzi. G. Godiņš ir viens no aktīvākajiem latviešu tulkotājiem no igauņu un somu valodas. Studējis LU Filoloģijas fakultātē, beidzis Helsinku Universitātes somu valodas un kultūras kursus (1984). Strādājis Latvijas Radio, žurnālā “Avots”, RS biedrs (1987). Bijis RS priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas vēstniecības Igaunijā kultūras atašejs. Pirmie dzejoļi publicēti laikr. “Padomju Students”(1978), Krājumi “tas nepasacītais”, “Ar atpakaļejošu datumu”, liriski, emocijās vērsta dzeja 1993.gadā – O. Vācieša prēmija – “Ēnu nesēji”, – mainās poētiskā izteiksme parādās sarkasms, ironija, 2000.gadā iznāk krājums “Nakts saule”. Tulkojis no igauņu un somu valodām, sastādījis stāstu krājumus, dzejas izlases. Igaunijas Kultūrkapitāla fonda prēmijas. Tulkojis J. Kaplinska, E. Lēnrota, E. Todes, A. Alliksāra, D. Karevas , H. Runnela, P. Ē. Rummo, T. Ennepalu, G. Ilvesa darbus, tulkojis arī no angļu valodas. G. Godiņa dzeja tulkota angļu, baltkrievu, krievu, taju, igauņu valodās. Dzejoļi komponēti. Raksta par sabiedriski nozīmīgām tēmām.