15. maijs, 10 (531)

LZA prezidents Ojārs Spārītis un ārlietu sekretārs Tālavs Jundzis piedalās ICSU Eiropas partneru gada sanāksmē

12-05-2017

Laikā no 11. līdz 12. maijam Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) notika Starptautiskās Zinātņu padomes (International Council for Sciences, ICSU) Eiropas partneru gada sanāksme, kuras darba plānā bija iecere apspriest šīs organizācijas darbības turpmāko stratēģisko attīstību un iekšējās darbības jautājumus. Atsevišķa darba kārtības sesija bija veltīta Eiropā aktuālai tēmai par brīvpieejas jeb atvērtajiem datiem (Open Data), kas ir viena ICSU 2016. -2018. gada darba prioritātēm.

Lasīt tālāk...

Eižena Āriņa balvai datorikā izvirzīti septiņi pretendenti

12-05-2017

Eižena Āriņa balvai datorikā izvirzīti septiņi pretendenti, kuru zinātniskā darbība vai izstrādātie praktiskie risinājumi būtiski sekmējuši vairāku nozaru attīstību un konkurētspēju.

Lasīt tālāk...

LZA un LU iniciatīva par Dabas un tehnoloģiju muzeja izvedi

12-05-2017

"Zinātnes Vēstneša" 2017. gada 18. aprīļa numurā publicējām informāciju par LZA ĶBMZN sēdi "Dabas zinātņu muzeji: stratēģija un nākotnes perspektīvas", kurā aktualizēto tēmu apsprieda valsts ierēdņi, muzeja darba praktiķi un zinātnieki. Starp diskusijas dalībniekiem bija arī LU rektors, akadēmiķis Indriķis Muižnieks, kurš uzsācis aktīvi rīkoties, lai LU bijušās Bioloģijas fakultātes ēkā, Kronvalda bulvārī 4, Rīgā, izveidotu mūsdienīgu Dabas un tehnoloģiju zinātnes muzeju, tajā integrējot LU esošos muzejus un, iespējams, iekļaujot arī kādus vēl citus Latvijas muzejus, kas to vēlētos.

Lasīt tālāk...

Latvijas ekonomiskās identitātes meklējumi

12-05-2017

Dr. Ņina Linde, LZA Ekonomikas institūta direktore

Zīmīgi, ka LZA Ekonomikas institūta sadarbībā ar Valsts pētījumu programmu EKOSOC-LV rīkotais I Eiropas - Latvijas Ekonomikas forums ""Made in Latvia" - Latvijas ekonomiskā identitāte Eiropā un pasaulē" norisinājās Pasaules Intelektuālā īpašuma dienā 26. aprīlī, paspilgtinot mūsu valsts ievērojamo augsmes potenciālu. Šo potenciālu argumentēti iezīmēja Latvijas konkurētspējīgāko tautsaimniecības nozaru pārstāvji savu jomu prezentācijās un foruma dalībnieki diskusijās, meklējot un sniedzot atbildes uz daudziem jautājumiem. Kas ir "Made in Latvia"? Kāpēc ir jāinvestē Latvijā? Kā veidojas mūsu valsts tēls ārvalstu tirgos? Kāda ir Latvijas ekonomiskā identitāte Eiropas saimē un pasaules kontekstā? Ar ko esam stipri un atšķirīgi, un, kā šīs unikālās konkurētspējas priekšrocības funkcionāli izmantot vietējā un eksporta tirgū? LZA prezidents akadēmiķis Ojārs Spārītis šo jautājumu kopsaucēju formulēja kā patiesu vēlmi izprast Latvijas vietu globālajā ekonomikā un pozicionēt sasniedzamus mērķus. Paldies foruma ģenerālsponsoram, ilggadējam zinātnes un izglītības atbalstītājam AS "Grindeks" un personīgi padomes priekšsēdētājam Kirovam Lipmanam.

Lasīt tālāk...

Vizīte Dienvidkorejā pretraķešu vairoga aizsegā

12-05-2017

Ojārs Spārītis, LZA prezidents

Par to, ka uz zemeslodes ir divas Korejas, bet viena tauta ir sašķelta divās politiski, ekonomiski un sociāli pretējās nometnēs, pasaule var pateikties "biedram Staļinam" un komunistiskajai hegemonijas politikai pēc Otrā pasaules kara. Padzenot Japānu no Korejas pussalas, PSRS no ziemeļiem, bet ASV no dienvidiem, respektīvi, no jūras pa 38. paralēli bija novilkušas demarkācijas līniju, lai atbrīvoto teritoriju sadalītu divās militarizētās pārvaldes zonās, līdzīgi, kā tas karam beidzoties, tika izdarīts Eiropā. Administratīvi sašķeltajā pussalā 1948. gadā izveidojās divas valstis. Atzīmējams, ka Ziemeļkorejas politiskā un administratīvā pārvalde tika veidota pēc PSRS modeļa. PSRS ignorēja ANO lēmumu par pussalas atbrīvošanu, un, noslēdzot separātu līgumu ar Ķīnu kā sabiedroto, apbruņoja Ziemeļkorejas militāristus un ar apvienotiem sarkanarmiešu un korejiešu spēkiem 1950.-1953. gadā centās iekarot visu Korejas pussalu. Klajā starptautisko vienošanos ignorance pasauli noveda pie ANO drošības spēku izveides, militārajām vienībām pirmo kauju pieredzi gūstot kopā ar dienvidkorejiešiem un amerikāņiem atbrīvojot Korejas pussalas dienvidu daļu līdz 38. paralēlei, par ko lielvaras bija vienojušās jau Teherānas konferencē. Formāli atrodoties kara stāvoklī, pēc 1953. gada gan Ziemeļkorejai, gan Dienvidkorejai - katrai ir savs attīstības ceļš.

Pēdējā atjaunošana 12-05-2017
Lasīt tālāk...
<< Pirmā < Iepriekšējais. 1 2 Nākamais. > Pēdējā >>
Rezultāti 1 - 9 no 11
Powered by Elxis - Open Source CMS