Latvijas Radošo savienību padome aicina visas radošās savienības iesniegt to cilvēku sarakstus ar personas datiem, kas ko nozīmīgu veikuši Latvijas attīstībā, atzīmējot arī, ja šai personai līdz 2018. gada 18. novembrim ir kāda ievērojama jubileja vai radošās dzīves notikums. Aicinām visas zinātniskās institūcijas un organizācijas iesniegt to zinātnieku sarakstus ar personas datiem (dzimšanas gads, datums, kā arī, ja iesniegšanai paredzētais cilvēks miris, arī miršanas gadu, datumu), kā arī īsu anotāciju, par ko nominēts šim sarakstam. Visas radošās savienības veidos un publicēs kopīgu to personu sarakstu, kas ir ko nozīmīgu veikušas Latvijai, un mudinās sabiedrību, institūcijas, organizācijas pievērst viņiem uzmanību (rakstīt par viņiem, uzņemt filmas, veidot pasākumus izglītības iestādēs u.c.). Minētie saraksti ar datiem līdz 27. jūlijam jāatsūta uz adresi:

Latvijas Zinātnieku savienība

2004.gada 1.maijā Latvija oficiāli pievienojās Eiropas Savienībai (ES). Šobrīd ir vērts atskatīties pagātnē, lai izvērtētu, kāda ir bijusi Latvijas pirmā desmitgade kā ES dalībvalstij.

Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā (Rīgā, Rūpniecības ielā 10) 2014.gada 26.jūnijā tika atklāta izstāde “Eiropas atspulgi Rīgā senajās liecībās (14.–19.gs.)”.

Izmantojot 1524.gadā dibinātās LU Akadēmiskās bibliotēkas (LU AB) rokrakstu un reto grāmatu bagātīgo krājumu, izstādē atspoguļotas divdesmit divu Eiropas valstu: Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Igaunijas, Itālijas, Īrijas, Kipras, Lielbritānijas, Lietuvas, Maltas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Somijas, Spānijas, Šveices, Ungārijas, Vācijas un Zviedrijas kontaktu un ietekmes senās liecības Rīgā no 14. līdz 19.gadsimtam.

Akadēmiķis
Mārtiņš Beķers
(31.08.1928. – 26.06.2014.)

26. jūnija rītā pēc ilgas un smagas slimības aprāvās Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa, profesora, Valsts emeritētā zinātnieka Dr. habil. biol. Mārtiņa Beķera mūža pavediens. Akadēmiķis Beķers ir biotehnoloģijas nozares pamatlicējs Latvijā. Viņa vadībā veikti plaši pētījumi par mikrobioloģisko biosintēzi un atjaunojamo izejvielu mikrobioloģisko konversiju, raugu šūnu anabiozi, saharozes metabolismu rauga Zymomonas mobilis šūnās, šūnu imobilizāciju, jaunu funkcionālo uzturlīdzekļu radīšanu. Mārtiņš Beķers un viņa līdzstrādnieki ir selekcionējuši tautsaimniecībā izmantojamas patentējamas mikrobu kultūras – aminoskābes lizīna, vitamīna B₁₂, pienskābes, etanola un polisaharīda levāna producentus. Pienskābās rūgšanas pētījumi ļāva a/s “Rīgas piena kombināts” uzsākt cilvēku veselībai ļoti nozīmīgas produktu grupas “Lakto” ražošanu, papildinot šo produktu klāstu ar principiāli jaunu Latvijā patentētu ”Auzu biolakto”. Alkoholiskās rūgšanas pētījumu rezultātā a/s “Latvijas Balzāms” pēc Mārtiņa Beķera patenta pirmo reizi Latvijā no vietējām izejvielām uzsāka pašmāju viskija “Aleksandrs” ražošanu. Viņa vadībā radīta valsts mēroga koncepcija – tehniski ekonomiskā bāze biodegvielu bioetanola, biodīzeļa un biogāzes ieguvei, kā izejvielu izmantojot lauksaimniecības produktus un atkritumus. Mārtiņa Beķera un viņa līdzstrādnieku izstrādātā lizīna ražošanas tehnoloģija savulaik īstenota ne tikai Līvānu bioķīmiskajā rūpnīcā, bet arī četros citos bijušās PSRS uzņēmumos. Lizīna ražošanas licences un tehnoloģijas pārdotas Ungārijas, Dienvidslāvijas, Dānijas, Somijas un Dienvidāfrikas firmām.