21. oktobrī ar CFI vadošas pētnieces Dr.phys. Līgas Grīnbergas ziņojumu “Par pētījumiem ūdeņraža uzglabāšanā un iegūšanā” sākās nodaļas locekļu iepazīstināšana ar jaunajiem LZA locekļu kandidātiem. Labus vārdus par Līgas pētījumiem un darbību zinātnes popularizēšanā Latvijā teica akad. Andris Šternbergs, akad. Andrejs Siliņš un akad. Andris Krūmiņš. Ārzemju locekļa kandidatūru Tarmo Soomeri raksturoja LZA prezidents Ojārs Spārītis un akad. Andrejs Siliņš. Tarmo Soomere ir Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents, Tallinas Tehniskās universitātes Kibernētikas institūta Viļņu inženierijas laboratorijas vadītājs, Academia Europaea loceklis un Baltijas Asamblejas balvas zinātnē laureāts. Šo balvu viņš saņēma par izciliem sasniegumiem jūras zinātnē, sadarbībā ar Latvijas un Lietuvas zinātniekiem. Akad. Juris Purāns un akad. Andris Šternbergs raksturoja otrā ārzemju locekļa, izcila itāļu fiziķa Antonio Blankoni kandidatūru un viņa sadarbību ar LU CFI. Antonio Blankoni ir Romas Starptautiskā materiālzinātnes Centra direktors, Romas Sapienza Universitātes profesors, Eiropas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis un LU CFI Starptautiskās konsultatīvās Padomes loceklis.

13. novembrī notika Ķīmijas .bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas atklāta sēde, kurā ļoti interesentu priekšlasījumu “Filozofiskas pārdomas par šodienas internās medicīnas izpratnes maiņu jeb ārsta personīgā un profesionālā attīstība” sniedza LZA akadēmiķis profesors Aivars Lejnieks un LZA korespondētājlocekle profesore Sandra Lejniece. Sekojošajā saistošajā diskusijā piedalījās akadēmiķe Maija Dambrova, akadēmiķis Elmārs Grēns, LZA korespondētājloceklis Henriks Zenkevičs, LZA goda doktors Agnis Štifts.

B.Ā.

10. novembrī LZA Senāts apstiprināja nodaļu lēmumu pieškirt Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora (Dr.h.c.) grādu vēsturniekam Dr.hist. Kārlim Kangerim un datorzinātņu doktoram (Dr. sc. comp.) Mārim Vītiņam.

Ieva Krūmiņa

Nav noslēpums, ka mūsu valsts pilnvērtīgai attīstībai esošais zinātnieku skaits nav pietiekams. Pašreizējā Latvijas zinātnes elite ir cienījamos gados un arvien aktuālāks kļūst jautājums par paaudžu nomaiņu zinātnē; par jauniešu iesaisti augstākajā izglītībā, zinātnē un tās politikas veidošanā. Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) kā savu misiju ir izvirzījusi zinātnes vides attīstīšanu un atjaunošanu, kvalitatīvu jauno speciālistu iesaisti un zinātnes popularizēšanu jauniešiem, motivējot viņus saistīt savu nākotni ar pētniecību.