Niecīgā valsts finansējuma apstākļos zinātnieki iesaistījušies savstarpējās cīņās - raksta viedokļus, viedokļus par viedokļiem, asi diskutē, apvaino cits citu un pavada laiku atklātās un slepenās plānu kalšanas diskusijās. Šī jezga, kuras pamatā ir jautājums par 5 miljonu izlietojumu (pagarinot četrus gadus ilgušās, gandrīz pabeigtās valsts pētījumu programmas), skaidri parāda, cik zinātniskās darbības vide Latvijā ir nestabila un ievainojama. Piebilstams, ka lielākā daļa zinātnieku nav nodarbināti zinātnē kā pilna laika darbinieki (5900 cilvēkiem tas ir nepilna laika darbs, 1493 cilvēkiem pilna laika, kopā sastādot 3152 pilna laika slodzes ekvivalenti valsts sektorā). Tātad darbs zinātnē daudziem iespējams tikai hobija līmenī. Vai šādos apstākļos varam prasīt tādas pievienotās vērtības radīšanu, kas cels Latvijas tautsaimniecību cerētajā apjomā?