Kā ieguldījumi zināšanās saistīti ar tautsaimniecības izaugsmi?

Ekonomikas izaugsme, produktivitāte un tās cēloņsakarības jau gadiem ilgi kalpojuši par pamatu ekonomistu diskusijām. Mūsdienu izpratne par galvenajiem ekonomikas izaugsmi veicinošiem faktoriem datējama ar vismaz 1911. gadu, kad Šumpēters izvirzīja apgalvojumu, ka ekonomikas izaugsme ir atkarīga no inovācijām, kas rodas uzņēmumu savstarpējās konkurences ceļā (Schumpeter). Inovācijas un tām sekojošais tehnoloģiskais progress ekonomikas izaugsmes modeļos laika gaitā ir ieņēmis arvien nozīmīgāku lomu. Solovs (1956) neoklasiskajā ekonomikas izaugsmes modelī parādīja, ka ekonomikas izaugsme ilgtermiņā atkarīga no tehnoloģiju attīstības, kas ļauj efektīvāk izmantot darbaspēku un kapitālu, kāpinot to ražīgumu. Diemžēl Solovs sava modeļa ietvarā nesniedza skaidrojumu, kas nosaka tehnoloģisko progresu, daudziem ekonomistiem liekot uzdot papildu jautājumus. Lūkass (1988), Romers (1990) un citi papildināja neoklasisko modeli ar ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā (P&A) jeb, citiem vārdiem sakot, zināšanu un cilvēkkapitāla uzkrāšanā kā tehnoloģisko progresu noteicošo faktoru, kas palīdz labāk izprast novērotās izaugsmes atšķirības valstu starpā.

Jānis Rudzītis
(1938-2018)

2018. gada 5. jūlijā mūžības ceļos devās RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Mašīnbūves tehnoloģijas institūta direktors, Aparātu būvniecības katedras vadītājs, profesors un vadošais pētnieks Dr.habil.sc.ing. Jānis Rudzītis.

Jānis Rudzītis dzimis 1938. gada 18. oktobrī Rīgā.

1962. gadā viņš ar izcilību absolvēja Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Mehāniskas fakultāti un sāka darba gaitas savā Alma Mater. Viņš ilgus gadus strādāja Aparātu būvniecības katedrā, kas atradās Mehānikas fakultātes (1958-1964), Aparātu būvniecības un automatizācijas fakultātes (1964-1993), Transporta un mašīnzinību fakultātes (TMF, 1993-1997, 2003-2015) un Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes (MTAF, no 2015. gada) pakļautībā. Sākumā viņš pildīja asistenta pienākumus, 1964. gadā sāka studijas aspirantūrā un 1967. gadā ieguva tehnisko zinātņu kandidāta grādu.

Juris Pauls Kreišmanis
(George Paul Kreishman)
(1946-2018)

2018. gada 12. maijā Ogrē pārstāja pukstēt profesora Jura Kreišmaņa sirds. J. P. Kreišmanis piedzima 1946. gadā Nirnbergā (Vācija) vecākiem, kas izceļoja no Latvijas Otrā pasaules kara beigās. Ģimene ieradās Milvokos (ASV) 1949. gadā. Turpat Milvokos Viskonsīnas Universitātē 1967. gadā viņš ieguva BSc grādu ķīmijā. PhD grādu 1972. gadā viņš ieguva prestižajā Kalifornijas Tehnoloģijas institūtā. Pēc divām pēcdoktorantūras laika studijām International Chemical Nuclear Corporation un Pitsburgas universitātē, J. Kreišmanis 1975. gadā sāka akadēmisko karjeru Sinsinati (Cincinnati) universitātē. Šī darba vieta viņam palika vienīgā ASV un beidzās līdz ar pārcelšanos uz Latviju 2000. gadā. Latvija profesoram Kreišmanim devusi, kaut nelielu, bet tomēr atzinības devu - viņš ir LU 150. Goda doktors (1996) un LZA ārzemju loceklis kopš 2000. gada.

2018. gada 21. septembrī plkst. 10.00 notiks LU Juridiskās zinātnes nozares Krimināltiesību, kriminālistikas un operatīvās darbības teorijas apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēde (Rīgā, Raiņa bulv.19, 8. auditorijā), kurā promocijas darbu tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

ĻUBOVA KOVAĻA.

Tēma: "Kriminālatbildība par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas".

Recenzenti: Dr.iur. Sandra Kaija (Rīgas Stradiņa universitāte); Dr.iur. Vitolds Zahars (Daugavpils universitāte); Dr.iur. Anna Serebrenņikova (Анна Серебренникова, Maskavas valsts universitāte).

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā: datorika, juridiskās zinātnes, teoloģija (Raiņa bulv. 19, 2. stāvs, 203. telpa).